Valdim Dombrovskim šodien aizrit pēdējā diena valdības vadītāja amatā. Ministru prezidents, kurš Latviju vadījis cauri krīzes smagākajiem gadiem, pavisam drīz atgriezīsies darbā Saeimā, bet jau pēc dažiem mēnešiem, visticamāk, posīsies uz Briseli.
Partijām atrisinot pēdējās domstarpības par ministru portfeļu sadalījumu, ir dota zaļā gaisma jaunās koalīcijas darbam. Iespējams, jau rīt Saeima balsos par uzticības izteikšanu Laimdotas Straujumas valdībai, savukārt Valdis Dombrovskis šodien aizvada savu pēdējo darba dienu Ministru kabinetā.
Konceptuāli vienojoties par portfeļu sadalījumu, partijas tuvākajās dienās pabeigs darbu arī pie valdības deklarācijas, bet pirmdien publiskos jauno ministru vārdus. Tādējādi jau nākamnedēļ Saeima varētu balsot par uzticības izteikšanu Laimdotas Straujumas valdībai.
Valdības veidošanas process ir kļuvis par pārbaudījumu ne tik daudz starppartiju attiecībām, cik katras partijas iekšējai saliedētībai. Spēcīgāk par ārējiem kašķiem politisko situāciju šobrīd ietekmē katras partijas iekšējie strāvojumi, kā arī atsevišķu ministru individuālā spēle.
Šodien partijas turpina sarunas par topošās valdības aprisēm. Neoficiāla informācija liecina, ka Zaļo un zemnieku savienība varētu atteikties no tai piedāvātās izglītības jomas, turpinot prasīt kontroli pār Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).
Kamēr publiskajā telpā rāmi norit pārrunas par nākamās valdības aprisēm, aizkulisēs izskan dažādas versijas par patiesajiem procesiem, kas saskatāmi aiz jaunās koalīcijas izkārtnes.
Lai cik īsa būtu Latvijas vēlētāju atmiņa, tomēr arī pašmāju politiķu karjera ir atkarīga no katra neapdomīgi pateikta vārda vai nepareizi izdarītiem secinājumiem. 2013. gads šajā ziņā nav bijis izņēmums, un raža, kas sēta šogad, nākamgad – Saeimas vēlēšanu laikā – kādam var izrādīties viņa karjerā pēdējā, bet kādam – jauna, ražīga perioda sākums.
Finanšu krīze jau vairākus gadus katra jauna cēliena sākumā par vienu no būtiskākajiem jautājumiem izvirza ekonomiskās attīstības prognozes. Vai valstij pietiks naudas, lai palielinātu algas, atbalstītu pensionārus, veicinātu veselības aprūpi? Kur tiks meklēti trūkstošie budžeta līdzekļi – jaunos nodokļos, augstākās nodokļu likmēs, stingrākā nemaksātāju apkarošanā? Tieši tādēļ īsu brīdi pirms gada nogales aicinājām finanšu ministru Andri Vilku izteikt savas prognozes.
Lai pasargātu godīgos maksātājus no savu kaimiņu parādiem un no neapzinīgiem apsaimniekotājiem, Saeima ir veikusi grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, paredzot iespēju par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem norēķināties ar tiešajiem maksājumiem, t.i., bez nama pārvaldnieka starpniecības.
Augstskolas, baznīca, plašsaziņas līdzekļi iepretim politiskajām partijām, komercbankām un arī korupcijas apkarotājiem – aizejošajā, 2013., gadā sabiedrība ir precīzi iezīmējusi institūcijas, kurām tā vēlas vai nevēlas uzticēties.
Publiski izskanējis, ka partija Vienotība jau šodien varētu steigties sasaukt valdes sēdi, lai spriestu par diplomāta Pētera Vaivara oficiālu virzīšanu Ministru prezidenta amatam.
Vēlētāju atmiņa ir īsa. Iespējams, tieši uz šo principu paļaujas «jaunie vecie» politiķi, kuriem atgriežoties politikā līdzās nostājušies cilvēki ar reputācijas problēmām.
Eiropas Komisijas viceprezidente Viviana Redinga, Francijas prezidents Fransuā Olands, Vācijas prezidents Joahims Gauks, Igaunijas prezidents Tomass Hendrikss Ilvess – ar katru dienu amatpersonu saraksts, kuras neapmeklēs Soču olimpiskās spēles, kļūs arvien plašāks.
Neraugoties uz zemo reitingu, Einara Repšes dibinātā biedrība tomēr ir pārtapusi par politisko partiju, apliecinot gatavību startēt Saeimas vēlēšanās. Eksperti gan brīdina: lai arī Latvijas politiskajā spektrā ir brīvas nišas, tomēr vecajai gvardei iekarot vēlētāju uzticību būs ārkārtīgi sarežģīt.
Jo ilgāka ir Valsts prezidenta pauze nākamā premjera nominēšanā, jo neizprotamāki ir politiskās nākotnes scenāriji. Eksperti brīdina, ka popularitātes svārsts ir ļoti mainīgs un, apspēlējis Vienotību ar premjera demisiju, Andris Bērziņš riskē pats tapt apspēlēts ar jaunās valdības veidošanu.
«Valsts trūcīgā finansējuma apstākļos katra kultūras iestāde kuļas kā prot. Tāpēc, pat ja operas saimniecībā ne viss ir noticis kā pēc priekšrakstiem, tas jāvērtē ļoti piesardzīgi, jo operas sasniegumi ir bijuši izcili,» Andreja Žagara reputāciju komentē kādreizējais premjers Einars Repše, kura topošās partijas rindas stiprinās bijušais operas direktors.
Nespējot pieņemt kopīgu lēmumu par to, vai piekrist līdzdalībai vienā valdībā ar iepriekš nežēlīgi kritizēto Zaļo un zemnieku savienību, Reformu partijas valde pieņemt sarežģīto lēmumu uzticēja savam priekšsēdētājam Edmundam Demiteram.
Nākamais gads Latvijai paies Eiropas zīmē. 1. janvārī ieviesīs eiro, maijā vēlēs eiroparlamentāriešus, savukārt 2014. gada novembrī kāds no Latvijas politiķiem pārņems eirokomisāra stafeti no Andra Piebalga.
Aināra Šlesera atgriešanās politikā izvērtusies ne tik daudz par jaunas politiskās kustības veidošanu, bet gan par retorikas mākslas paraugstundu. Savulaik par oligarhu nodēvētais politiķis partijas kongresā netaupīja skarbus vārdus aizejošajai koalīcijai, runas kulminācijā manāmi iekarstot.
Valsts valstī. Tā Rīga tiek apsaukta gan Saeimas, gan Ministru kabineta gaiteņos. Pirms gada puteņa biļetes uzjundīja gadu desmitiem gruzdošu sāncensību starp Rīgas pašvaldību un valsts centrālo varu, kas šobrīd, līdz ar apņemšanos ieviest lētākus braucienus rīdziniekiem, ir sasniegusi kulmināciju.