Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra un Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētāja Sanda Riekstiņa izteikumi par prēmijām par augstiem sasniegumiem paralimpiskajiem sportistiem nav pirmā reize, kad ierēdņi vai politiķi salīdzina sportistu ieguldījumu medaļu izcīnīšanā, apšaubot paralimpisko sportistu nopelnīto medaļu cenu.
Daudzu gadu garumā paralimpiskie sportisti ir centušies pierādīt paralimpiskā sporta nozīmi un aicinājuši novērst diskrimināciju starp sportistiem, tāpēc tagad politiķa Riekstiņa (Jaunā konservatīvā partija) atvainošanās, visticamāk, nespēs mazināt paralimpiešu sarūgtinājumu īsi pirms Tokijas paralimpiskajām spēlēm.
Zāļu viltotāji visbiežāk izvēlas viltot dārgus medikamentus, kuru realizācija var nest lielāku peļņu, vai arī tirgū vēl neesošas vai nepieejamas zāles, piemēram, vakcīnas. Eiropas Savienībā reģistrēti arī vairāki Covid-19 vakcīnu viltojuma gadījumi, kā arī saņemti ziņojumi par vakcīnas viltošanu nolūkā tās realizēt trešās pasaules valstīs, kur vakcīnu nav.
Turpmāk tie Latvijas iedzīvotāji, kuri nav vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19, testēšanu pasākumu apmeklēšanai un dažādu pakalpojumu saņemšanai varēs veikt tikai par maksu.
Valsts turpinās apmaksāt Covid-19 analīzes tikai tajos gadījumos, ja cilvēkam būs koronavīrusa izraisītas saslimšanas simptomi.
Ziņojumu par iespējamu vakcinācijas pret Covid-19 saistību ar kādas sievietes nāvi Zāļu valsts aģentūras izveidotā ekspertu komisija izvērtēs pēc iespējas ātri, taču rezultāts ir atkarīgs no tā, kādā laikā eksperti saņems visu nepieciešamo medicīnisko dokumentāciju.
Zāļu valsts aģentūra aicina ņemt vērā, ka pašlaik ir pāragri izdarīt jebkādus secinājumus, ka letālu gadījumu ir vai nav izraisījusi vakcīna, Neatkarīgajai uzsvēra Zāļu valsts aģentūras speciāliste Tanita Tamme-Zvejniece.
Latvijā pēdējos gados jaunatklāto hronisko C hepatīta pacientu skaits samazinās, tomēr speciālistus dara bažīgus jautājums, vai C hepatīta pacientu patiešām ir mazāk vai tomēr mediķu redzeslokā nonāk arvien mazāk pacientu.
Latvijas darba ņēmēji novērtē dažādus darba devēja bonusus – veselības apdrošināšanu, papildu brīvdienas, bet, ja būtu jāizvēlas starp lielāku uzkrājumu vecumdienām un algas pielikumu, strādājošie Latvijā dotu priekšroku pensiju uzkrājumam.
Latvian employees highly value various employer bonuses - health insurance, additional days off, but if they had to choose between larger savings for old age and a salary increase, employees in Latvia would prefer pension savings.
Latvijas zāļu verifikācijas sistēmā šogad pārbaudīti 12 miljoni zāļu iepakojumu, un nevienā gadījumā līdz šim nav atklāts, ka kāds Latvijā vēlētos notirgot viltotas zāles. Te gan jāņem vērā, ka verifikācijas sistēma, kas darbojas vairāk nekā 30 Eiropas valstīs, pārbauda tos medikamentus, kuri nopērkami legālajā zāļu tirgū.
Labklājības ministrijas prioritāro pasākumu sarakstā kā viens no priekšlikumiem iekļauts pensiju neapliekamā minimuma būtisks palielinājums. Pašlaik pensionāriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par summu, kas lielāka par 330 eiro.
“Pensionāriem vispār nevajadzētu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, taču tas tā būtu ideālajā pasaulē,” Neatkarīgajai saka labklājības ministrs Gatis Eglītis, kurš apņēmies pārējos koalīcijas partnerus pārliecināt, kāpēc pensijām jau nākamgad jānosaka 500 eiro neapliekamais minimums.
During the pandemic, people's belief in a healthy lifestyle is growing, but at the same time, more and more people have unhealthy habits. Men have started to drink and smoke more often during the pandemic, while women are have been excessively eating, according to the Health Index of Mana aptieka & Apotheka.
Pandēmijas laikā iedzīvotāju pārliecība par veselīgu dzīvesveidu aug, bet vienlaikus arvien lielākam skaitam iedzīvotāju piemīt kāds neveselīgs paradums.
Vīrieši pandēmijas laikā sākuši biežāk lietot alkoholu un smēķēt, savukārt sievietēm arvien vairāk raksturīga pārmērība uzturā, liecina “Mana aptieka & Apotheka Veselības indekss”.
Bērnu slimnīcā strauji pieaudzis ar dažādām zarnu infekcijām saslimušo bērnu skaits, un, kā uzsver eksperti, viens no iemesliem dažādu infekcijas slimību izplatībai ir roku higiēnas neievērošana. Mediķi uzskata, ka sabiedrība, tostarp bērnu vecāki, zaudējuši modrību un aizmirsuši tik elementāru, bet veselībai svarīgu lietu kā regulāru roku mazgāšanu. Tās varētu būt arī sekas ilgstošai dzīvei koronavīrusa pandēmijā un nogurumam no nepārtrauktiem atgādinājumiem dezinficēt rokas.
Laikā, kad Latvijas mediķi glābj pacientus un cīnās arī ar koronavīrusa pandēmijas sekām, lielākajai daļai ārstu, māsu un sanitāru nav veselības apdrošināšanas.
Prostatas vēža pacientu biedrība sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv ir iesniegusi priekšlikumu par mūsdienīgu un efektīvu medikamentu prostatas vēža ārstēšanai iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā.
Konkurss uz nozīmīgas valsts pārvaldes iestādes – Zāļu valsts aģentūras – direktora amatu beidzies bez rezultāta. Neviens no sākotnēji pieciem, bet vēlāk – trim kandidātiem nebija pietiekami pārliecinošs, lai viņu virzītu apstiprināšanai amatā.
Labklājības ministrijas nākamā gada prioritāšu sarakstā iekļautajiem pasākumiem nepieciešami vairāk nekā 76,5 miljoni eiro. Viena no prioritātēm ir atjaunot pensiju piemaksu piešķiršanu, un, ja valdība atbalstīs labklājības nozares prioritātes, pensiju piemaksas jau nākamgad saņems vēl vismaz 25 000 pensionāru.
Māsu palīgu un sanitāru algas būtiski palielinātas jau šajā gadā, un tās jau tagad pārsniedz ieplānoto darba samaksas kāpumu veselības nozarē, Neatkarīgajai norāda Veselības ministrijā. Tāpēc šiem mediķiem atalgojuma kāpums turpmākajos divos gados nav paredzēts.
Gan ārstiem, gan māsām 2022. gadā ir plānots algu palielinājums par desmit procentiem, tomēr Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība pieprasa palielināt arī jaunākā medicīniskā personāla atalgojumu. Ja ne – arodbiedrība sāks pirmsstreika sarunas.
Pašlaik aizliegums potēties ar jebkādu no Covid-19 vakcīnām ir tikai tiem pacientiem, kuriem ir smaga alerģiska reakcija – anafilakse – pret kādu no vakcīnu sastāvdaļām, norāda Zāļu valsts aģentūrā, atbildot uz iedzīvotāju izteikto argumentu par nevakcinēšanos veselības stāvokļa dēļ.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir neapmierināta ar Veselības ministrijas īstenoto politiku mediķu atalgojuma palielināšanā, tāpēc sākusi arodorganizācijas biedru aptauju par iespējamām pirmsstreika sarunām.
Latvija ir vienīgā no kaimiņvalstīm, kas nekompensē migrēnas medikamentus, tādēļ daudzas inovatīvas ārstēšanas metodes pacientiem ir liegtas. Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība savākusi vairāk nekā desmit tūkstošus iedzīvotāju parakstu, lai migrēna tiktu iekļauta valsts kompensējamo diagnožu sarakstā.
Farmācijas nozari pārstāvošās asociācijas vēršas pie veselības ministra Daniela Pavļuta ar aicinājumu organizēt Covid-19 vakcinēšanas kampaņas tā, lai tiktu ievēroti ne tikai likumi, bet arī ētika.
Prioritārajiem pasākumiem veselības nozarē papildus nepieciešamais finansējums 2022. gadā ir ievērojams – vairāk nekā 700 miljoni eiro. Prioritāšu topa galvgalī izvirzās Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojošie pasākumi, kuriem nākamgad papildus vajadzīgi vismaz 150 miljoni eiro, un tas ir vairāk, nekā Veselības ministrija lūdz piešķirt onkoloģijas plāna ieviešanai, vairāk nekā pacientu līdzmaksājumu mazināšanai un kompensējamo zāļu apmaksai.