Rīgas apgabaltiesā tā dēvētajā Lemberga lietā nonākusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda vēstule, kurā norādīts: viņa priekštecis ministra amatā Edmunds Sprūdžs, uzņemoties «individuālu politisku iniciatīvu», vēstulēs prokuroram Jurim Jurisam par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumiem paudis apgalvojumus, kuri nav balstīti uz ministrijas rīcībā esošu informāciju.
Pērnā gada nogalē Ventspils mērs Aivars Lembergs lūdzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru atsaukt E. Sprūdža 2012. gada vēstuli J. Jurisam, «kurā «Ģenerālprokuratūrai nepatiesi apgalvots par maniem pieļautajiem un ministrijas konstatētajiem normatīvo tiesību aktu pārkāpumiem, kā arī nepamatoti apgalvots, ka ar savu rīcību kādam esmu nodarījis kaitējumu».
K. Gerhards atbildes vēstulē, kuru adresējis gan A. Lembergam, gan arī zināšanai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai, norāda: «Jau šo vēstuļu (domātas E. Sprūdža vēstules J. Jurisam) tapšanas laikā 2012. gadā plašsaziņas līdzekļos vairākkārt bija parādījusies informācija, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vēlas panākt Aivara Lemberga atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata. Šādas informācijas parādīšanās plašsaziņas līdzekļos norāda uz tā laika vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža iespējamo politisko motivāciju šādu vēstuļu parakstīšanā.»
K. Gerhards vēstulē atkārtoti uzsvēris, ka E. Sprūdža vēstules prokuroram par Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumiem «ir bijušas ministra individuāla politiska iniciatīva, kas nav pamatota ar ministrijas rīcībā esošu informāciju. Vienlaikus norādām, ka ministrijā nav ierasta un reglamentēta prakse, ka ministrija vai ministrs veic pašvaldības amatpersonu rīcības pārbaudi nolūkā konstatēt attiecīgās personas darbības likumību.» K. Gerhards norādījis, ka ministrija jautājumā par to, ko nozīmē pašvaldības domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšana, savu nostāju formulējusi jau 2010. gada 1. oktobra vēstulē «un šo viedokli arī uztur».
Jāatgādina, ka ministrijas 2010. gada 1. oktobra vēstule arī tapa saistībā ar tiesvedību Lemberga lietā Rīgas apgabaltiesā, taču vēstulē teiktais neapmierināja prokuroru J. Jurisu, jo tā neatbilda prokurora priekšstatiem par to, kas ir pašvaldības domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšana.
Ar šīm abām vēstulēm cieši saistīti arī šādi notikumi. Gatavojoties 2013. gada jūnija pašvaldību vēlēšanām, Ventspils mēra Aivara Lemberga politiskie oponenti ar E. Sprūdžu priekšgalā bija izlēmuši kārtējo reizi politiskajās cīņās izmantot Rīgas apgabaltiesā notiekošo tiesvedību. Jau 2012. gadā Saeimas deputāte Lolita Čigāne adresēja Rīgas apgabaltiesai vēstuli. Tajā politiķe un organizācijas Providus biedrene pauda – viņai šķietot, ka A. Lembergs joprojām pilda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus, lai gan viņam, atbilstoši drošības līdzeklim, liegts to darīt.
Jau drīz vien politiķi steidza atbalstīt J. Juriss. Viņš lūdza tā laika ministru E. Sprūdžu sniegt detalizētas atbildes par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumiem. Prokurora vēstulē atspoguļojās arī viņa neapmierinātība ar E. Sprūdža priekšteces ministres Dagnijas Staķes 2010. gada 1. oktobra atbildi par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumiem, kas bija atbilde uz A. Lemberga oponenta, Ventspils domes deputāta Ivara Landmaņa iesniegumu, kura saturs bija identisks L. Čigānes vēstulei.
E. Sprūdžs tobrīd jau plānoja savu politisko «triumfu» – rīkojumu par A. Lemberga atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata. Jau pēc mēneša – 2012. gada maijā – uz J. Jurisa rakstāmgalda nogūla izvērstā E. Sprūdža atbildes vēstule uz četrām lapām, kurā ministrs bija izklāstījis savu redzējumu par pašvaldības vadītāja pienākumiem.
E. Sprūdža redzējums acīmredzami apmierināja J. Jurisa vēlmes, jo ar tajā teikto prokurors pamatoja tiesai nepieciešamību A. Lembergam mainīt drošības līdzekli uz smagāku. Tiesa šo valsts apsūdzības lūgumu gan noraidīja. Savukārt tiesa visos punktos par nepamatotu atzina E. Sprūdža «triumfālo» rīkojumu.
