Imants Vīksne / Autori

Kamēr Eiropas Savienības (ES) valstis vēl tikai plāno sākt apmaiņu ar datiem par autovadītāju veiktajiem pārkāpumiem, Norvēģija jau tagad trenkā ārzemniekus, kas izvairās no maksas ceļa nodevām.

Policija nav atradusi neģēli, kurš uz prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa ar melnu krāsu uzpūta divus kāškrustus un starp tiem ierakstīja vārdu M. Ruks. Kopš incidenta pagājuši pāris mēneši, taču arī bez oficiāli nominēta aizdomās turamā šī lieta kļūst sabiedriski arvien nozīmīgāka, jo motīvi, iespējams, saistīti ar smagiem noziegumiem pret cilvēci.

Jaunākais sabiedriskās domas pētījums, ko pēc Neatkarīgās pasūtījuma decembrī veikusi kompānija SKDS, rāda, ka iedzīvotāji gan pamana un analizē aktuālos notikumus, gan sasaista tos ar konkrētiem sabiedriski politiskās drāmas aktieriem.

Ja ugunsdzēsēju nodarījums Ičas upes zivju krājumiem tiktu traktēts kā parasts rūpnieciskās zvejas pārkāpums, dienestam nāktos atlīdzināt zaudējumus vismaz pārdesmit tūkstošu eiru vērtībā.

Dienās pēc Zolitūdes Maxima sabrukuma tā vien šķita, kāds neprātis uz Lielā Kristapa jautājumu, vai Rīga jau gatava, atbildējis apstiprinoši, un tāpēc brūk ēkas, krīt stalažas un gāžas žogi, iet bojā cilvēki. Teju ik stundu tika ziņots, ka kādā galvaspilsētas malā notikusi kāda dramatiska kļūme būvniecībā un cilvēki, dzirdot glābšanas dienestu sirēnas, instinktīvi sarāvās. Ieejot veikalā, joprojām daudzi pavērš skatienu griestos, it kā šādi iespējams noteikt jumta konstrukciju noturību un pasargāt sevi no nejaušas bojāejas. Pēc Maxima daudz kas ir mainījies cilvēku attieksmē un, iespējams, daudz kas vēl mainīsies, ja vien cilvēki paši to prasīs.

Sabiedrības spiedienu nav izturējis Jānis Kažociņš. Vakar viņš atkāpās no Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas sabiedriskās komisijas vadītāja amata. Līdz ar to komisija darbu ir apturējusi, un nav zināms, kad un vai vispār atjaunos.

Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisijas nākotne ir neskaidra, jo pēc skandalozā izdevumu tāmes pieprasījuma radušās šaubas par komisijas lietderību kopumā.

Bagātīgi klāts Ziemassvētku galds būs ne tikai Zolitūdes traģēdijas seku likvidētājiem – ugunsdzēsējiem, ārstiem un policistiem, kas jau saņēmuši prēmijas par pašaizliedzīgo darbu. Valsts pārvaldē strādājošo motivēšanu kopumā 2,166 miljonu latu apjomā baudīs 9 dažādu iestāžu darbinieki.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatījusi deputāta Ilmāra Latkovska iespējamo interešu konfliktu, konstatējot, ka tāds nepastāv.

Ar negaidītu ētikas trūkumu un alkatību sabiedrību pārsteigusi valdības jaundibinātā Sabiedriskā komisija Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai. Komisijas pirmais darbs izrādījies apjomīgs valsts budžeta naudas pieprasījums, un tāme ir acīmredzami uzpūsta.

Eiropas Parlaments nule apstiprinājis savienības daudzgadu budžetu, beidzot pasakot, cik katra dalībvalsts saņems no 900 miljardu lielā pīrāga. Salīdzinājumā ar treknajiem gadiem – pēckrīzes pīrāgs ir kļuvis liesāks, un to manīs ikviena dalībvalsts. Jo īpaši jaunās un trūcīgās, kurām droši var pieskaitīt Latviju.

Tie Zvārdes pagasta iedzīvotāji, kuri negrib atdot savus īpašumus militāra poligona izveidei un aiziet projām no savas zemes, ir pateicīgi Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.

Eiropas Parlamenta optimistiskais paziņojums par zaļo gaismu ilgtspējīgai zivsaimniecības politikai ir krietni vien pārspīlēts, jo jaunie noteikumi gan ir apstiprināti, taču dokumenti, kas regulēs šo noteikumu pielietošanu dzīvē, vēl ir stipri tālu no pilnības.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā tapis jaunais uzņemšanas korpuss. Glīta ēka, šķiet arī labi uzbūvēta, vismaz pasūtītājs sakās esam apmierināts. Pagaidām gan gara slimnieki, dzērāji un narkomāni tiek uzņemti vecajā ēkā – mazā, apdrupušā būcenī.

Latvijas čigānu biedrības līdera Normunda Rudeviča pasakainais vēriens sabiedējis daudzus kaismīgus integrācijas idejas aizstāvjus.

Līdz ar sava karoga saņemšanu par pilnībā izveidotu uzskatāms Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) Kaujas atbalsta bataljons – tā ir jaunākā un vienlaikus par gudrāko uzskatītā Latvijas armijas vienība.

Meitas Oksanas zvanu Jurijs Jesipenko saņēma, atrodoties pilsētas centrā. «Labi, tūlīt aizbraukšu tev pakaļ. Tur nav kāds veikals tuvumā? Ieej kafiju iedzer!» «Jā, tepat ir Maxima...» atbildēja meita.

Vēl pērn varenākais Latvijas darba devējs un metālapstrādes nozares līderis Liepājas metalurgs nu pārtapis vidusmēra darba devējā 260 strādniekiem.

Būvniecībā ģenerāluzņēmējs ir tas, kurš teorētiski par visu atbild, visu kontrolē un vienlaikus pats tikpat labi neko nebūvē. Ģenerāluzņēmējs var būt viens īpašnieks, bariņš juristu un grāmatvežu.

Iekšējā izmeklēšana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā turpinās. Tajā tiek analizēta glābšanas darbu norise sabrukušajā Maxima, un būtiskākais jautājums, vai bija iespējams mazāks bojāgājušo un ievainoto glābēju skaits.

Starp arhitektu biroju Kubs, kas projektējis sabrukušo Maxima veikalu, un būvkompāniju Re&Re valda siltas jūtas, jo Kuba līdzīpašniece Dace Putniņa ir Re&Re līdzīpašnieka Didža Putniņa dzīvesbiedre.

Nu jau bijušā reģionālās attīstības un vides aizsardzības ministra Edmunds Sprūdža pēdējā darbadiena atnākusi ar vēl vienu iepriecinošu ziņu visiem dabas draugiem. Līgatnes dabas taku nodošana privātam apsaimniekotājam līdz ar šīs ieceres autora aiziešanu ir atcelta pavisam.