Šodien partijas turpina sarunas par topošās valdības aprisēm. Neoficiāla informācija liecina, ka Zaļo un zemnieku savienība varētu atteikties no tai piedāvātās izglītības jomas, turpinot prasīt kontroli pār Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).
Taču kopumā partijas vērīgi seko līdzi potenciālās premjerministres Laimdotas Straujumas noskaņojumam, operatīvi reaģējot uz katru vēja pūsmu, kas varētu ietekmēt spēku samēru nākamajā valdībā.
L. Straujuma ir atzinusi, ka, pati ilgu laiku būdama bezparteiska zemkopības ministre, neatbalsta šādu darbības modeli. «Ir jāveidojas stingrākām partijām, kur ir profesionāli cilvēki, kas varētu uzņemties atbildību par nozarēm. Profesionālis partijā ir ideālais variants, bet profesionālis viens – tas ir sarežģīti,» atzina L. Straujuma. Tādējādi premjerministra amata kandidāte deva nepārprotamu mājienu, ka ministra darbs bez partijas piederības nav produktīvs un šādi kandidāti var neiegūt viņas atbalstu.
RP vēlas paturēt visus trīs šā brīža ministrus
Jau nākamajā dienā par vēlmi iestāties Reformu partijā (RP) paziņoja līdzšinējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš divus gadus komfortabli bija vadījis savu resoru arī bez partijas biedra mandāta kabatā. Nedēļas nogalē RP lēma par ekonomikas ministra uzņemšanu savās rindās, un RP līderis Edmunds Demiters sarunā ar Neatkarīgo neslēpa – L. Straujumas izteicieni vistiešākajā veidā ir pasteidzinājuši D. Pavļuta lēmumu. «Sarunas par iespējamo Daniela Pavļuta iestāšanos partijā ir noritējušas jau sen. Šo jautājumu pārrunājām vēl pirms dažām dienām. Taču Laimdotas Straujumas pozīcija nenoliedzami šo procesu paātrināja,» atzina RP līderis. Arī pats D. Pavļuts norāda: «Iestāšanos Reformu partijā saistu ar manu personīgu izšķiršanos par turpmāku darbību politikā ne tikai vienas valdības ietvaros, bet gan ilgākā termiņā. Lēmums par aktīvu iesaistīšanos ir nobriedis ilgākā laika posmā un par pēdējo pamudinājumu tam kalpo veids, kā top jaunā koalīcija un valdība.»
Līdz ar D. Pavļuta iestāšanos RP viņa palikšana ekonomikas ministra postenī kļuvusi vairāk nekā loģiska, lai gan kuluāros virmo viedoklis par iespējamo rokādi ar līdzšinējo izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski. Tikmēr E. Demiters akcentē – partijas prioritāte būs trīs šobrīd amatos strādājošie ministri, t.i., Rihards Kozlovskis, Edgars Rinkēvičs un Daniels Pavļuts. «Atklāts paliek tikai jautājums – vai Laimdota Straujuma viņos saskatīs domubiedrus darbam nākamajā valdībā,» pauda E. Demiters. Tādējādi ir noprotams, ka RP negrasās aizstāt D. Pavļutu ar citu savu partijas biedru. Tikmēr kuluāros runā, ka ekonomikas ministra uzsāktās reformas enerģētikas jomā un ātro kredītu tirgus sakārtošanā ir aizskārušas ļoti jūtīgas ekonomiskās interese, kuru dēļ partijām tuvu stāvoši spēlētāji varētu vēlēties D. Pavļuta nomaiņu.
Uz L. Straujumas noskaņojumu operatīvi ir noreaģējis arī līdzšinējais finanšu ministrs Andris Vilks, kurš paziņojis, ka būtu gatavs pieņemt uzaicinājumu turpināt darbu jaunajā valdībā. Viņam aicinājumu turpināt darbu esot izteikusi gan L. Straujuma, gan arī pašreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. A. Vilka lēmums varētu būt nepatīkams pārsteigums daļai no partijas Vienotība elites, kas jau ilgstoši nav apmierināta ar ministra patstāvīgo raksturu un bieži vien elitei pretēju viedokli. Tādējādi tuvākajās dienās būs interesanti vērot Vienotības rīcību attiecībā uz A. Vilka posteni.
Joprojām nesniedz skaidru atbildi
Savukārt bumba ar laika degli ir VARAM, kuras vadību – ignorējot Latvijas Zaļās partijas prasību – L. Straujuma ir piedāvājusi nacionāļiem. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuras sastāvā ietilpst zaļie, joprojām nesniedz skaidru atbildi – vai prasība pēc vides ministra portfeļa ir visas savienības ultimāts, kura rezultātā ZZS būtu gatava pat atteikties no darba koalīcijā, vai tomēr individuāls zaļā flanga uzstādījums, kas draud tikai ar četru Saeimas deputātu – Kārļa Seržanta, Riharda Eigima, Ingmāra Līdakas un Raimonda Vējoņa atteikumu koalīcijai. Iespējams situācija kļūs skaidrāka pēc šodien gaidāmās ZZS valdes sēdes, taču kuluāros izskan mājieni, ka zaļā spārna ietekme ZZS būs pietiekami spēcīga, lai savienība atteiktos no tai piedāvātā kompromisa, t.i., Izglītības un zinātnes ministrijas.
Silenieks: ja dara, tad dara
Arī vairāki Neatkarīgās aptaujātie Latvijas Zemnieku savienības politiķi neoficiāli atzina, ka zemkopība un vide vienmēr ir bijusi ZZS prioritāte, tādēļ izglītības nozare nav uzskatāma par līdzvērtīgu piedāvājumu. Tas savukārt ļauj prognozēt, ka zaļo viedoklis varētu šodien gūt kopīgo ZZS atbalstu. Tikmēr zaļās partijas līderis Viesturs Silenieks sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka, atrodoties opozīcijā, ZZS nespēj pārraudzīt vides jomu nedz šobrīd, nedz varēs to darīt nākotnē, ja akceptēs L. Straujumas piedāvājumu. «Mums nekas nemainās, un mēs ne ar ko šobrīd neriskējam,» uzsvēra V. Silenieks. Politiķis arī piebilda, ka VARAM parlamentārā sekretāra amats, ko ZZS piedāvā kā kompromisa sastāvdaļu, nav uzskatāms par nopietnu alternatīvu. «Ja dara, tad dara, bet ķēpāties ar amatu, kam nav nekādas ietekmes, nevajag,» uzsvēra V. Silenieks.