Valda Dombrovska pēkšņā demisija Eiropā ir uztverta ar neviltotu neizpratni. Latvijas valdības krišana, kas notikusi mēnesi pirms eiro ieviešanas, nav nākusi par labu arī Latvijas tēlam, kārtējo reizi aktualizējot jautājumu par mūsu valsts prognozējamību.
Notikumi, kas pēdējā laikā risinās ap Ingunu Sudrabu, politologiem ir radījuši skumjas atziņas. Milzīgās cerības, ko sabiedrība saista ar šīs personas ienākšanu politikā, draud izgāzties, jo pagaidām pieteikums ir vairāk kā nepārliecinošs. Turklāt savu artavu I. Sudrabas izgāšanai nekavēsies dot arī politiskie konkurenti.
Neraugoties uz augsto novērtējumu, ko Eiropas Savienības attīstības komisāram Andrim Piebalgam ir pauduši gan Latvijas politiķi, gan Valsts prezidents, viņš tomēr, visticamāk, varētu atteikties no aicinājuma uzņemties Latvijas Republikas Ministru prezidenta amatu.
Lai gan politikā nejaušību nemēdz būt, Ministru prezidenta Valda Dombrovska demisija, visticamāk, ir bijis emocionāls lēmums, kas kļuva par pārsteigumu ne vien koalīcijas partijām, bet arī premjera tuvākajiem līdzgaitniekiem.
Postošais ugunsgrēks sociālās aprūpes centrā Reģi, šausminošais uzbrukums Gulbenes bērnudārzam vai vilcienu sadursme Centrālajā dzelzceļa stacijā – Latvijas politiskā elite ļoti reti uzņemas atbildību, solidarizējoties ar savu tautu.
Zolitūdes traģēdija izgaismojusi problēmu, kas ir daudz plašāka par konkrēto katastrofu. Proti, pieņemot dāsnus draudzības apliecinājumus no būvniecības kompānijām, valdošā politiskā elite gadiem ilgi ir pārveidojusi juridisko sistēmu tā, lai maksimāli atvieglotu dzīvi būvniekiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža parakstītais atlūgums joprojām guļ premjeram uz galda, tomēr aizkulisēs ir labi zināma nozares vadītāja nevēlēšanās zaudēt posteni.
Zinot, cik jūtīgi eirokomisāra vēlēšanas varētu uztvert Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, Nacionālā apvienība (NA) ceturtdien tomēr izmantoja iespēju atspēlēties saviem partneriem. Tādējādi nacionāļu balsojums ir apliecinājis, ka koalīcija ir rīcībnespējīga, kas savukārt zelta kārti ieliek Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rokās.
Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), starptautiskās aizdevumu programmas saņemšana un šobrīd arī eiro ieviešanas priekšvakars: visos vēsturiski izšķirīgākajos brīžos Latvijā ir šūpojušās un kritušas valdības.
Naudas trūkums veselības sistēmu piespiež meklēt bada laiku risinājumus. Ar vienu roku valsts grasās ar dzelzs tvērienu izspiest no iedzīvotājiem vairāk nodokļu, liedzot veselības aprūpi tiem, kuri, piemēram, algu saņem aploksnē.
Latviešu valodas nepratēja Valērija Kravcova brīvprātīgā aiziešana, skandālista Nikolaja Kabanova pēkšņā atvainošanās, kā arī pieredzes bagātā Jāņa Urbanoviča aizstāšana ar darbīgo Nilu Ušakovu – visi šie notikumi ir kā puzles gabaliņi, kas apliecina kreisā flanga transformācijas pirms jauna starta. Tā uzskata eksperti.
Privātais bizness, Reformu partijas (RP) Saeimas frakcija vai neatkarīgā parlamentārieša mandāts – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža turpmākās gaitas ir neizdibināmas.
Citējot labējo partiju Rīgas mēra amata kandidātu priekšvēlēšanu solījumus, Saskaņas centra politiķi pierāda: bezmaksas vai lētākus braucienus sabiedriskajā transportā rīdziniekiem ir solījuši visi politiskie spēki, kuri šobrīd liekulīgi mēģina noairēt analogu Rīgas domes ierosmi.
Nākamais gads būs zīmīgs ar nelielu, taču principiālu darbaspēka nodokļu mazināšanu. To nosaka vakar Saeimā atbalstītais 2014. gada valsts budžets. Tiesa, šis var kļūt par pēdējo brīdi, kad baudām valsts labvēlību.
Izspiego ne tikai pasaules lielvaru līderus, bet arī Latvijas premjerministrus. Slepenu pārrunu organizēšana ārvalstīs, izslēgti mobilie tālruņi, atslēgti portatīvie datori un pat īpaši izbūvēta telpa valdības ēkā – visus šos pasākumus Neatkarīgajai atklāj kādreizējie Latvijas ministru prezidenti.
Peldbaseins Valmierā, olimpiskais centrs ar hokeja arēnu Rēzeknē – tuvāko gadu laikā valsts tērēs ap 30 miljoniem eiro dažādu sporta būvju celtniecībai.
Latvija jau gandrīz desmit gadus muļļā interneta vēlēšanu ieviešanu. Lai gan ebalsošanu dēvē par mūsdienīgu un parocīgu risinājumu, tomēr naudas trūkums un bailes no krāpniecības šo novitāti bremzē.
Tuvojoties nākamā gada Saeimas vēlēšanām, ir sākusies taustīšanās pēc jauniem resursiem. Par vienu no pievilcīgākajiem tiek uzskatīts reģionu potenciāls, uz kuru rindā stāvot gan Vienotība, gan ekspremjers Einars Repše un bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Saeimas un galvaspilsētas domes strīds par rīdzinieka atlaidi sabiedriskajā transportā apliecina, ka ir sākusies pašvaldību cīņa par iedzīvotājiem un viņu nomaksātajiem nodokļiem.
Politiskajās vētrās izpluinītais Reformu partijas (RP) kuģis tik tikko turas virs ūdens. Partija mēģinās izpeldēt, aicinot apvienot visus centriski labējos spēkus, tajā pašā laikā apzinoties, ka iecere pamatos ir utopiska. Tikmēr eksperti uzskata, ka šī var kļūt par Reformu partijas gulbja dziesmu.