Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā tapis jaunais uzņemšanas korpuss. Glīta ēka, šķiet arī labi uzbūvēta, vismaz pasūtītājs sakās esam apmierināts. Pagaidām gan gara slimnieki, dzērāji un narkomāni tiek uzņemti vecajā ēkā – mazā, apdrupušā būcenī.
Vadība skaidro, ka, pirms iet iekšā jaunajās telpās, jāsagaida Eiropas līdzfinansētāju audits, arī mēbeles un iekārtas vēl jāuzstāda. Taču būvniecība ir pilnībā pabeigta, objekts nodots ekspluatācijā, un arī galīgie norēķini starp pasūtītāju un ģenerāluzņēmēju Skonto būve notikuši. Vairāk nekā divi miljoni latu. Tomēr, izrādās, ne visi ir apmierināti. Pat tad, ja pasūtītājs ir valsts iestāde, nav nekādas garantijas, ka korektu norēķināšanos salīgtajā laikā un salīgtajā apjomā baudīs arī apakšuzņēmēji.
Nauda iestrēgusi pie ģenerāļa
Objekts, kam tā misijas dēļ būtu jākalpo par biedriskuma un iejūtīgas attieksmes paraugu, ir kārtējais apliecinājums Latvijas būvniecības patoloģijām: visi cenšas uzmest visus, sola to, ko nespēj paveikt, atbildību par visām kļūmēm augstākais līmenis cenšas nogrūst zemākajam, bet lielākais cietējs iesaistīto būvnieku ķēdē ir pēdējais posms, kam visi iepriekšējie mēģina naudas vietā iebarot pigu. Šādā situācijā nonācis arī Skonto būves apakšuzņēmēja Sangrals apakšuzņēmējs L un L SERVISS, kas objektā veica apzaļumošanas un bruģēšanas darbus. Skonto būve nepārskaita naudu Sangralam – galvenajam celtniekam. Sangrals nepārskaita L un L SERVISAM. Darbi jau divus mēnešus kā pabeigti, bez aizrādījumiem, bet saņemts vien avanss 19% apmērā. Attiecīgi bruģēšanas uzņēmums nevar norēķināties ar saviem piegādātājiem un startēt jaunos objektos. Īpašnieks Viesturs Lūsītis prāto – varbūt Brisele nav samaksājusi Latvijai, tāpēc Veselības ministrija nespēj norēķināties ar ģenerāli un ģenerālis tālāk uz leju. Tomēr ar Eiropas līdzfinansējumu kavēšanās nav saistīta. Ārstniecības iestādes grāmatvedības lietu pārzinātāja Ingrīda Trapiņa rāda Neatkarīgajai pēdējo maksājumu uzdevumu – uz tā 8. novembris. Juriste Evija Puķe paskaidro, ka ģenerāluzņēmējam pārskaitīta visa salīgtā summa Ls 2 078 570 (ar PVN), no tās atskaitot līgumsodu par termiņu kavējumu Ls 8453 (bez PVN) apmērā. Un vēl psihiatrijas centrs pagaidām pie sevis patur uzņēmuma iemaksāto garantijas laika garantijas summu jeb drošības naudu 5% apmērā no kopējās līguma summas. Tā tiks atdota pilnā apmērā pēc Centrālās finanšu un līgumu aģentūras veiktā audita, ja nebūs aizrādījumu.
Kā tikt pie pasūtījuma
Kaut gan par celtniecības darbu kavējumu piemērots sods, patiesībā uzņemšanas nodaļa uzcelta ļoti ātri. Kapsula ar visilgāk centrā strādājušā darbinieka, daktera Andra Lutuma, pulksteni un vēstījumu nākamajām paaudzēm būves pamatos tika ielikta 9. maijā, savukārt ekspluatācijā celtne nodota 8. novembrī. Kāpēc līgumā tad vajadzēja iekļaut vēl agrāku nodošanas termiņu – 30. septembri, kļūst skaidrs, papētot šā objekta tapšanas vēsturi Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Skonto būves piedāvātā cena deviņu konkurentu vidū nebija tā labākā, kaut kur pa vidu. Taču 25 punktus no simt iespējamajiem komisija deva par labāko termiņu, un tieši tā Skonto būve tika pie pasūtījuma. Divi konkurenti pēc tam iesniedza sūdzības, apgalvojot, ka 108 dienās uzbūvēt ēku nav iespējams. Tomēr IUB atzina, ka Skonto būves dotajam termiņam nav pamata neticēt. Arī uzņēmuma vadītājs Guntis Rāvis veselības ministrei Ingrīdai Circenei un pārējai publikai solīja, ka «objektu pabeigs laikā un labā kvalitātē». Par kvalitāti pretenziju nav, bet laikā darbs netika paveikts, un tas, ka tā notiks, dažiem bija skaidrs jau no paša sākuma.
Vai sekos uzmešana?
Termiņu neievērošanu ģenerālis pārmet arī sava apakšnieka apakšniekam. Lai iekļautos laikā, bruģēšanai vajadzējis pielīgt talkā vēl vienu uzņēmumu. Savukārt L un L SERVISS skaidro, ka apzaļumošanas un bruģēšanas darbus nebija iespējams sākt laikus, ja nav atbrīvota darba fronte. Nevar taču sēt zālīti un likt bruģīti, ja ap jaunbūvi vēl sastatnes un braukā smagās mašīnas. Kā skaidro Viesturs Lūsītis, darbus, kam sākotnēji viņa virsuzņēmējs Sangrals bija atvēlējis pusotru mēnesi, nācās forsēt 10 dienās.
Taču tagad darbi jau sen kā pabeigti. Divi mēneši apkārt, bet bruģētāji joprojām gaida savu naudu. Gaida arī Sangrals. Nākotnes sadarbības vārdā ar ģenerāli tas kasīties nevēlas. Uzņēmuma līdzīpašnieks Uldis Tobijs Neatkarīgajai stāsta, ka viņam norēķināšanās solīta vēl šai nedēļā. Tad arī apakšapakšnieki tikšot pie naudas. Skonto būve turpretim solīšanā ir atturīgāka. Valdes loceklis Māris Kvite ar sava preses cilvēka starpniecību vēsta: «Saskaņā ar līgumu norēķināšanās ar apakšuzņēmējiem par kvalitatīvi un paredzētajos termiņos veiktajiem darbiem notiek mēneša laikā pēc objekta pieņemšanas.» Ko tas īsti nozīmē, ja pēc ēkas pieņemšanas aizritējis jau vairāk nekā mēnesis, nekļūst skaidrs.
Iespējams, īstais iemesls, kādēļ Skonto būve kavējas norēķināties ar saviem apakšniekiem, ir pagaidām vēl atpakaļ nesaņemtā garantijas nauda. To sarunā ar Neatkarīgo pieļauj arī pasūtītāja pārstāvji. Bet tādā gadījumā jācer – ja nauda tiks ieturēta, finansiālo atbildību par paša sasolītajiem fantastiskajiem celtniecības termiņiem uzņemsies ģenerālis, nevis izmantos šo faktu kā ieganstu apakšnieku uzmešanai. Latvijas būvniecībā tā palaikam mēdz gadīties.