Konkurss uz nozīmīgas valsts pārvaldes iestādes – Zāļu valsts aģentūras – direktora amatu beidzies bez rezultāta. Neviens no sākotnēji pieciem, bet vēlāk – trim kandidātiem nebija pietiekami pārliecinošs, lai viņu virzītu apstiprināšanai amatā.
Veselības ministrijai ir divas iespējas: lūgt izsludināt atkārtotu konkursu vai meklēt atbilstošu personu pašas veselības nozares pārvaldes apcirkņos.
Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora atlases komisija pieņēmusi lēmumu konkursu noslēgt bez rezultāta. Šāda lēmuma pieņemšanai komisijai bija nepieciešams nepilns mēnesis laika, jo līdz konkursa trešajai kārtai šajā procesā nemaz netika. Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante Santa Jirgensone pastāstīja, ka konkursa otrās kārtas laikā pretendenti skaidroja savu motivāciju ieņemt amatu un prezentēja savu redzējumu par iestādes darbības prioritātēm. Tāpat šīs atlases kārtas laikā pretendenti atbildēja uz desmit jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības principiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu.
“Izvērtējot pretendentu sniegumu, atlases komisija pieņēma lēmumu nevirzīt nevienu no konkursa dalībniekiem uz trešo atlases kārtu un izbeigt konkursu uz Zāļu valsts aģentūras direktora amatu bez rezultāta,”
norāda S. Jirgensone. Viņa Neatkarīgajai atzina, ka brīdī, kad konkursa komisija iepazīstina ar darba rezultātu, proti, šoreiz konkursa iznākumu faktiski bez rezultāta, komisija pārtrauc savu darbu. Trešajā kārtā bija paredzēts pārbaudīt kandidātu vadības kompetences: stratēģisko redzējumu, spēju pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, pārmaiņu vadīšanu, komandas vadīšanu, darbinieku motivēšanu un attīstīšanu.
Jāatgādina, ka pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, bet tās sastāvā bija gan veselības ministrs Daniels Pavļuts, gan Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika, kā arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone, Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš. Pretendentu vērtēšanā kā neatkarīgie novērotāji bija piesaistīti Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes dekāne Dace Bandere un nevalstiskās organizācijas “Veselības projekti Latvijai” valdes priekšsēdētāja Vita Dumpe.
Kopumā uz ZVA direktora amatu pretendēja pieci cilvēki (viņu vārdus neviens neatklāj, bet, iespējams, viens no kandidātiem varēja būt kāds no ZVA darbiniekiem). Visi pieci pieteicās konkursā jūnija beigās, taču uz otro kārtu virzīja tikai trīs personas.
Galvenās kandidātiem izvirzītās prasības bija, pirmkārt, nevainojama reputācija; akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (medicīnā, farmācijā, tiesību zinātnēs, vadības zinātnē vai sabiedrības veselībā), kā arī pēdējo 15 gadu laikā gūta nepārtraukta vismaz triju gadu vadības pieredze ar vismaz desmit padotajiem darbiniekiem. Tāpat pretendentiem jābūt ar pieredzi projektu izstrādāšanā un īstenošanā vai vadīšanā, kā arī ar zināšanām par farmācijas, veterinārfarmācijas un veselības aprūpes jomas jautājumiem. ZVA direktoram maksā 2264 eiro algu pirms nodokļu nomaksas.
Valsts kancelejas pārstāve Santa Jirgensone Neatkarīgajai pastāstīja, ka konkursa komisija ieteica Veselības ministrijai jauno ZVA vadītāju meklēt veselības nozares iekšējos resursos, tātad kādā no pakļautības iestādēm vai, iespējams, pašā ministrijā, vai pašā ZVA. “Tā ir noticis arī citos konkursos, kas ir beigušies bez rezultāta. Tas ir jāizlemj Veselības ministrijai - lūgt rīkot atkārtotu konkursu vai arī meklēt pašu resursos,” saka S. Jirgensone.
Veselības ministrijā pašlaik skaidras atbildes, ko darīt, nav.
"Vērtējam dažādas iespējas, tostarp arī rotāciju,”
Neatkarīgajai teica Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders. Lēmums tiks pieņemts tuvākajā laikā, bet konkrētāk - tas pašlaik nav zināms.
Kas pašlaik vada ZVA? Publiski pieejamā informācija liecina, ka no 2021. gada 6. maija Zāļu valsts aģentūras direktora pienākumus uz laiku pilda Ilze Bude, kas ir Zāļu valsts aģentūras Administratīvās nodaļas vadītāja.
Zāļu valsts aģentūras vārds īpašu sabiedrības uzmanību izpelnījās pagājušā gadā, sākoties Covid-19 pandēmijai, kā arī saistībā ar Covid-19 vakcīnu iepirkumiem, kuru dēļ amatu nācās zaudēt ZVA iepriekšējam direktoram Svenam Henkuzenam. Veselības ministrs disciplinārlietu par iespējamu amata pienākumu nepildīšanu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu, ja tādēļ nodarīts valsts interesēm būtisks kaitējums, pret S. Henkuzenu ierosināja šā gada aprīlī. Disciplinārlieta tika ierosināta pēc otrās ministra rosinātās dienesta pārbaudes par vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem. Disciplinārlietas komisija toreiz uzskatīja, ka pārkāpuma raksturs un S. Henkuzena amatpersonas statuss radīja pamatu uzticības zaudēšanai pret viņu un liedza viņam turpmāk ieņemt iestādes vadītāja amatu. Tomēr viņa atbrīvošana no amata būtu bijusi nesamērīga. Tāpēc S. Henkuzens tika pazemināts Veselības inspekcijas vadītāja vietnieka veselības aprūpē amatā. Šis amats līdzīgā situācijā tika piedāvāts toreizējai Veselības ministrijas valsts sekretārei Dainai Mūrmanei-Umbraško, taču viņa tam nepiekrita un iesniedza atlūgumu (arī pret Mūrmani-Umbraško bija ierosināta disciplinārlieta). Arī S. Henkuzens nepiekrita rotācijai, un galu galā devās bērna kopšanas atvaļinājumā.
S. Henkuzens ZVA amatā nonāca veselības ministra Gunta Belēviča laikā, kad ministrs no amata atbrīvoja Ingunu Adoviču (viņa vēlāk par to cīnījās tiesā, kur arī panāca taisnību). S. Henkuzenam atšķirībā no I. Adovičas tika pārmests medicīniskās vai farmaceitiskās izglītības trūkums.
