Sudraba nokļuvusi nelabvēļu ielenkumā

Notikumi, kas pēdējā laikā risinās ap Ingunu Sudrabu, politologiem ir radījuši skumjas atziņas. Milzīgās cerības, ko sabiedrība saista ar šīs personas ienākšanu politikā, draud izgāzties, jo pagaidām pieteikums ir vairāk kā nepārliecinošs. Turklāt savu artavu I. Sudrabas izgāšanai nekavēsies dot arī politiskie konkurenti.

Daudzus gadus bijusī valsts kontroliere I. Sudraba ir baudījusi nedalītu sabiedrības mīlestību, arvien uzrādot izcilu popularitātes reitingu. Titulu Latvijas gods un sirdsapziņa viņa ir varējusi saglabāt arī pēc ietekmīgā amata atstāšanas, tādēļ I. Sudrabas lēmums par nākotnes plāniem tika gaidīts ar neviltotu interesi. Ilgu laiku uzturot intrigu, pagājušajā nedēļā I. Sudraba beidzot paziņoja, ka grasās veidot sabiedrisku kustību, taču daudzi politisko procesu vērotāji, kā arī politiķi ir vienisprātis – furors, ko būtu varējis izraisīt I. Sudrabas politiskais uznāciens, izpalicis.

Gan politologs Filips Rajevskis, gan viņa kolēģis Ivars Ījabs ir vienisprātis – I. Sudrabas pieteikums bija nepārliecinošs, haotisks un bez konkrēta vēstījuma. «Inguna Sudraba ir kļuvusi pati par savas popularitātes ķīlnieci. Sabiedrība no viņas sagaida kaut ko īpašu un spēcīgu, tāpēc tik nepārliecinošs pieteikums tiek uztverts ar neizpratni,» komentē I. Ījabs. Savukārt F. Rajevskis papildina – iespējams, cilvēkiem, kuri gadiem izjūt nedalītu sabiedrības mīlestību, zūd realitātes izjūta, un, ieejot politikā, šie līderi nespēj uzrādīt neko citu kā vienīgi savu personību. «Ingunas Sudrabas pieteikumā nebija nedz idejas, nedz mērķa, nedz norādes par cilvēkiem, kuri būs viņas līdzgaitnieki. Nekā vairāk par tukšiem saukļiem,» komentē politologs.

Tikmēr notikumi, kas raisās ap I. Sudrabu, rada jautājumu: vai daudzās kļūdas, kas šobrīd kļūst redzamas, pieļauj pati I. Sudraba vai arī tā ir mērķtiecīga gremdēšana, lai neitralizētu spēcīgu konkurentu? Ārkārtīgi neveiksmīgs ir bijis brīdis, kad I. Sudraba paziņoja par jaunas pilsoniskās kustības uzsākšanu. Proti, sagadīšanās vai arī gudras stratēģijas dēļ bijusī valsts kontroliere pēc teju gadu ilgas klusēšanas nāca klajā ar paziņojumu tajā pašā dienā un stundā, kad demisionēja Valdis Dombrovskis. Savukārt īsi pirms tam uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš ar milzīgu entuziasmu paziņoja, ka finansēs jaunas partijas tapšanu, lai gan I. Sudraba kategoriski noliedza savu saikni ar uzņēmēju. Tāpat pagājušās nedēļas nogalē mediji I. Sudrabu pieķēra, draudzīgi pusdienojot ar Aināru Šleseru un citiem vecās gvardes uzņēmējiem, kuri ir stāvējuši klāt ne vienam vien aizdomīgam politiskam veidojumam. I. Ījabs neņēmās spriest, vai ir uzsākta apzināta I. Sudrabas gremdēšana, taču «pašas Ingunas Sudrabas rīcības bieži vien ir medusmaize tiem, kuri vēlētos viņu nomelnot. Kaut vai ierašanās uz Kremlim pietuvinātā polittehonologa Modesta Koļerova rīkotu pasākumu,» pauda politologs. Gan I. Ījabs, gan F. Rajevskis akcentē, ka pusdienošana ar oligarhu un vecās paaudzes politiķiem pati par sevi nav nekas nosodāms, taču ļoti negatīvu nokrāsu šim notikumam piešķir tas, ka I. Sudraba spītīgi nevēlas atklāt savu potenciālo komandu. «Lai veidotu jaunu kustību, ir jātiekas un jārunā ar cilvēkiem. Tas nebūtu nekas nosodāms. Taču brīdī, kad līderis kategoriski nevēlas atklāt, kādi cilvēki aiz viņa stāv, sabiedrībai rodas jautājumi,» norādīja F. Rajevskis.

Eļļu ugunij pielej arī centieni kultivēt norādes par I. Sudrabas it kā ciešo saikni ar Austrumu kaimiņu un Kremli. Šādus mājienus ir pauduši vairāki politiķi, tostarp no Vienotības augstākajām aprindām. Izskanējuši arī mājieni, ka I. Sudrabas kustība būšot Saskaņas centra atbalsts jeb tā dēvētais satelītprojekts, lai gan visi Neatkarīgās aptaujātie kreisā flanga politiķi to kategoriski noliedz.