Valdība piešķīrusi turpat pusotru miljonu eiro papildus dažādām aktivitātēm, lai veicinātu vakcināciju, piemēram, ģimenes ārstiem notiks izglītojoši semināri. Tomēr jautājuma par piemaksu palielināšanu ģimenes ārstiem, kuri aktīvi vakcinē seniorus, izskatīšanu Ministru kabinets atlika.
Diskusija valdībā varētu būt par lietderīgu naudas izlietojumu, proti, vai piemaksas ģimenes ārstiem par vakcināciju patiešām stimulēs vakcinēšanos?
Veselības ministrijas dati rāda, ka vakcinācijas aptvere, tas ir, pret Covid-19 vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars palielinās ļoti pamazām, un daudzās svarīgās riska grupās, piemēram, sociālajos aprūpes centros joprojām ir ļoti zems. Veselības nozarē strādājošo vakcinācijas līmenis pret Covid-19 ir visaugstākais un līdz šīs nedēļas sākumam jau bija sasniedzis 90 procentu atzīmi. Tomēr arī veselības nozarē ir turpat 8000 darbinieku, kuri joprojām nav vakcinējušies.
Izglītības iestādēs strādājošo - gan pedagogu, gan citu darbinieku - vakcinācijas aptvere ir sasniegusi 64 procentus - augstākajās mācību iestādēs un vispārizglītojošajās skolās vakcinējušies vēl lielāks skaits darbinieku. Veselības ministrijas dati rāda, ka nav vakcinējušies vēl gandrīz 30 000 darbinieku. Lai arī kopējais sociālās aprūpes centros vakcinēto cilvēku īpatsvars ir lielāks nekā izglītības iestādēs, proti, 72 procenti, labklājības ministrs Gatis Eglītis norādīja, ka atšķiras dati par darbiniekiem un sociālās aprūpes centra klientiem.
Augstāks vakcinācijas rādītājs ir aprūpes centru iemītnieku vidū, kas sasniedz vairāk nekā 80 procentus, tomēr darbinieki vakcinējas diezgan kūtri, un viņu vidū vakcinēto īpatsvars ir zem 50 procentiem.
“Tur ir vēl ko darīt, mēs, protams, esam veikuši intervences, skaidrojošo darbu, ir dots uzdevums sociālās aprūpes centru darbiniekiem, bet paralēli ir svarīgs arī likums par vakcināciju, ko pašlaik skata Saeima un kas varētu stimulēt darbinieku strauju vakcināciju,” sacīja labklājības ministrs. Viņš arī norādīja, ka budžetā tiek plānots papildu finansējums - 10 miljoni eiro - sociālās aprūpes centru darbinieku algu palielinājumam, kas tieši nav saistīts ar vakcināciju, tomēr ir zīme, ka valdība domā par šo darbinieku atalgojuma jautājumiem un tas, pēc ministra teiktā, būs arī “kā motivācija”.
Vakcinācijas sarakstos ir noteiktas vairākas riska grupas, kurām viņu pašu veselības dēļ būtu jāvakcinējas vispirms, tomēr, kā rāda Veselības ministrijas dati, ne senioru vecumā no 60 līdz 69 gadiem, ne arī senioru virs 70 gadiem vidū vakcinācijas aptvere būtiski nepārsniedz 50 procentus. Līdz šim vakcinējušies 48 procenti personu vecumā virs 70 gadiem un 51 procents personu vecumā no 60 līdz 69 gadiem.
Neatkarīgā rakstīja, ka Veselības ministrija virzīja izskatīšanai valdībā jautājumu par piemaksu palielināšanu ģimenes ārstiem, kuri sasniedz augstus rādītājus, vakcinējot seniorus. Ja valdība būtu pieņēmusi šos noteikumus, tad centīgākie ģimenes ārsti varētu saņemt pat 10 eiro piemaksu par katru vakcinētu pacientu. Veselības ministrs Daniels Pavļuts valdības sēdē minēja, ka jautājums ir atlikts uz nedēļu, nekonkretizējot iemeslus, bet Veselības ministrijā Neatkarīgajai paskaidroja, ka jautājums atlikts premjerministra jautājumu dēļ.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa preses sekretārs Sandis Sabajevs īsā atbildē darīja zināmu, ka “projekta par piemaksām ģimenes ārstiem vakcinācijas veicināšanai izskatīšana ir atlikta uz nākamo valdības sēdi, jo turpinās lēmumprojekta saskaņošana”.
Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka, ņemot vērā pietiekami lielo papildus nepieciešamo finansējumu šīm piemaksām, valdība vēlas vēl diskusijās pārliecināties, vai šīs piemaksas būs patiešām efektīvs veids vakcinācijas tempu palielināšanai. Veselības ministrijai nākamajā valdības sēdē savs viedoklis būs jāpamato.
Tomēr Ministru kabinets piešķīra 1,4 miljonus eiro dažādām citām aktivitātēm, lai veicinātu vakcināciju pret Covid-19. Piemaksu vietā ģimenes ārstiem notiks izglītojoši reģionāli semināri, kuri noteikti arī ir svarīgi un kuros atbildes uz jautājumiem sniegs nozares vadošie eksperti. “Semināros tiks pārrunātas tēmas, kas būtiskas darbam ar pacientiem - imunitātes ilgums pēc vakcinācijas vai izslimošanas, kontrindikācijas vakcinācijai, saslimstības prognozes rudenī atkarībā no vakcinācijas tempiem, vakcinācijas darba organizēšana ģimenes ārsta praksē un sasniegtie vakcinācijas rezultāti, statistika par vakcināciju,” Neatkarīgajai pastāstīja Veselības ministrijas speciāliste Sintija Gulbe. 807 000 eiro tiks piešķirti ģimenes ārstu praksēm, lai vēl plašāk varētu apzvanīt pacientus un informētu viņus par vakcināciju pret Covid-19.
Papildu nauda piešķirta arī veselības aprūpes nozarei - 2,8 miljoni eiro, lai varētu segt izdevumus ārstniecības iestādēm par šogad maijā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas radušies saistībā ar Covid -19 uzliesmojumu un seku novēršanu. No šīs naudas 1,9 miljoni eiro paredzēti veikto ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, 729 000 eiro - stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, savukārt 163 000 eiro - laboratorisko izmeklējumu apmaksai. Vēl 2,4 miljoni eiro piešķirti, lai norēķinātos par ārstniecības personu un pārējo nodarbināto virsstundu, kas saistītas ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, darba samaksu par šāgada pirmajiem pieciem mēnešiem.
