Ģimenes saites – būvniecības bonuss un risks
Starp arhitektu biroju Kubs, kas projektējis sabrukušo Maxima veikalu, un būvkompāniju Re&Re valda siltas jūtas, jo Kuba līdzīpašniece Dace Putniņa ir Re&Re līdzīpašnieka Didža Putniņa dzīvesbiedre.
Viņa pati šo faktu tulko kā papildu bonusu pasūtītājam – sak' vīrs sievas labā taču centīsies no visas sirds. Tomēr šoreiz kaut kādu iemeslu dēļ šī sakarība nav kalpojusi par labas būvniecības garantu.
Arhitektes Zanes Kalinkas pirmā versija par ēkas sabrukšanas iemesliem bija – konstrukcijās izmantoti neatbilstošas kvalitātes būvmateriāli. Zane Kalinka ir Kuba valdes priekšsēdētāja un Daces Putniņas māte, būvnieks Didzis Putniņš ir viņas znots. Ģimenes saites ļoti cieši savijušās ap arhitektu un būvnieku.
Sievai būvē labi
Pēc traģēdijas savus prakses sertifikātus uz izmeklēšanas laiku nolika Zane Kalinka – kā biroja valdes priekšsēdētāja un viņas dēls Andris Kalinka, kurš vadīja būvprojektu un veica autoruzraudzību. Dace Putniņa – ne. Sarunā ar Neatkarīgo viņa skaidro, ka šajā projektā kā arhitekte nav bijusi iesaistīta. Rīgas būvvaldes mājaslapā nelaimīgais projekts izlikts publiskai izpētei, un D. Putniņas vārds tajā patiešām nav atrodams.
«Dažreiz mēs strādājam visi trīs kopā pie viena projekta. Citreiz es esmu viena, citreiz Andris,» skaidro arhitekte. To, ka viņai ir radniecīgas saites ar Re&Re, visi zinot. «Un tas pasūtītājam pat ir papildu bonuss, jo skaidrs, ka būvēs labi.» D. Putniņa piedalījusies arī Re&Re biroju ēkas Baltais vējš projektēšanā. Toreiz, 2005. gadā, saņemot gada balvu par labāko sabiedrisko jaunbūvi, viņas uzvārds vēl bija Brezinska.
Abi ar vīru neesot vienīgais tandēms būvnieksarhitekts. «Es Latvijā zinu vairākus šādus pārus. Kaut vai, piemēram, Māris un Zaiga Gaiļi.» Taču jebkurā gadījumā gan arhitektu, gan celtnieku izvēlas pats pasūtītājs. Pasūtītājs arī piesaista tāmētāju un būvuzraugu. D. Putniņa uzskata, ka līdz ar to nekāda tāmju uzpūšana vai pasūtītāja muļķošana kādā citā veidā nav iespējama.
Risks ir shēmošanā
Tomēr pazīšanās un radniecība ikvienā nozarē ir riska faktors. Tās dēļ cilvēki var strādāt labāk, bet var arī aizrauties ar shēmošanu – nolūkā nopelnīt vai gūt kādus ekstra labumus. Ne velti valsts amatpersonām savās deklarācijās ir jānorāda visi pirmās pakāpes tuvinieki. Un korupcija nav risks tikai valsts un pašvaldību gaiteņos.
Jau pirms gada Latvijas Arhitektu savienība aktualizēja jautājumu par profesionālās prakses korupciju būvniecībā. Neatkarīgā toreiz rakstīja: «Atslēgas personas šādā korupcijā ir negodīgs projektētājs, negodīgs būvnieks, negodīgs būvuzraugs un varbūt arī negodīgs pasūtītājs. Atkarībā no tā, kurš ar kuru vienojies. (..) Shēmošana vienkāršāka, ja arhitekts ir saistīts ar būvnieku, būvnieks ar būvuzraugu utt.» Un projekta tāmju uzpūšana nebūt nav vienīgais līdzeklis, kā nodrošināt papildu naudas plūsmu. Populāra shēma celtniecībā ir «analogi būvmateriāli». Proti, sākotnēji projektā apstiprinātie kvalitatīvie risinājumi un materiāli tiek mainīti ar lētākiem un sliktākiem. Ietaupīto naudu attiecīgi sadala ietaupījuma autori. Viņu dzīve kļūst labāka, turpretī būve kļūst sliktāka.
Skrūvītes optimizācija
Cik godīga bijusi Zolitūdes Maxima tapšanas vēsture un vai traģēdijas primārais cēlonis nebija dažu cilvēku alkatība, vismaz pagaidām nav zināms. Taču neapstrīdams ir fakts, ka labs konstruktīvs risinājums kaut kādu iemeslu dēļ tika aizstāts ar sliktu. Sākumā projektā bija paredzētas vienlaidus jumta kopnes, un par tādu risinājumu slēdzienu bija devis eksperts un informēta būvvalde. Taču darba gaitā nolemts izmantot divdaļīgas kopnes, kas nav rekomendējams risinājums tik lielam laidumam. Skrūvju tirdzniecības uzņēmuma Eurobolts īpašniece Olga Romanova savukārt pārmet būvētājiem mazāku un lētāku skrūvju izmantošanu konstrukcijā. Par taupīšanu konkrētajā objektā neoficiāli sūdzējušies arī apakšuzņēmēji, jo ģenerālis optimizējis arī viņu atalgojumu. Acīmredzot līdzīgi kā neskaitāmās citās būvēs Latvijā arī šajā tika taupīts pat uz pēdējo skrūvīti.
Ja optimizētas tiek linoleja izmaksas, pasūtītājs pēc pāris gadiem var vien brīnīties, kāpēc grīdā tik ātri izdiluši caurumi. Taču, ja optimizētas tiek stratēģiski svarīgu mezglu izmaksas, būve sabrūk. Maxima ir tam traģisks apliecinājums.