Ekspertu komisija vērtē vakcinētas sievietes pēkšņās nāves cēloni

PĀRSTEIDZĪGI interneta medijos un sociālajos tīklos paziņots nāves iemesls 30 gadus vecajai rīdziniecei, kura nomira 40 dienas pēc vakcinācijas. Taču to varēs pateikt tikai pēc ekspertu slēdziena sagatavošanas © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Ziņojumu par iespējamu vakcinācijas pret Covid-19 saistību ar kādas sievietes nāvi Zāļu valsts aģentūras izveidotā ekspertu komisija izvērtēs pēc iespējas ātri, taču rezultāts ir atkarīgs no tā, kādā laikā eksperti saņems visu nepieciešamo medicīnisko dokumentāciju. Zāļu valsts aģentūra aicina ņemt vērā, ka pašlaik ir pāragri izdarīt jebkādus secinājumus, ka letālu gadījumu ir vai nav izraisījusi vakcīna, Neatkarīgajai uzsvēra Zāļu valsts aģentūras speciāliste Tanita Tamme-Zvejniece.

Ar slēdzienu nedrīkst steigties

Zāļu valsts aģentūra ir saņēmusi blakusparādību ziņojumu par letālu gadījumu šā gada 25. jūlijā, kas ir noticis 40 dienas pēc Covid-19 vakcinācijas. Ziņojumu iesniedza ārstniecības persona, Neatkarīgajai apstiprināja Zāļu valsts aģentūrā. Ziņojumu izvērtēs multidisciplināra ekspertu komisija, kurā piedalās arī Slimību profilakses un kontroles centra, Veselības inspekcijas un Imunizācijas valsts padomes speciālisti, kā arī atbilstošās medicīnas jomas ārsti - speciālisti.

“Esam pieprasījuši papildu informāciju, lai veiktu konkrētā gadījuma izvērtēšanu,”

stāsta T. Tamme-Zvejniece. Ekspertu komisija strādās pie šī ziņojuma izvērtēšanas steidzamības kārtībā, tomēr to, cik ilgā laikā eksperti nonāks pie gala slēdziena, pašlaik pateikt nav iespējams. Tas atkarīgs arī no tā, cik ilgā laikā ekspertu komisija saņems visus izvērtēšanai nepieciešamos dokumentus, piemēram, personas medicīniskos dokumentus, ģimenes ārsta ziņojumu un citus.

Sociālajos tīklos izskanējusi dažāda informācija par cilvēka nāves iemesliem, un cilvēki, pat nesagaidot nekādu oficiālu un faktos apstiprinātu slēdzienu, pasteigušies izdarīt savus secinājumus. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka sociālajos tīklos minētais nāves iemesls (proti, plaušu tromboze) neatbilst patiesībai, tāpat pašlaik bez ekspertu slēdziena nevar pateikt, vai un kāda cilvēka nāvē bija nozīme tieši vakcinācijai.

Saņemti 24 ziņojumi par pacientu nāvi

Visus ziņojumus par blakusparādībām pēc Covid-19 vakcinācijas Zāļu valsts aģentūra izvērtē, un līdz 25. jūlijam tā kopumā saņēmusi 1877 Covid-19 vakcīnu blakusparādību ziņojumus. Kopumā pati vakcinācija veikta vairāk nekā 1,3 miljonus reižu, ietverot vakcināciju gan ar pirmo, gan otro vakcīnas devu. Visbiežāk Zāļu valsts aģentūrai ziņo par jau zināmām un vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītām organisma reakcijām, piemēram, par sāpēm vakcīnas injekcijas vietā, paaugstinātu temperatūru, drebuļiem un nogurumu.

Līdz šim Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kuram, balstoties uz Zāļu valsts aģentūras pieejamiem datiem, pašlaik būtu noteikta ticama cēloniska saistība ar vakcināciju. Ziņojums par 30 gadus vecas sievietes nāvi vairāk nekā mēnesi pēc vakcinācijas nav vienīgais ziņojums par letālu gadījumu. Līdz šim Zāļu aģentūra kopumā saņēmusi 24 šādus ziņojumus, no kuriem pašlaik izvērtēti 16 saņemtie ziņojumi. Astoņos gadījumos vērtēšana vēl turpinās, jo ir pieprasīta autopsija un cita informācija.

Atzinums: vakcīna nav vainojama nāvē

Noslēgusies arī Zāļu valsts aģentūras izveidotās multidisciplinārās ārstu-ekspertu komisijas veiktā zinātniskā izvērtēšana par citu gadījumu ar letālu iznākumu, kas notika maija beigās, nākamajā dienā pēc vakcinācijas ar Covid-19 vakcīnas “Comirnaty” otro devu.

Šajā izvērtēšanā nav konstatēti pamatoti pierādījumi par vakcinācijas tiešu cēlonisku saistību ar pēkšņu nāvi,

norāda T. Tamme-Zvejniece. Saskaņā ar Covid-19 vakcīnu pirmsreģistrācijas izpēti un informāciju, kas saņemta pēc reģistrācijas, kad vakcīnas tiek lietotas ļoti plašam vakcinēto personu lokam, nav datu par Covid-19 vakcīnu lietošanas cēlonisku saistību ar pēkšņas nāves risku.

Latvijā pašlaik nav konstatēts neviens trombozes un trombocitopēnijas sindromam raksturīgs gadījums un neviens pastiprinātas kapilāru caurlaidības sindroma gadījums pēc vakcinācijas ar Covid-19 vakcīnām. Līdz šim Latvijā ir saņemti četri blakusparādību ziņojumi par anafilaksi (smaga alerģiska reakcija ļoti retos gadījumos). Pacientiem tika sniegta tūlītēja medicīniska palīdzība, un visi ir izveseļojušies. Līdz 22. jūlijam Latvijā saņemti pieci iespējamu blakusparādību ziņojumi par miokardītu. Četros gadījumos apstiprināta ticama saistība ar vakcināciju, bet vienā gadījumā nav pārliecinošu pierādījumu par miokardītu. Zāļu valsts aģentūras rīcībā esošā informācija liecina, ka pacienti ir izveseļojušies un izmeklējumi neuzrāda paliekošas pārmaiņas sirds muskulī.

Viens ziņojums par ļoti retu slimību

Latvijā saņemts arī viens iespējamu blakusparādību ziņojums par Gijēna-Barē sindromu (sāpes, nejutīgums un muskuļu vājums, smagākos gadījumos var progresēt līdz paralīzei) pēc vakcinācijas ar vīrusa vektora vakcīnu. T. Tamme-Zvejniece stāsta, ka gadījums tika izvērtēts un “cēloniskā saistība ar vakcīnu tika atzīta par iespējamu, jo nevar izslēgt arī citus iespējamos iemeslus, piemēram, citas iepriekš ievadītas vakcīnas ietekmi, ko persona saņēmusi”. Šīs saslimšanas iemeslus ne vienmēr iespējams noteikt; slimība ir ļoti reta un biežāk to izraisa infekcijas slimības, retāk vakcinācija, operācijas vai traumas. Ar to pasaulē slimo vidēji 0,4 līdz četri cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju gadā.

Zāļu valsts aģentūra atgādina, ka visām zālēm, to skaitā vakcīnām, var būt blakusparādības, bet ne visiem cilvēkiem tās izpaužas. Covid-19 vakcīnu biežākās blakusparādības ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis, galvassāpes, reibonis, nogurums, miegainība, muskuļu un locītavu sāpes, kā arī slikta dūša, caureja, vemšana.

Tāpēc Zāļu valsts aģentūra aicina ikvienu iedzīvotāju vērsties pie sava ārsta, ja pēc vakcīnas saņemšanas ir veselības traucējumi vai rodas bažas par iespējamām blaknēm. Savukārt ārsta un farmaceita pienākumus ir ziņot par novērotajām blakusparādībām.

Izpēte

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apmierināja Saeimas deputātu interesi par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā ar tādu datu krājumu un komentāriem, atbilstoši kuriem šī pāreja jāuzskata par faktiski jau notikušu.

Svarīgākais