Zāļu viltotāji visbiežāk izvēlas viltot dārgus medikamentus, kuru realizācija var nest lielāku peļņu, vai arī tirgū vēl neesošas vai nepieejamas zāles, piemēram, vakcīnas. Eiropas Savienībā reģistrēti arī vairāki Covid-19 vakcīnu viltojuma gadījumi, kā arī saņemti ziņojumi par vakcīnas viltošanu nolūkā tās realizēt trešās pasaules valstīs, kur vakcīnu nav.
Veselības inspekcijas Farmācijas departamenta direktors Rihards Burmistris norāda, ka zāļu viltošana un atdarināšana ir viens no pelnošākajiem nelegālajiem biznesiem, ko var salīdzināt ar ieroču kontrabandu un narkotiku tirdzniecību. Zāļu viltotāji bieži izmanto cilvēku bezpalīdzību, piemēram, vēža pacienta izmisumu, meklējot iespējas izārstēties, vai cilvēku neapdomību, iegādājoties zāles nezināmās interneta vietnēs.
Neatkarīgā rakstīja, ka Latvijas Zāļu verifikācijas sistēmā, pārbaudot 12 miljonus dažādu recepšu zāļu iepakojums, līdz šim nav atklāts neviens zāļu viltošanas gadījums, proti, viltotas zāles, kuras būtu nonākušas Latvijas aptiekās vai ārstniecības iestādēs. Sistēmas trauksmes signāls iedarbojies galvenokārt tehnisku iemeslu dēļ, bet visi trauksmes gadījumi ir izpētīti, lai secinātu, ka patiešām tā ir tehniska problēma, un tas arī apstiprinājies.
Tomēr, lai pasargātu Latvijas un Eiropas pacientus no viltotām zālēm vai medikamentiem ar kādiem defektiem, darbojas arī citi drošības mehānismi. Veselības inspekcija ir tā valsts atbildīgā iestāde, kas apkopo visus šos ziņojumus, tostarp arī tādus, kurus Eiropas Savienība saņēmusi no citām valstīm, piemēram, no Kanādas vai Turcijas.
Katras Eiropas Savienības valsts kompetentā iestāde (piemēram, Latvijā tā ir Zāļu valsts aģentūra, tiesa, tā pārbauda zāles, kuras ir reģistrētas tieši Latvijā) vai paši zāļu ražotāji veic zāļu paraugu testēšanu; to dara arī, ja ir saņemti ziņojumi no pacientiem, mediķiem vai farmaceitiem - ar zālēm kaut kas nav kārtībā, piemēram, medikamentā atrod kādus piejaukumus vai daļiņas, kuriem tur nevajadzētu būt (ir gadījušies stikla daļiņu piejaukums), vai neatbilstošs, sabojāts iepakojums. Veselības inspekcija, savukārt, apkopo visus ziņojumus saistībā ar zāļu kvalitātes defektiem un viltojumiem.
Izpētot datus par zālēm konstatētajiem kvalitātes defektiem, jāsecina, ka viens no visbiežāk minētajiem defektiem ir daļiņu piejaukums, tāpat ziņots arī par mikrobioloģisku vai bakteriālu piesārņojumu, iepakojuma defektu, produktam nav nodrošināta sterilitāte un citi. Tāpat ir ziņojumi par medikamentiem, kur atklājies, ka tie satur kādu vielu pārāk lielā koncentrācijā. Ziņotāju vidū ir gan Eiropas Savienības valstis, gan Brazīlija, ASV, Kanāda, Taizeme un citas.
Vēl datos lasāms tāds kvalitātes defekts kā neatbilstība specifikācijai. Ko tas nozīmē? Veselības inspekcijas Farmācijas departamenta direktors Rihards Burmistris stāsta, ka konkrētais medikaments neatbilst zāļu dokumentācijā aprakstītajam, piemēram, zāļu forma ir cita, neatbilst zāļu aktīvās vielas daudzums, medikaments nav pietiekami šķidrs.
Veselības inspekcijas dati rāda, ka viltoto zāļu sarakstā ir ļoti dažādi medikamenti - gan pēc tā, kādas slimības “ārstēšanai” tie paredzēti, gan pēc medikamentu formas - gan pulveri un tabletes, gan kapsulas, gan šķīdumi. R. Burmistris sarunā ar Neatkarīgo stāsta, ka,
viltojot zāles, visbiežāk tiek atdarinātas kāds oriģināls medikaments, pamatā izveidojot tādu pašu medikamentu, bet bez aktīvās vielas, un šim produktam faktiski nav nekāda sakara ar zālēm.
Viltojot tiek izmantoti oriģinālie iepakojumi, tas pats nosaukums, bet “iekšā ir tikai ūdens”. “Labākajā gadījumā tas būs sterils ūdens, bet visbiežāk tas ir parasts ūdens, turklāt visbiežāk zāles vilto pagrīdes laboratorijās, kur, protams, netiek ievērotas nekādas higiēnas normas, nerunājot par zāļu ražošanā nepieciešamo prasību ievērošanu,” norāda speciālists.
Vispārzināms, ka zāļu viltošana ir nelegāla un par to ir paredzēts kriminālsods. Taču peļņa, ko var gūt, viltojot zāles, ir tik liela, ka tas neattur no šī nelegālā rūpala izmantošanas. Rihards Burmistris norāda, ka zāļu viltošana ir viens no pelnošākajiem nelegālajiem “biznesiem”, ko var salīdzināt pat ar ieroču kontrabandu un narkotiku tirdzniecību.
Lai arī dati rāda, ka vilto dažādas zāles, visbiežāk viltojumi tomēr skar tādus medikamentus, kuri ir dārgi vai kuri kādā pasaules valstī nav pieejami. Tie var būt arī tādi viltojumi, kur kādas slimības ārstēšanai vēl nav radītas vai apstiprinātas zāles, bet cilvēks meklē iespēju ārstēties. R. Burmistris apstiprina, ka vienas no biežāk viltotām zālēm ir tieši onkoloģijā. “Zāļu viltotāji izmanto cilvēku izmisumu un daudzos gadījumos to, ka zāles konkrēta vēža ārstēšanai vēl nav radītas, reģistrētas un piedāvā “glābšanas riņķi”,” stāsta eksperts. “Cilvēki ir gatavi uz visu, un noziedzīgie grupējumi to saprot.” Tāpat zāļu viltotāji iedzīvojas arī uz situāciju veselības aprūpē, kad ne visiem pacientiem, ne visās valstīs medikamenti ir valsts kompensēti, un pacienti meklē iespējas, kā tomēr tikt pie zālēm, un meklē lētākas alternatīvas. Tā ir ļoti bīstama situācija.
Viltoto zāļu cenas var būt gan tādas pašas kā oriģinālajām zālēm, gan daudz zemākas, lai pievilinātu pircējus. Tiem medikamentiem, kas noteiktas valsts tirgū nav pieejami, cena būs līdzvērtīga oriģinālajam, bet ja zāles ir pieejamas un populāras, cena nelegālajā tirgū būs zemāka, nereti pat būtiski zemāka. R. Burmistris kā piemēru min potences uzlabošanas medikamentus, kuru tirdzniecība internetā ir ļoti plašos apmēros, tomēr “cilvēkam tomēr ir jāizvērtē, vai tas, kur man piedāvā par būtiski zemāku cenu, ir oriģināls medikaments.” Labākajā gadījumā cilvēka veselībai tā netiks nodarīts nekāds ļaunums, bet sliktākajā - produkts var saturēt kaut kādas vielas, kas apdraud veselību.
Pirms jebkādu zāļu iegādes noteikti ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, un ja cilvēki izmanto interneta aptiekas, noteikti ir jāpārliecinās, vai tās mājaslapā ir atrodams īpašs logotips, uz kura uzklikšķinot var pārbaudīt, vai tā vieta, kur vēlaties iepirkties, darbojas legāli.
Eiropas Savienībā reģistrēti arī vairāki Covid-19 vakcīnu viltojuma gadījumi, kā arī saņemti ziņojumi par vakcīnas viltošanu nolūkā tās realizēt trešās pasaules valstīs, kur vakcīnu nav. Veselības inspekcijas datu bāzē reģistrēti divi Covid -19 vakcīnu viltošanas gadījumi - abos gadījumos ziņots par vienu vakcīnu - “Pfizer/BioNTech” ražoto “Comirnaty”.
R. Burmistris zina stāstīt, ka vienā no gadījumiem noskaidrojies, ka tas, iespējams, nav bijis viltojums, bet vakcīnām, kuras bija nonākušas kādā no trešās pasaules valstīm, nebija atbilstošu numuru. Par iespējamo viltojumu ziņoja Pasaules veselības organizācija. Par otru ziņojumu iesniedza vakcīnu izstrādes un izvērtēšanas darba grupa. Speciālists norāda, ka visi šie gadījumi tiek izvērtēti un izmeklēti, tostarp iespējamie vakcīnu viltojumi.
“Covid-19 vakcīnu viltojumi parādījās uzreiz ar pirmo pandēmijas vilni, kad neviena no vakcīnām vēl nebija reģistrēta,”
stāsta R. Burmistris. Tā viltotāji izmantoja situāciju, kad pandēmijas apstākļos ir vēlme, lai varētu vakcinēt un aizsargāt iedzīvotājus, bet vakcīnu vēl nav. Lai arī viltoto vakcīnu iepirkuma piedāvājumus saņēma arī Eiropas Savienības valstu atbildīgās iestādes, tomēr lielākā mērā viltoto vakcīnu izplatīšana tiek vērsta citu valstu virzienā, piemēram, uz Āfrikas valstīm, Meksiku, kur arī atklājas šie viltojumi. Eiropas Savienībā Covid-19 iegāde nav komercializēta, tās iegādājas tikai valdības, un aptiekā tās nopirkt nevar, tāpat kā internetā. Arī paši ražotāji brīdina par iespējamiem viltojumiem, piemēram, šopavasar “Pfizer” brīdinājis, ka Polijā un Meksikā tiek tirgotas viltotas Covid-19 vakcīnas, kur šī izstrādājuma sastāvā ir kosmētiska viela. Reģistrēts arī Covid-19 ārstēšanā izmantojamo zāļu “Remdesivir” viltojums, šo gadījumu izmeklē policija.
