Meklēt informāciju par veselības jautājumiem un slimībām tīmeklī nav nekas nosodāms, tomēr pašārstēties ar interneta palīdzību nav prātīgi, īpaši, ja cilvēks nevar vai neprot pārbaudīt avotu ticamību. Tomēr, kā atklāj veselības indekss, vairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju ārstējas paši, ņemot vērā internetā atrodamo informāciju.
Turklāt pētījums atklāj, ka Covid-19 epidēmijas laikā pašārstēšanās kļuvusi plašāk izplatīta. Cilvēku skaits, kas pašārstējas ar internetā rodamiem padomiem, audzis par pieciem procentpunktiem.
Pandēmijas laikā iedzīvotāju pārliecība par veselīgu dzīvesveidu aug, bet vienlaikus arvien lielākam skaitam iedzīvotāju piemīt kāds neveselīgs paradums. Vīrieši pandēmijas laikā sākuši biežāk lietot alkoholu un smēķēt, savukārt sievietēm arvien vairāk raksturīga pārmērība uzturā, liecina “Mana aptieka&Apotheka Veselības indekss”. Veselības indeksā izzināts iedzīvotāju viedoklis par veselības pašvērtējumu, emocionālo labsajūtu un ārstēšanās paradumiem. Ikgadējais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma mērījums ļauj arī salīdzināt situāciju pēdējo sešu gadu laikā. Šāgada indekss atklāj vairākas interesantas un vērā ņemamas tendences - gan pozitīvas, gan negatīvas, tostarp arī to, vai un kā mainās cilvēku ārstēšanās paradumi.
Pētījums atklāj, ka trešdaļa - 33 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju - ārstējas paši, izmantojot internetā atrasto informāciju un padomus veselības aprūpē.
Salīdzinājumā ar datiem par 2020. gadu, šo cilvēku īpatsvars ir audzis par pieciem procentpunktiem. Gada laikā vienu reizi internetā šāda veida informāciju meklējuši desmit procenti aptaujāto, bet 23 procenti to darījuši vairākas reizes. Cilvēku, kuri vairākkārt meklējuši un izmantojuši interneta padomus sevis ārstēšanā, skaits pieaudzis arī salīdzinājumā ar pērno gadu. Iespējams, tas saistīts ar Covid-19 epidēmiju, kas ietekmēja arī iedzīvotāju iespējas konsultēties par veselības traucējumiem klātienē ar savu ģimenes ārstu vai speciālistu.
Dati liecina, ka visbiežāk pašārstējušās sievietes vecumā no 35 līdz 44 gadiem, turklāt ar augstāko izglītību, ko varētu izskaidrot ar šīs iedzīvotāju grupas pašpārliecinātību par savām zināšanām, tostarp veselības jomā, kas teorētiski ļauj atsijāt drošu un uzticamu informāciju no nepatiesas un sagrozītas. Visretāk pašārstējušies seniori un iedzīvotāji lauku novados, kur savukārt izskaidrojums varētu būt salīdzinoši zemāka interneta pieejamība un, otrkārt, tas, ka seniori salīdzinoši biežāk apmeklē ārstus un konsultējas ar farmaceitiem.
Tukuma “Centra aptiekas” vadītāja, farmaceite Agnese Ritene stāsta: “Tas, ka cilvēki meklē informāciju internetā, ir labi, taču atrasto informāciju noteikti vajadzētu pārrunāt ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.” Tam piekrīt “Veselības centra 4” ģimenes ārste Ilze Skuja: “Cilvēkiem vajadzētu pilnveidot prasmes atrast nepieciešamo informāciju, pārbaudīt avotu ticamību un konsultēties ar speciālistiem, nevis pēc sava prāta ārstēt visu ģimeni.” Pētījums atklāj, ka lielākā daļa aptaujāto - 82 procenti - uzticas aptieku farmaceitiem, un 80 procenti vismaz reizi ir vērsušies pie farmaceita pēc padoma. Cilvēki arī norāda, ka farmaceitu loma Covid-19 laikā ir pieaugusi.
Pandēmijas pēdējā gada laikā Latvijas iedzīvotāju emocionālā pašsajūta ir pasliktinājusies, atklāj veselības indekss. 60 procenti aptaujāto piekrituši šim apgalvojumam, un emociju gamma, kādu iedzīvotāji izjutuši šajā laikā, ir ļoti dažāda - noraizējušies (visvairāk cilvēki vecumā no 45 līdz 54 gadiem ar pamatizglītību un zemiem ienākumiem), nomākti (visvairāk seniori un arī cilvēki ar zemiem ienākumiem), aizkaitināmi (visbiežāk Rīgas iedzīvotāji). Tomēr daļa aptaujāto jutušies arī priecīgi - jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem un cilvēki ar augstāko izglītību.
Tomēr kopumā gada laikā par septiņiem procentpunktiem palielinājusies nomāktība, bet aizkaitināmība pieaugusi par četriem procentpunktiem. Mazāk nomāktību izjutuši cilvēki, kuri regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. “Veselības indeksa” eksperti aicina cilvēkus vairāk laika atvēlēt fiziskām aktivitātēm un pastaigām svaigā gaisā, jo tas uzlabo gan emocionālo, gan fizisko pašsajūtu.
