Saskaņas centrs gatavojas pēdējam lēcienam

Latviešu valodas nepratēja Valērija Kravcova brīvprātīgā aiziešana, skandālista Nikolaja Kabanova pēkšņā atvainošanās, kā arī pieredzes bagātā Jāņa Urbanoviča aizstāšana ar darbīgo Nilu Ušakovu – visi šie notikumi ir kā puzles gabaliņi, kas apliecina kreisā flanga transformācijas pirms jauna starta. Tā uzskata eksperti.

Jau vairākus mēnešus apvienība Saskaņas centrs (SC) atrodas politiskās uzmanības centrā, arvien noteiktāk virzoties pretim jaunam, progresīvam tēlam. SC neslēpj vēlmi atteikties no etniskajām tēmām, tā vietā arvien vairāk pievēršoties sociālajām problēmām. Eksperti gan akcentē – lai restartētu zīmolu, kas gadu desmitiem ir bijis cieši saaudzis ar nacionālajiem jautājumiem, apvienībai bez žēlastības ir jāatbrīvojas no savu laiku nokalpojušā balasta.

Pirmais pašattīrīšanās rituāls ir bijusi sadarbības pārtraukšana ar Alfrēdu Rubiku, kura radikāli kreisais tēls savulaik Saskaņas centram nodrošināja dzelžainu krievvalodīgo elektorātu. Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka nākamais, kurš kļuvis par politisko balastu, ir bēdīgi slavenais V. Kravcovs, kurš, savulaik būdams Saeimas deputāts, izraisīja skandālu par valsts valodas nezināšanu. V. Kravcovs pirms nedēļas ir iesniedzis pieteikumu par izstāšanos no partijas Saskaņas centrs, par iemeslu minot pārlieko aizņemtību un kandidēšanu uz Krievu kopienas priekšsēdētāja amatu. «Saskaņas centrs mērķtiecīgi atbrīvojas no personāžiem, kuri rada izteiktu alerģiju latviskajam vēlētājam,» uzskata F. Rajevskis, prognozējot, ka «nākamais varētu būt Nikolajs Kabanovs». To, ka nākotnē N. Kabanovu negaida vieglas dienas, apliecina arī citkārt pašlepnā politiķa negaidītā atvainošanās. Proti, Saeimas deputāts N. Kabanovs aizvadītās nedēļas nogalē notikušajā partijas Saskaņa kongresā atvainojās par savu publikāciju pēc Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem, kurā pauda godu un cieņu aizskarošu attieksmi pret svētkiem un to dalībniekiem. Labvēlīgu augsni, lai jebkurā momentā atbrīvotos no N. Kabanova, rada arī pirms nedēļas atklātībā nonākušais stāsts, kā Saeimas deputāts kādā pasākumā esot izvicinājis dūres, bet noslēgumā izlēcis pa otrā stāva logu.

Viens no nozīmīgākajiem soļiem, kas, iespējams, var mainīt latvisko vēlētāju attieksmi pret SC, ir Jāņa Urbanoviča aizstāšana ar Nilu Ušakovu. Kā zināms, kongresā par parijas Saskaņa valdes priekšsēdētāju ievēlēts Rīgas mērs N. Ušakovs, lai gan iepriekš daudzus gadus šo posteni ieņēma SC Saeimas frakcijas vadītājs J. Urbanovičs. «Nils Ušakovs un viņa saimniekošana Rīgā simpatizē ne vien krievvalodīgajiem, bet arī daudziem latviešu vēlētājiem. Tikmēr pret Jāni Urbanoviču latviski runājošajiem balsotājiem vēsturiski ir izveidojusies zināma nepatika,» klāsta politologs. «Saskaņas centra tuvināšanās latviskajam vēlētājam ir notikusi pakāpeniski, taču ļoti konsekventi. Piemēram, līdz ar tādu politiķu kā Ivars Zariņš vai Andrejs Elksniņš parādīšanos Saskaņas centra Saeimas frakcijā. Tiesa, galvenais risks ir šādu procesu ilglaicīgumā. Lai mainītu partijas tēlu, nepieciešami četri, astoņi vai pat 12 gadi. Šaubos, vai līdz nākamā gada Saeimas vēlēšanām Saskaņas centrs pagūs nomainīt tēlu,» pauda politologs.

Tikmēr politiskajās aizkulisēs izskan norādes, ka SC ir sasparojies pēdējam lēcienam, lai pēc 20 gadu centieniem beidzot nonāktu valdībā. Kā zināms, būdami iepriekšējo vēlēšanu uzvarētāji, SC tomēr tika atstumti no darba koalīcijā. Apzinoties, ka nākamā gada vēlēšanās SC atkal ir izredzes iegūt lielāko vietu skaitu Saeimā, apvienība nevēlas atkārtot vēstures kļūdas un jau laikus gatavo augsni nonākšanai valdošajā vairākumā.