Kāškrustu ēnas uz korporeļu mundiera

Policija nav atradusi neģēli, kurš uz prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa ar melnu krāsu uzpūta divus kāškrustus un starp tiem ierakstīja vārdu M. Ruks. Kopš incidenta pagājuši pāris mēneši, taču arī bez oficiāli nominēta aizdomās turamā šī lieta kļūst sabiedriski arvien nozīmīgāka, jo motīvi, iespējams, saistīti ar smagiem noziegumiem pret cilvēci.

Tos pastrādājuši latvieši – slepkavojot ebrejus un atbalstot holokaustu. Savukārt viņu pēcteči vēlas nodot šos faktus aizmirstībai.

Grāmata par slepkavu kalvi

Nule iznākusi publicista Māra Ruka jaunākā grāmata Arāja komandas Lettonia, un pats autors ir pārliecināts, ka tieši tās tapšana izprovocēja pieminekļa zaimošanu. Pirms tam filologam esot gan draudēts, gan nauda solīta – lai tikai neraksta. Viņš tomēr rakstīja. Jūtas atbildīgs par to, ka pats gadiem ilgi darbojies atjaunotajā korporācijā Lettonia, kas pirmskara laikā bijusi ebreju slepkavu ideoloģiskā kalve. Nākot klajā ar aizvien jauniem faktiem par korporācijas biedru līdzatbildību kara gadu noziegumos, viņa paša romantizētā izpratne par korporeļu kustību apmetusi dramatisku kūleni.

Māra Ruka grāmata atmasko studentu korporāciju kustību, tās vēsturiskās saites ar nacistiem un atbalstu holokaustam. Tā nosauc vārdos korporeļus, kuri slepkavoja ebrejus, un viņu vidū atpazīstamākais slepkava ir Viktors Arājs. Tā nosauc arī cienījamus un tautā, īpaši emigrācijas sabiedrībā, augstu vērtētus politiķus, kas, izrādās, atbalstījuši noziegumus pret cilvēci, – viņu vidū Valsts prezidents Alberts Kviesis. Šīs ir smagas un, kā apgalvo autors, uz vēsturiskiem dokumentiem balstītas apsūdzības, kas prasa publisku izvērtējumu. Un acīmredzami nav nejaušība, ka kāškrusti un Māra Ruka vārds parādījās tieši uz Jāņa Čakstes pieminekļa. Šis prezidents savulaik skaļi pateica, ka korporācijas ir ļaunas un Latvijai nevajadzīgas organizācijas. Pret korporācijām esot vērsies arī Rainis. To mēģināja darīt Kārlis Ulmanis. Un tomēr korporācijas izdzīvoja līdz pat mūsdienām.

Letoņi norobežojas

Māris Ruks uzskata, ka šādai organizācijai tās smagā vēsturiskā mantojuma dēļ nav morālu tiesību pastāvēt, – ir jāpanāk likvidācija. Tikmēr Lettonia pašreizējā vadība Māra Ruka aktivitāšu mērķi vērtē pieticīgāk, proti, viņš vēlas graut korporācijas reputāciju. Vismaz tā apgalvots organizācijas vadītāja Artūra Špaka piesūtītajā paziņojumā: «Diemžēl alkatības, naida un personīgas atriebības vadīts, tagad Māris Ruks ir uzsācis nomelnošanas kampaņu, no kuras Lettonia, tāpat kā citas korporācijas, kategoriski norobežojas.» Paziņojumā arī atgādināts, ka 2000. gadā Lettonia pieņēmusi deklarāciju, ar ko nosodīja jebkādas represijas un noziegumus pret cilvēci, kas veikti Otrā pasaules kara laikā.

Tomēr vismaz pagaidām korporācija tā arī skaidri nepasaka – Ruks melo. Tad loģiski būtu arī tiesu darbi saķēzītā goda uzspodrināšanai. Lettonia vien norāda, ka šī grāmata ir daiļliteratūras darbs, kas vērtējams kā izdomājumi un fantāzija. M. Ruks skaidro – izvēlētais žanrs esot nodeva publikas lasītkāres vairošanai, taču teksts esot pilnībā balstīts uz arhīvu materiāliem, dokumentiem, laikabiedru atmiņām. Katrs grāmatā minētais fakts esot pārbaudāms.

Nozīmīgs avots korporāciju vēstures izpētē ir drukātais izdevums Universitas, kurā antisemītisku tekstu noteiktos laika periodos netrūkst. 1932. gada 15. novembra izdevumā korporeļi atklātā tekstā tiek mudināti vērsties pret «sprogaino galvu tautu».

Sitiens ar pašu ruporu

Noziedzīgais teksts ir lasāms arī jaunākajā – šā gada Universitas izdevumā, tikai šoreiz jau, lai atmaskotu korporāciju vēsturiski antisemītisko garu. Tām tiek sists ar viņu pašu ruporu, kas iespējams vien tāpēc, ka galvenais redaktors joprojām ir Māris Ruks. Viss žurnāla 105. numurs veltīts Lettonia un tās satelītu pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci. «Šis žurnāls ir sveiciens no tās Latvijas pilsoņu daļas, ko viņi iznīcināja,» saka Māris Ruks.

Žurnāla palikšana viņa rokās arī pēc izstāšanās vai izstumšanas no Lettonia (kā nu kura puse to traktē) šķiet dīvaina. Korporācija apgalvo, ka atkritējs viltojis kāda cita letoņa parakstu un tādējādi piesavinājies Universitas zīmolu un izdevumu. Tas darīts mantkārīgā nolūkā, un par to policijā esot ierosināts kriminālprocess. M. Ruks tikmēr teic, ka lieta baltiem diegiem šūta – viņš neko neesot viltojis. Taču žurnāla piederībai šobrīd pat īsti vairs nav nozīmes, jo skandalozais numurs ir iznācis un, visticamākais, tas arī būs pēdējais. Savu misiju tas ir izpildījis, un tagad jāvēro, kāda būs korporeļu reakcija. Šķiet, ka ar norobežošanos šoreiz nebūs gana.