Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža parakstītais atlūgums joprojām guļ premjeram uz galda, tomēr aizkulisēs ir labi zināma nozares vadītāja nevēlēšanās zaudēt posteni.
Lai gan šajā situācijā Ministru prezidents varētu rīkoties līdzīgi kā ar protekciju Jānim Bordānam, tomēr maz ticams, ka valdības vadītājs riskēs strīdēties ar Reformu partiju, kas ir viņa pēdējais atbalsts koalīcijā.
1. decembrī vides ministram Edmundam Sprūdžam būtu jāpamet postenis. Vakar Reformu partijas (RP) valde lēma, ka nākamo augstajam amatam virzīs Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Zandu KalniņuLukaševicu.
Teorētiski, steidzīgā aizvietotāja meklēšana RP varētu atspēlēties ar tikpat traģikomisku situāciju, kādu nesen piedzīvoja Nacionālā apvienība. Proti, atvedot pie rokas uz valdību savu jauno tieslietu ministri Baibu Broku, apvienība saņēma kurvīti no premjera, kurš atteicās atbrīvot no amata līdzšinējo nozares vadītāju Jāni Bordānu. Tomēr praksē politisko aizkulišu noskaņojums liek nojaust, ka gadījumā ar E. Sprūdžu premjers tomēr rīkosies saskaņā ar RP vēlmēm.
E. Sprūdžs neslēpj, ka lēmumu par demisiju viņš esot pieņēmis Reformu partijas vadītāja Edmunda Demitera un atsevišķu partijas kodola cilvēku spiediena rezultātā. «Man tika draudēts, ka gadījumā, ja neatkāpšos pats, mana demisija tik un tā tiks noorganizēta. Tobrīd jutos cilvēciski pārāk noguris no intrigām partijas iekšienē, lai pretotos šim spiedienam,» vēstulē saviem partijas biedriem norāda E. Sprūdžs. Līdz ar to atklātībā ir nonākušas tās iekšējās intrigas, kas pašlaik valda politiskā bankrota priekšvakarā nonākušajā RP. Šajā situācijā E. Sprūdžs uz V. Dombrovski, visticamāk, raugās kā uz savu pēdējo iespēju, gaidot premjera protekciju. Zināmas cerības vieš arī vairāku pašvaldību vadītāju, kā arī Lielās talkas rīkotāju un Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas vēstules, lūdzot paturēt amatā līdzšinējo ministru. Taču iespējamība, ka premjers sargās E. Sprūdža galvu, ir maza. Pirmkārt, Zolitūdes traģēdija premjera dienaskārtībai ir piešķīrusi citus akcentus, un politiskās intrigas pašlaik būtu nevietā. Otrkārt, līdz ar Jāņa Bordāna pasargāšanu un sanīšanos ar Nacionālo apvienību šobrīd Reformu partija ir pēdējais koalīcijas bastions, kas nodrošina atbalstu Vienotības politikai.
E. Sprūdžam zaudējot posteni, izšķirīgs būs jautājums par viņa nākotnes plāniem. Ja demisionējušais ministrs nolems atgriezties parlamentā, tad Saeimas mandātu zaudēs Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis. Savukārt, Z. KalniņaiLukaševicai pārceļoties uz Ministru kabinetu, mazumā varētu iet RP deputātu krēsli, jo kā nākamais darbu parlamentā uzsāktu savulaik no RP aizgājušo olšteiniešu biedrs. Zinot šos aprēķinus, var prognozēt, ka Z. KalniņaLukaševica, visticamāk, uzņemsies ministres pienākumus, neatsakoties no Saeimas deputātes mandāta.