«Valsts trūcīgā finansējuma apstākļos katra kultūras iestāde kuļas kā prot. Tāpēc, pat ja operas saimniecībā ne viss ir noticis kā pēc priekšrakstiem, tas jāvērtē ļoti piesardzīgi, jo operas sasniegumi ir bijuši izcili,» Andreja Žagara reputāciju komentē kādreizējais premjers Einars Repše, kura topošās partijas rindas stiprinās bijušais operas direktors.
Latvijas Nacionālās operas bijušais vadītājs Andrejs Žagars ir izteicis vēlmi iesaistīties politikā, par vispiemērotāko atzīstot biedrību Latvijas attīstībai. E. Repšes izveidotā kustība jau tuvākajā laikā gatava pārtapt par partiju, lai startētu nākamā gada Saeimas vēlēšanās.
A. Žagars uzskata, ka 17 gadus ilgā pieredze valsts kultūras iestādes vadībā uzliek viņam par pienākumu iesaistīties politikā, lai dalītos ar savām zināšanām un izpratni par procesiem. Savukārt E. Repše sarunā ar Neatkarīgo norādīja, ka ir aicinājis A. Žagaru uz tikšanos tikai pēc tam, kad bijušais operas vadītājs pats izteica nepārprotamu vēlmi piebiedroties. «Viņš ir ļoti patīkams cilvēks ar interesantām idejām. Un es priecājos par katru aktīvu, idejām bagātu cilvēku, kurš vēlas mums pievienoties. Pārāk bieži mēs mākam sūkstīties un kritizēt tā vietā, lai paši nāktu un darītu,» pauž E. Repše.
Kādreizējais premjers arī norāda, ka īpaši novērtējams būs A. Žagara kā radošās inteliģences pārstāvja pienesums. «Latvija ar saviem kultūras cilvēkiem izceļas visas pasaules mērogā, taču pašmāju politiķi ne vienmēr spēj pietiekami izprast un atbalstīt šo sfēru,» ir pārliecināts biedrības līderis. Tikmēr A. Žagars savu lēmumu piebiedroties E. Repšem ir motivējis šādi: «Ja cilvēkam ir zināšanas par Latviju, viņš to atpazīst kā kultūras lielvalsti ar mūziķiem un citiem izpildītājmāksliniekiem. Tas mani vienmēr ir motivējis. Tāpat es domāju, ka politikā ir vajadzīga lielāka radošās inteliģences pārstāvniecība.»
Jāatgādina, ka iepriekšējā kultūras ministre, nacionāļu pārstāve Žaneta JaunzemeGrende nonāca asā konfliktā ar A. Žagaru, dodot mājienus par nepārskatāmu finanšu plūsmu operā. Konflikta rezultātā amatu zaudēja gan A. Žagars, gan vēlāk arī pati ministre, kura izpelnījās plašu kultūras darbinieku nosodījumu. Drīz vien atklātībā sāka nonākt ziņas par nesamērīgi augstiem honorāriem, izšķērdīgiem komandējumiem un citām nesaimnieciskām darbībām, kas A. Žagara laikā ir notikušas operā. Un joprojām nav zināms, kādi vēl zemūdens akmeņi par saimniekošanu operā tuvākajā laikā var nonākt atklātībā.
Vaicāts par to, vai E. Repši nesatrauc vēl kāda A. Žagaram neglaimojoša informācija, kas kaitētu jaunās partijas tēlam, E. Repše uzsvēra, ka «sekoju peripetijām, kas savulaik raisījās ap Andreju Žagaru, un vienmēr esmu uzsvēris – šā cilvēka zaudēšana operai ir milzīga izšķērdība. Parādīt durvis tik augstas raudzes profesionālim – tas bija nepieļaujami. Neņemos spriest, ko vēl Andrejam Žagaram varēs pārmest nākotnē, taču ir pilnīgi skaidrs, ka valsts trūcīgā finansējuma apstākļos katra kultūras iestāde kuļas kā prot. Tāpēc, pat ja operas saimniecībā ne viss ir noticis kā pēc priekšrakstiem, tas būtu jāvērtē piesardzīgi, jo operas sasniegumi ir bijuši izcili.»
Pats A. Žagars pieļauj iespēju kandidēt gan Saeimas, gan arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Latvijas Televīzija vēsta, ka tieši A. Žagars varētu būt viens no topošās partijas līderiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās.