Valdības veidošanas process ir kļuvis par pārbaudījumu ne tik daudz starppartiju attiecībām, cik katras partijas iekšējai saliedētībai. Spēcīgāk par ārējiem kašķiem politisko situāciju šobrīd ietekmē katras partijas iekšējie strāvojumi, kā arī atsevišķu ministru individuālā spēle.
Ja Valda Dombrovska valdību regulāri satricināja Vienotības plūkšanās ar Reformu partiju vai nacionāļiem, tad šobrīd, veidojot jaunu koalīciju, galvenie klupšanas akmeņi ir meklējami katras partijas pašas azotē.
Vienotībai Vilka palikšana izdevīga
Vakar vakarā partijas Vienotība valde diskutēja arī par finanšu ministra posteni, kam pieteicies līdzšinējais nozares vadītājs Andris Vilks. Virspusēji varētu šķist, ka oficiāla A. Vilka nominēšana būtu tikai pašsaprotama, jo šā brīža ministru augstu novērtējusi gan sabiedrība, gan partija. Tomēr aiz šķietami acīm redzama lēmuma slēpjas daudz dziļāki politiskie ūdeņi. Proti, atrodoties amatā, A. Vilks vairākkārt ir demonstrējis atklātu nepakļaušanos savas partijas vadībai, gan spītīgi akceptējot sev, nevis partijai tīkamu Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju, gan veidojot aliansi ar labklājības ministri Ilzi Vinķeli, kura ilgstoši ir bijusi Vienotības iekšējā opozicionāre. Ņemot vērā A. Vilka patstāvīgo raksturu, bija tikai pašsaprotami, ka ministrs solīja palikt amatā tikai līdz aizejošās valdības krišanas brīdim, taču tālākajā politiskajā spēlē vairs nevēlējās iesaistīties. Tikmēr Vienotības vadība izmantoja šo situāciju, lai virzītu ministra postenim Saeimas Budžeta komisijas vadītāju Jāni Reiru. Tiesa, liels ir bijis pārsteigums, kad pagājušās nedēļas nogalē A. Vilks pēkšņi atsaucās uz neformālu sarunu ar topošās valdības vadītāju Laimdotu Straujumu, uzsverot, ka ir ticis uzrunāts palikt amatā un ir izlēmis šo izaicinājumu pieņemt.
Vilks pasteidzās piekrist
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis Neatkarīgajai uzsvēra, ka pirms sava paziņojuma A. Vilkam esot bijušas neformālas sarunas ar vairākiem Vienotības valdes locekļiem, kuri viņam it kā esot pauduši atbalstu. Tomēr neoficiālās sarunās vairāki partijas Vienotība valdes locekļi Neatkarīgajai apliecināja, ka ar šādu rīcību A. Vilks savas partijas vadību ir nostādījis sarežģītā situācijā. Vienotības valdē par A. Vilka personību valda atšķirīgi viedokļi – ir strāvojumi, kas viņam simpatizē, ir flangs, kas vēlētos viņa nomaiņu. Taču A. Vilks pasteidzās piekrist L. Straujumas uzaicinājumam, iekams partijas valde vispār bija uzsākusi diskusiju par J. Reira vai A. Vilka nominēšanu.
Tikmēr politologs Filips Rajevskis uzskata – A. Vilka rīcība ir bijusi precīzi izkalkulēta, taču to nevarot uzskatīt par Vienotībai neizdevīgu. «Andris Vilks ir izaudzis par spēcīgu politisku personību, un viņa lēmums palikt ministra amatā, palikt politikā un piedalīties 12. Saeimas vēlēšanās Vienotībai ir ārkārtīgi izdevīgs. Šai partijai nav daudz cilvēku, kuri spētu spēcīgi balotēties Rīgas sarakstā. Savukārt Andris Vilks to noteikti varēs izdarīt, jo viņam ir ļoti labs reitings,» prognozēja eksperts.
Jāmeklē jauni varianti
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – kas sastāv no Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas – vakar noraidīja L. Straujumas redzējumu par portfeļu sadalījumu topošajā valdībā. Savienība ir atteikusies no Izglītības un zinātnes ministrijas vadības, turpinot pieprasīt kontroli pār vides aizsardzības un reģionālās attīstības nozari. Aizkulisēs gan izskan, ka Latvijas Zemnieku savienība šajā konfliktā jūtas nekomfortabli un labprātāk būtu gribējusi meklēt racionālus kompromisus. Tomēr zaļā kustība savā ultimātā ir nepiekāpīga, bet tās pozīcijas ZZS ir pietiekami spēcīgas, lai ietekmētu kopīgo ZZS viedokli.
Ministriem sava interese
Politologs F. Rajevskis arī norāda uz A. Vilka un ekonomikas ministra Daniela Pavļuta pēkšņo degsmi turēties pie portfeļiem, lai gan iepriekš abi šie ministri ir sūkstījušies gan par zemo atalgojumu, gan par nenovērtēto darbu. Kā zināms, A. Vilks vēlmi pamest politiku vairākkārt argumentēja ar pārāk zemo ministru atalgojumu. «Ar savu sūkstīšanos Andris Vilks mēģināja gatavot augsni valdības locekļu atalgojuma palielināšanai, tomēr Valdis Dombrovskis to kategoriski noraidīja, apzinoties politiskās sekas. Varētu šķist – ja reiz alga un darbs neapmierina, tad valdības krišana ir piemērots brīdis, lai ietu prom. Taču nedz Andris Vilks, nedz Daniels Pavļuts to nedara. Kādēļ? Tādēļ, ka, nonākot brīvajā tirgū, pēkšņi ir redzama reālā situācija. Neviens tevi ar atplestām rokām negaida un miljonus nesola,» uzskata politologs.
Savukārt portāls pietiek.com vakar ziņoja: ja D. Pavļutam neatrastos vieta jaunajā valdībā un valsts atgrieztos pie zaļās enerģijas subsīdiju politikas, tad otro elpu iegūtu ietekmīgu partiju sponsoru bizness. Arī savulaik lielākā bioetanola ražotāja un dāsna Vienotības sponsora Donāta Vaitaiša bizness, ar kuru saistītu uzņēmumu valdēs kopš šīs vasaras iecelts topošās premjeres, tobrīd zemkopības ministres Laimdotas Straujumas dēls Ģirts Straujums. Ģirts Straujums ir korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Norvik bankā, kura pēdējā laikā, aktīvi izmantojot kriminālprocesu ierosināšanu Ekonomikas policijā, cenšas pārņemt zaļās enerģijas uzņēmumus, kuri kreditējušies bankā.