Labklājības ministrs sola pensiju neapliekamo minimumu celt līdz 500 eiro

VIEDOKLIS. Labklājības ministrs Gatis Eglītis uzskata, ka pensionāriem vispār nevajadzētu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, taču budžeta situācija to pašlaik neļauj īstenot © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Labklājības ministrijas prioritāro pasākumu sarakstā kā viens no priekšlikumiem iekļauts pensiju neapliekamā minimuma būtisks palielinājums. Pašlaik pensionāriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par summu, kas lielāka par 330 eiro. “Pensionāriem vispār nevajadzētu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, taču tas tā būtu ideālajā pasaulē,” Neatkarīgajai saka labklājības ministrs Gatis Eglītis, kurš apņēmies pārējos koalīcijas partnerus pārliecināt, kāpēc pensijām jau nākamgad jānosaka 500 eiro neapliekamais minimums.

Cerība 129 000 pensiju saņēmējiem

Labklājības ministrija, tāpat kā citu nozaru ministrijas, iesniegusi Finanšu ministrijā savu prioritāro pasākumu sarakstu. Kopējais finansējums, kas nepieciešams visu priekšlikumu īstenošanai, ir tuvu 80 miljoniem eiro, tomēr, ja aprēķina, cik izmaksās arī tās prioritātes, kuru ieviešanas rezultātā ieņēmumi valsts budžetā samazinātos, tad labklājības nozare lūko pēc 105 miljoniem eiro.

Viena no prioritātēm, kas ir finansiāli ietilpīga, proti, būtiski var ietekmēt valsts budžeta ieņēmumus, ir pensiju ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma palielināšana no 330 uz 500 eiro mēnesī jeb 6000 eiro gadā. Ja šo priekšlikumu akceptētu valdība, tad nākamgad virknei pensionāru nebūtu jāmaksā ienākuma nodoklis, bet vēl daļai senioru nodokļa slogs samazinātos.

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Kristīne Zirnīte Neatkarīgajai pastāstīja, ka šis priekšlikums provizoriski skartu 129 100 Latvijas pensiju saņēmējus (pensijas saņem ne tikai seniori, bet arī cilvēki ar invaliditāti). Labklājības ministrijas dati rāda, ka šī priekšlikuma fiskālā ietekme jeb provizoriskais budžeta ieņēmumu samazinājums 2022. gadā un turpmāk katru gadu būtu 29 miljoni eiro.

Pensionāri pelnījuši dzīvi bez nodokļa

Labklājības ministrs Gatis Eglītis Neatkarīgajai norāda: “Galvenais mūsu uzstādījums ir tāds, ka pensionāriem vispār nevajadzētu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo viņi visu savu darba mūžu ir strādājuši un nopelnījuši šo pensiju, tomēr tā tas būtu ideālajā pasaulē.” Realitātē atteikšanās no ienākuma nodokļa pensijām būtu pārāk liels slogs valsts budžetam. Uz jautājumu, kāpēc Labklājības ministrija piedāvā salīdzinoši tik strauju pensiju neapliekamā minimuma kāpumu (iepriekš tas tika palielināts vidēji par 30 eiro gadā), Gatis Eglītis atbild: “Šie

500 eiro saskan ar mūsu uzstādījumu par to, ka neapliekamajam minimumam jābūt minimālās darba algas apmērā, ja mēs pieņemam, ka minimālā alga ir strādājošā iztikšanas minimuma līmenis, tad tāds tas būtu jānosaka arī pensionāriem.”

Ministrs atzīst, ka var diskutēt, vai piedāvājums ir “straujš” vai “ne tik straujš”, un atgādina, ka pagājušā gadā viens no priekšlikumiem budžeta veidošanas gaitā bija noteikt neapliekamo minimumu 400 eiro apmērā un 2023. gadā - 500 eiro, tomēr valdība to neatbalstīja. “Koalīcijas sarunās mēs šajā jautājumā netikām uzklausīti. Šogad, manuprāt, tas būtu saprātīgs solis - iet uz 500 eiro,” saka G. Eglītis. Jāatgādina, ka Jaunās konservatīvās partijas, kuru pārstāv jaunais labklājības ministrs, priekšvēlēšanu solījums bija minimālo pensiju palielināt līdz 200 eiro, bet pensijas līdz 500 eiro neaplikt ar ienākuma nodokli. No tā var secināt, ka labklājības nozares prioritāšu sarakstā šis priekšlikums nav iekļuvis nejauši, bet ir saistīts ar vēlmi vienlaikus atgādināt par savām politiskajām prioritātēm.

Politiskās sarunas vēl nav sāktas

Ņemot vērā priekšlikuma sasaisti ar nodokļu sistēmu un tā pietiekami nozīmīgo finansiālo ietekmi uz budžetu, sarunas par šīs prioritātes atbalstīšanu no citu politiķu un īpaši no finanšu ministra puses prognozējamas “karstas”. Gatis Eglītis atzīst, ka pašlaik nekādas sarunas ne vienā no līmeņiem par šo prioritāti vēl nav bijušas. Līdzīgi kā citu nozaru ministrijas, arī Labklājības ministrija iesniegusi Finanšu ministrijā savus priekšlikumus un gaida augustu, kad būs zināmas nākamā gada budžeta aprises un papildus pieejamais finansējums prioritāšu īstenošanai, kam sekos budžeta sarunas. “Ir zināms, ka vēl 2022. gadā Eiropas Komisija neuzliks stingru rāmi budžeta izdevumiem un dos lielāku brīvību lemt par budžeta izdevumiem, tāpēc es cerīgi skatos uz budžeta sarunām,” atklāj ministrs. “Protams, tā būs politiskā izšķiršanās, vai šo prioritāti atbalstīt. Mūsu priekšlikumu atbalsta Latvijas Pensionāru savienība un citi sociālie partneri.” Ministrs uzsver, ka arī Saeimā ir atbalsts pensiju neapliekamā minimuma palielināšanai, turklāt pat no opozīcijas partijām.

UZZIŅA

Pensiju ar nodokli neapliekamais minimums

2018.gads 250 eiro

2019.gads 270 eiro

2020.gads 300 eiro

2021.gads 330 eiro

Avots: Neatkarīgā

Izpēte

Māra Čaklā (1940-2003) dzejoļu krājumā “Lapas balss” (1969) ievietotajā dzejolī “Izkapts ābelē (Anno 1944)” var saskatīt padomju režīmam vismaz kabatā parādītu pigu, bet tālāk seko “47. gada Kurzemes balāde” ar nacionālo partizānu apsaukāšanu par bandītiem.