Neraugoties uz augsto novērtējumu, ko Eiropas Savienības attīstības komisāram Andrim Piebalgam ir pauduši gan Latvijas politiķi, gan Valsts prezidents, viņš tomēr, visticamāk, varētu atteikties no aicinājuma uzņemties Latvijas Republikas Ministru prezidenta amatu.
Tajā pašā laikā šodien partijas Vienotība valde sāks pirmo konsultāciju ciklu, meklējot nominantu valdības vadītāja amatam. Iespējams, tas varētu būt šā brīža aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Par to, ka viens no vēlamākajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem ir tieši A. Piebalgs, aizkulisēs tika runāts jau pagājušās nedēļas nogalē. Arī Valsts prezidents ir uzrunājis šo kandidātu. Būdams ar nevainojamu reputāciju un izcilu starptautisku pieredzi, A. Piebalgs varētu būt plašam sabiedrības lokam akceptējams valdības vadītājs. Tiesa, neformāli jau ir nojaušams, ka eirokomisārs neatsauksies uz aicinājumu un izvēlēsies palikt Briselē, nevis atgriezties smagam darbam Latvijā. Kuluāros izskan norādes, ka A. Piebalgs, visticamāk, nevēlēsies uzņemties valdības vadīšanu politiski sarežģītos apstākļos. Tāpat atrašanās eirokomisāra amatā ir nodrošinājusi pārtikušu dzīvi, un maz ticams, ka politiķis izvēlētos mainīt mierīgu ikdienu Eiropā pret smago un nenovērtēto darbu Latvijas valdībā. Pats A. Piebalgs ir norādījis, ka esot nebūt ne labākais kandidāts un daudz pareizāk būtu izvēlēties kādu politiķi no Saeimas, kurš pārzina iekšpolitiskās norises.
Tikmēr Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis sarunā ar Neatkarīgo apliecināja, ka šodien sāksies pirmais konsultāciju cikls, kurā partija meklēs nākamo potenciālo valdības vadītāju. Politiskajās aizkulisēs izskan, ka par piemērotāko kandidātu šim amatam tiek uzskatīts aizsardzības ministrs A. Pabriks, kurš subjektīvi gan būtu vēlējies raudzīties daudz mierīgākā Eiroparlamenta virzienā. Tiesa, ja partija izteiks viņam uzticību, A. Pabriks, visticamāk, piekristu kandidēt valdības vadītāja amatam. Politiskā konjunktūra nosaka, ka, saņemot savas partijas atbalstu, nākamā Ministru prezidenta kandidatūra tiktu apspriesta ar pārējiem partneriem, lai vēlāk saņemtu nomināciju arī no Valsts prezidenta. Visas indikācijas ļauj prognozēt, ka nākamā premjera izraudzīšanās procedūrā vadošā loma tiks atstāta partijai Vienotība, kuras līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis bija spiests atkāpties pēc Zolitūdes traģēdijas. Tāpat tiek izteiktas norādes, ka nākamo valdību veidos līdzšinējie partneri, t.i., Vienotība, Reformu partija un Nacionālā apvienība, kā arī jauns papildspēks no līdzšinējās opozīcijas rindām – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Tiesa, politiskās spēles šobrīd ir ļoti smalkas un prognozēt to pavērsienus ir pāragri. No vienas puses, tiek uzsvērts, ka šobrīd ZZS nealkst iesaistīties daudzu problēmu nomāktajā valdībā. No otras puses – izskan aizdomas, ka ar laiku tieši ZZS centīsies kļūt par vadošo spēlētāju koalīcijā un topošā valdība ir tikai kā ieskrējiena josla, lai pēc nākamā gada Saeimas vēlēšanām sāktu virzīt savu premjera kandidātu.
Topošā valdība, visticamāk, tiks izveidota īsi pirms gada nogales, jo starppartiju pārrunas vēl tikai sāksies. Netiek slēpts, ka daļa šā brīža ministru varētu saglabāt savus krēslus, bet kādā no tiem, iespējams, sēstos arī demisionējušais premjers V. Dombrovskis. Tiesa, par atsevišķiem posteņiem varētu izvērsties visnotaļ asa cīņa. Proti, vairāki politiskie spēki varētu vēlēties pārraudzīt tās ministrijas, kam no nākamā gada būs pieejams miljardu lielais Eiropas fondu jaunā perioda finansējums.