Jurists: Voikas komisijas prasības ir marodierisms

© F64 Photo Agency

Ar negaidītu ētikas trūkumu un alkatību sabiedrību pārsteigusi valdības jaundibinātā Sabiedriskā komisija Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai. Komisijas pirmais darbs izrādījies apjomīgs valsts budžeta naudas pieprasījums, un tāme ir acīmredzami uzpūsta.

Nauda tiek paģērēta superjaudīgu datoru iegādei, mobilajiem telefoniem un nez kur pat noskatīts papīra smalcinātājs par 1280 (!) eiro. Nomātas automašīnas, biroja telpas, papīrs, USB atmiņas. Padomāts ir par katru sīkumu, ar ko pamatot naudas iekasēšanu. Un tad vēl, protams, vairāk nekā 100 000 eiro pašu algām un 61 000 kādiem pagaidām nezināmiem speciālistiem.

Marodierisms mirušo vārdā

Ministru kabineta rīkojuma anotācijā minēts, ka normatīvā akta izpildes nodrošināšanai jaunas institūcijas netiek veidotas. Taču tāme liek domāt par pretējo. Komisija kopumā iecerējusi iztērēt vismaz 217 569 eiro. Šāda summa iznāk, pieskaitot komisijas izdevumu tāmei – 205 482 eiro – vēl 12 087 eiro no Valsts kancelejas rezervēm, ko plānots tērēt vēl šogad.

Ziņa par komisijas apetīti izraisīja sašutuma sprādzienu sociālajos medijos. Nevar taču būt, ka Jānis Kažociņš līdz šim ar vecu rāciju apkārt staigājis, Baiba Rubesa uz Norvēģiju baložus sūtījusi, bet Inese Voika peidžeri lietoja. Un ko paredzēts smalcināt tik nenormāli dārgā aparātā – automašīnas vai? Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs stāsta, ka viņa birojs nesen par 300 latiem nopircis tādu smalcinātāju, kas pat diskus iznīcina. Un kāpēc komisijai nepieciešami dārgie MC Book planšetdatori, ja rezultātā no tās tiek gaidīts tikai viens gala ziņojums tikai vienā lietā.

«Es esmu šokā par šo tāmi. Tas ir marodierisms! Ja šādi tiktu tāmēts izmeklētāju darbs Valsts policijā, viņi nevarētu atkauties no pretendentiem.» Jurists īpaši dusmīgs ir par pašpasludinātās korupcijas apkarotājas – organizācijas Delna padomes priekšsēdes I. Voikas iesēšanos komisijā: «Ja to naudu kāds cits būtu dabūjis, viņa uzreiz gaudotu, ka nauda piešķirta bez konkursa, bez atlases kritērijiem, bez skaidriem mērķiem.» Arī bijusī iekšlietu ministre Linda Abu Meri tviterī par I. Voiku izsakās skarbi: «Cilvēkam daudz vajag, jo īstu darbu nekad nav strādājusi. Tikai pa komisijām, citus ķengājot un svēto tēlojot.»

Kažociņš prasa indulgenci

Pārmetumus par uzpūsto tāmi gan komisijas formālais vadītājs J. Kažociņš, gan I. Voika vakar vispirms centās uzgrūst Valsts kancelejai, tomēr tās darbinieki apliecināja, ka tikai tehniski sagatavojuši dokumentu, bet visi skaitļi nāca no jaundibinātās komisijas un tajā skaitā pašas I. Voikas.

Delnas vadone uz pārmetumiem par lielām algām un zelta papīra smalcinātājiem tvītoja, ka komisijai (tātad arī viņai) tas viss pienākas, jo «valsts procesu dēļ tas noticis, valstij un pašvaldībai jāmaksā». Tad komisijas formālais vadītājs J. Kažociņš acīmredzot saprata, ka sākums viņa sabiedriskajiem pienākumiem ir pagalam slikts, un steigšus sasauca ārkārtas preses konferenci, lai lūgtu mediju indulgenci. Viņš atzina, ka tāme ir sastādīta izšķērdīgi un viņš prasīs valdībai atlikt ar to saistīto rīkojumu projektu skatīšanu uz 7. janvāri. Savukārt par iecerētā komisijas darba aprisēm vairāk tiks stāstīts 20. janvārī. Bet vakar komisijas dalībnieki atkārtoti apstiprināja, ka viņiem pagaidām nav skaidri ne darba plāni, ne darba apjoms, ne mērķis. Skaidrs tikai tas, ka jāsaņem 1000 latu mēnesī uz rokas. (Valsts kanceleja gan informē, ka premjers Valdis Dombrovskis tāmes sagatavošanas gaitā šo summu nedaudz apcirpis.)

Jāļauj strādāt izmeklētājiem

Šobrīd nav saprotams, kāpēc vispār tāda sabiedriskā izmeklēšanas komisija ir vajadzīga, ja tās jaudas izmeklēšanas darbā salīdzinājumā ar iesībsargājošajām iestādēm ir nesalīdzināmi mazākas. Kādreizējā tiesnese Ināra Šteinerte un izbijušais spiegu mednieks J. Kažociņš pat gribēdami divatā nevar nodublēt 45 izmeklētājus un vēl vairākus prokurorus, kas šo lietu izmeklē. Savukārt I. Voikai un B. Rubesai šādu profesionālu prasmju nav. Tomēr komisija vienalga plāno pratināt aizdomās turamos, uzklausīt lieciniekus, iztaujāt cietušos, prasīt izmeklēšanas rezultātus no policijas un ugunsdzēsējiem. Juridiski nevienam gan nav pienākums sarunāties ar I. Voikas komisiju un, šķiet, arī lielas jēgas to darīt nav. Jurists A. Borovkovs uzskata, ka politisku merkantilu mērķu vārdā šī pseidosabiedriskā komisija tikai diskreditēs kriminālizmeklēšanu.

***

Zolitūdes traģēdijas komisijas darbības nodrošināšanai izdevumu tāme 2013.–2014.gadam

NPK Pozīcija/iekārta Skaits Cena (LVL) ar PVN Summa (LVL)

Summa (EUR) ar PVN

1. Portatīvie datori ar programmatūru 3 1000,00 3000,00 4 268,62

2. USB Atmiņas (FLASH) 5 15,00 75,00 106,72

3. Projektors 1 400,00 400,00 569,15

4. WiFi Ruteris 1 150,00 150,00 213,43

5. Papīrs A4 kaste 12 10,00 120,00 170,74

6. Antivirus KAV IS 2013 3 20,00 60,00 85,37

7. Telefoni mobilie 5 90,00 450,00 640,29

8. Lietvedības sistēma 1 0,00 0,00

9. Multifunkcionālā druka 1 600,00 600,00 853,72

10. Toneru komplekts krasainai drukai 1 250,00 250,00 355,72

11. Melns toneris drukai 3 90,00 270,00 384,18

12. Tīkla disks LinkStation 1 450,00 450,00 640,29

13. Mājas lapas izstrāde 1 1000,00 1000,00 1 422,87

14. Mājas lapas izmitināšana (mēnesī) 12 5,86 70,28 100,00

15. Papīra smalcinātājs 1 900,00 900,00 1 280,58

16. Telpu īre (15.9 un 19.4 un koplietošanas telpas) (282.34 euro) 12 3 388,00

17. Telekomunikāciju izmaksas: 0,00 1 090,03

17.1. mobilie balss sakari (sakaru pakalpojumi ) 12 45,00 540,00 768,35

17.2. internets birojam 12 18,84 226,08 321,68

18. Transporta izmaksas kopā 10 941,83

18.1. Automašīnas noma 12 455,00 5460,00 7 768,88

18.2. Degviela 12 185,83 2229,96 3 172,95

19. Darba vietu izveide un uzturēšana 7 575,00 4025,00 5 729,00

20. Ekspertu apmaksa 12 295,00 3540,00 5 000,00

21. Atlīdzības izdevumi kopā 165 586,00

tajā skaitā 0,00

21.1. komisijas locekļiem 104 186,00

21.2. pieaicinātie speciālisti 61 400,00

22. Valsts kancelejas atbalsta funkciju nodrošināšanai kopā 14 742,00

tajā skaitā atlīdzības izdevumi 14 742,00

Kopā: 217 569

tajā skaitā

12 087 euro jeb 8495 latu apmērā sedz no Valsts kancelejas ar Mk 23.09.2013. rīkojumu Nr.420 piešķirtājiem līdzekļiem 2013. gadā 12 087

finansējums 2014. gadam 2014. gadā 205 482

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais