Ekspremjers Einars Repše uzskata, ka Ministru prezidenta amatā viņš personiski pieļāvis daudzas kļūdas, kas skaidrojamas pamatā ar to, ka vēlējies lietas kārtot pārāk strauji. To Repše atzina intervijā Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta Krustpunktā". Viena no kļūdām, pēc Repšes teiktā, ir žurnālistu ielaišana valdības sēdēs, vēsta lsm.lv.
Repše valdību vadīja no 2002. gada novembra līdz 2004. gada februārim.
"Es personiski pieļāvu daudzas kļūdas, un man neizdevās īstenot visu to, ko biju iecerējis. Ne tas, ka negribēju, bet tik tiešām pieļāvu kļūdas. (..) Tās pirmām kārtām paša kļūdas. Domāju, ka es lietas mēģināju varbūt darīt pārāk strauji. Sabiedrības attieksmi, tai skaitā attieksmi pret korupciju vai valdošo korupciju, nevar mainīt tik ļoti strauji. Otrām kārtām, es atvēru varbūt pārāk daudzas frontes, un rezultātā, lai arī formāli pats atkāpos no amata, bet es to izdarīju tad, kad es pilnīgi skaidri zināju, ka pret mani ir izveidota jau jauna koalīcija ar balsu vairākumu Saeimā, un to ir pārsteidzošā kārtā izveidojuši tie cilvēki, kas ir agrāk bijuši konkurenti vai pat ienaidnieki," raidījumā stāstīja Repše.
Repše atklāja, ka tādi "cēlumi un kritumi" viņa dzīvē ir piedzīvoti vairāki. Kā vienu no savām kļūdām Repše minēja arī to, ka valdības sēdes padarītas par atklātām, tostarp žurnālistiem. Taču to, pēc Repšes teiktā, nevajadzēja darīt, jo daļa "no mūsu žurnālistikas ir aizbraukusi tā saucamajā dzeltenajā virzienā". "Viņi nevis pieņem informāciju un analizē pēc tam (..), bet mēģina izvilkt skandālus, dzeltenos elementus un tamlīdzīgi.
Līdz ar to šobrīd es domāju, ka īstenībā tā bija viena no manām kļūdām - žurnālistu ielaišana valdības sēdēs," vērtēja ekspremjers.
Viņš piebilda, ka ne velti nekur citviet pasaulē tas netiek praktizēts. Valdības atklātajām sēdēm ir "blakus parādības" - dažs atklātajās Ministru kabineta sēdēs baidās teikt, ko viņš patiesībā domā, jo bažījās, ka to var "tendenciozi atskaņot". "Tad arī lēmumi tiek pieņemti ārpus patiesās sēdes, un tas ir vēl sliktāk," sprieda Repše.
Viņš atzina arī, ka ar milzīgu skaudību skatās uz Igaunijas ieņēmumu dienestu, kas strādā mazliet citādāk - viņi uzticas saviem uzņēmumiem. Par Latvijas Valsts ieņēmumu dienestu (VID) neko sliktu nevar teikt - tajā strādājošie noteikti ir patriotiski noskaņoti cilvēki, kuri dara to, ko viņiem uzdod.
"Bet tur jau ir tā problēma. Varbūt mums ir jāpārskata tas, ko mēs liekam viņiem darīt, kādi ir tie pamatuzstādījumi (..). Ņemot vērā, ka mums ir nepieciešama ekonomikas, uzņēmējdarbības attīstība, tad mums vairāk ir jāpadomā par to, lai mēs tiešām uzņēmēju atbalstītu un cienītu. Cienītu un netraucētu viņam. Nevajag nekādu īpašo valsts atbalstu -galvenais, lai mēs viņam netraucētu un neliktu sprunguļus ratos. Varbūt šeit, pirmām kārtām, pašas valsts un valdības attieksme varētu būt citādāka, jo pēc tam ierēdņi to jau godprātīgi tālāk pildīs. Varbūt, ka mēs no mūsu kaimiņiem tieši Igaunijā arī varam šo to mācīties," vērtēja Repše.
Repše teica arī, ka viņš nav plānojis iesaistīties politikā un neplāno piedalīties šoruden gaidāmajās 14. Saeimas vēlēšanās.
