Eiropas Komisijas viceprezidente Viviana Redinga, Francijas prezidents Fransuā Olands, Vācijas prezidents Joahims Gauks, Igaunijas prezidents Tomass Hendrikss Ilvess – ar katru dienu amatpersonu saraksts, kuras neapmeklēs Soču olimpiskās spēles, kļūs arvien plašāks.
Tikmēr Latvijas Valsts prezidents ir izlēmis doties uz Krieviju, radot jautājumu par raudzīšanos Austrumu, nevis Rietumu virzienā.
No 7. līdz 23. februārim Krievijā notiks 2014. gada ziemas olimpiskās spēles. Tiesa, vairāku Eiropas lielvaru augstākās amatpersonas ir izlēmušas boikotēt olimpiādi, tādējādi protestējot gan pret homoseksuāļus diskriminējošo Krievijas likumdošanu, gan pret spiediena izdarīšanu uz Ukrainu. Uz svētku atklāšanas ceremoniju nedosies arī Igaunijas prezidents, kurš, lai arī ir aizbildinājies ar aizņemtību, tomēr caur rindām nav kavējies skaidri demonstrēt savu attieksmi pret Krieviju. Savukārt Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš izlēmis rīkoties pretēji. Prezidents ir saņēmis Olimpiskās komitejas ielūgumu un nolēmis uz to atsaukties, raisot nervozu sačukstēšanos politiskajās aizkulisēs.
A. Bērziņa pārstāve Līga Krapāne, komentējot prezidenta lēmumu doties uz Krieviju, sarunā ar Neatkarīgo norāda: «Andris Bērziņš primāri vēlas izrādīt atbalstu un cieņu mūsu sportistiem, kuri ir ilgi un smagi strādājuši, lai tiktu uz olimpiskajām spēlēm. Galu galā – tas ir sports, nevis politika.»
Šim apgalvojumam gan nepiekrīt politologs Jānis Ikstens, viņaprāt, Krievijā pilnīgi visas jomas un notikumi tā vai citādi ir saistīti ar politiku. «Simbolu līmenī Andris Bērziņš pamatīgi krīt laukā no citu Eiropas valstu vadītājiem. Soču boikotēšana nebūtu saasinājusi Krievijas un Latvijas attiecības, jo šīs spēles neapmeklēs pietiekami liels valstu vadītāju skaits. Tikmēr dalība olimpiādes atklāšanā, visticamāk, kārtējo reizi radīs Latvijai nevēlamu rezonansi Eiropā,» norāda eksperts.
Eļļu ugunij nekavējas pieliet arī premjera amatam izbrāķētais aizsardzības ministrs Artis Pabriks, dodot mājienu par A. Bērziņa orientēšanos Austrumu, nevis Rietumu virzienā. A. Pabriks atgādina, ka A. Bērziņam ir bijusi atšķirīga nostāja gan pret jauniešu sūtīšanu uz nacionālpatriotiskām nometnēm, gan kopumā pret drošības un NATO jautājumiem. A. Bērziņa darbība ir izpelnījusies arī Nacionālās apvienības pārstāvja, eiroparlamentārieša Roberta Zīles kritiku. Arī šis politiķis uzskata, ka prezidents jau ilgstoši ir demonstrējis atšķirīgu ģeopolitisko izpratni. Šajā kontekstā A. Bērziņam tiek pieminēti tostarp pārmērīgi biežie braucieni uz postpadomju valstīm, iekams valsts vizītes Eiropas lielvalstīs jau ilgāku laiku nav notikušas. Salīdzinoši īsā laikā A. Bērziņš ir viesojies gan Azerbaidžānā, gan Turkmenistānā un Kazahstānā. Nākamgad prezidents iecerējis doties uz Uzbekistānu. Tāpat jāatgādina, ka A. Bērziņš neizsludināja sīvās politiskajās cīņās izcīnītos Imigrācijas likuma grozījumus, kas būtu iegrožojuši Latvijas īpašumu izpirkšanu uzturēšanās atļauju dēļ, ko īpaši iecienījuši tieši Krievijas pilsoņi. Aizkulisēs virmoja runas, ka šādu lēmumu A. Bērziņš pieņēma pēc sarunas ar Vladimira Putina padomnieku Igoru Levitinu. Tikmēr Eiropā ar neizpratni tika uztverts A. Bērziņa komentārs par pārmērīgajām Eiropas Savienības prezidentūras izmaksām, kas kopumā liek apšaubīt lietderību Latvijai uzņemties šādas saistības.
Tiesa, L. Krapāne uzsver, ka A. Bērziņa biežās vizītes Āzijas valstīs ir bijušas stingri saskaņotas ar Ārlietu ministrijas (ĀM) pozīciju. Viņa akcentē, ka ĀM par vienu no Latvijas prioritātēm ir definējusi jaunu noieta tirgu meklēšanu Vidusāzijā un tieši ar šo mērķi prezidents ir devies vizītēs kopā ar uzņēmējiem.
***
Aptauja
Vai Andrim Bērziņam būtu jādodas uz olimpiskajām spēlēm Sočos?
- Kategoriski, nē. Kā var pēc notikumiem Ukrainā, pēc Lietuvas boikotēšanas, pēc daudzu gadu nievājošās attieksmes pret Latviju braukt draudzēties uz
Sočiem? 47%
- Drīzāk – jā. Prezidents atbalsta Latvijas sportistus, nevis nodarbojas ar politiku 27%
- Drīzāk – nē. Krievijā pat sporta spēles ir lielās politikas sastāvdaļa 15%
- Protams, jābrauc. Ar ko šī olimpiāde atšķiras no citām? 12%
- Grūti pateikt. Žēl, ka Igauņi kārtējo reizi ir drosmīgāki un principiālāki par mums 0%