Eiropas Parlamenta optimistiskais paziņojums par zaļo gaismu ilgtspējīgai zivsaimniecības politikai ir krietni vien pārspīlēts, jo jaunie noteikumi gan ir apstiprināti, taču dokumenti, kas regulēs šo noteikumu pielietošanu dzīvē, vēl ir stipri tālu no pilnības.
Zvejniekiem pagaidām nav ne jausmas, kā valsts kontrolēs zivju izmešanas aizliegumu, kādas zivis cilvēki drīkstēs ēst, bet kādas obligāti būs jānodod miltu ražošanai, un arī – kā tiks dalīta Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda nauda.
Konceptuāli ideja aizliegt mest noķertās zivis pār bortu ir atbalstāma. Pašlaik zvejniekam, kurš iet uz brētliņām, tīklā iemaldījusies menca vai lasis jāmet atpakaļ jūrā, kaut gan ir skaidri zināms, ka zivs ies bojā. Tas pats notiek ar zivīm, kas ir zem atļautā izmēra. Turklāt pašlaik zvejnieki šādi ir pat ieinteresēti rīkoties, proti, minimālā pieļaujamā izmēra zivis mest pār bortu, lai to vietā ķertu lielākas un attiecīgi dārgākas. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš stāsta, ka šajā ziņā vairāk grēkojot turīgo rietumvalstu zvejnieki. Mēs te, Latvijā, ēdam visu, kas no jūras ir dabūjams, bet viņi neņem pat atļautos 38 centimetrus mencai. Met ārā un taisa 42 centimetru izlasi. «Tā nav atļauta darbība, taču izkontrolēt to nevar,» skaidro N. Riekstiņš. Tomēr līdz ar zivju izmešanas aizlieguma ieviešanu kaut kādai uzraudzības sistēmai ir jābūt. Sākotnēji tika domāts salikt uz visiem zvejas kuģiem pa vairākām kamerām. No pirmā janvāra šāda sistēma attiecībā uz kvotēto zveju darbosies Kategatā – teritorijā starp Dāniju un Zviedriju, un lieki piebilst, ka zvejnieki ir neapmierināti. Latvija panāca, ka videokameras netiek iecirstas akmenī, jo prasītu lielas investīcijas. Alternatīva varētu būt neatkarīgs novērotājs uz kuģa, kā tas ir okeāna zvejā, bet uz mūsu zvejnieku izmantotajām vecajām Baltikām ir maz vietas. Vēl trešais variants ir «riska analīze», proti, uzraudzīt tikai dažus kuģus un ar to lomiem salīdzināt pārējo kuģu iegūtos lomus.
Neskaidru jautājumu ir pārāk daudz, un Eiropas Komisija pagaidām regulās taisa tikai formāli nepieciešamos labojumus – līdz šim tā noteica, ka neatbilstošās zivis obligāti jāizmet, bet turpmāk – visas zivis būs obligāti jāpatur. Latvija sadarbībā ar citām Baltijas jūras valstīm jaunajā kārtībā panākusi arī dažus izņēmumus – lai, piemēram, zvejniekiem krastā nebūtu jāved roņu apgrauztas asakas un galvas. Vēl viens Latvijas panākums ir Eiropas Savienības nodomu maiņa attiecībā uz standartiem neatbilstošo zivju izlietošanu. Ir absurdi labas un garšīgas zivis samalt un izbarot lapsām, ja tās var ēst cilvēki.
Sākumā Latvija bija vienīgā, kas pieprasīja visu lomu maksimāli izmantot cilvēku pārtikā. Tagad mums piekritušas arī pārējās Baltijas jūras valstis, Eiropas Komisija un zinātnieki. Runa varētu būt par minimālo pieļaujamo pārtikas zivju izmēru samazināšanu.
Jaunās normas stāsies spēkā no 2015. gada, tātad nākamgad vēl zvejniekiem labas zivis būs obligāti jāmet laukā. Ierēdņiem tikmēr dots laiks jaunajai politikai.
Tomēr kavēšanās ar dokumentu izstrādi satrauc zvejniekus, jo runa ir arī par viņiem atvēlēto naudu nākamajā ES daudzgadu budžetā. Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits stāsta, ka Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam jāsāk darboties 1. janvārī, taču reāli attiecīgā regula tiek solīta tikai uz aprīli.