Repše ar veco gvardi atkal iesoļo politikā

© F64 Photo Agency

Neraugoties uz zemo reitingu, Einara Repšes dibinātā biedrība tomēr ir pārtapusi par politisko partiju, apliecinot gatavību startēt Saeimas vēlēšanās. Eksperti gan brīdina: lai arī Latvijas politiskajā spektrā ir brīvas nišas, tomēr vecajai gvardei iekarot vēlētāju uzticību būs ārkārtīgi sarežģīt.

Aizvadītās nedēļas nogalē kādreizējā premjera Einara Repšes biedrība pārtapusi par pilntiesīgu partiju Latvijas attīstībai. Par tās valdes priekšsēdētāju bez liekiem pārsteigumiem tika ievēlēts vienīgais pieteiktais kandidāts, kustības idejiskais tēvs E. Repše. Tādējādi arī nākamgad, gatavojoties 12. Saeimas vēlēšanām, turpināsies tā sadrumstalotība, kas labējo partiju flangam tiek pārmesta jau vairākus gadus.

Socioloģiskie pētījumi apliecina, ka balsotāji pagaidām nesteidzas izrādīt simpātijas politiķim, kurš pirms desmit gadiem ir baudījis ļoti augstu vēlētāju atbalstu. Latvijas faktu pētījums liecina, ka novembrī par E. Repšes veidoto partiju būtu gatavi balsot tikai 1% pilsoņu, kas ir krietni par maz, lai pārvarētu barjeru iekļūšanai Saeimā. Taču 2002. gadā E. Repše – kā bijušais Latvijas Bankas vadītājs – izjuta tik lielu iedzīvotāju atbalstu, ka spēja nodibināt partiju Jaunais laiks, kas pārauga par vienu no spēcīgākajām pēdējās desmitgades politiskajām kustībām. Jaunais laiks veiksmīgi tika pārstāvēts gan 8., gan 9. un 10. Saeimā, bet vēlāk pārauga par partiju Vienotība. Tomēr eksperti norāda, ka laiki ir mainījušies un šobrīd E. Repšem varētu būt daudz grūtāk iekarot balsotāju simpātijas. Politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo akcentē – Latvijas politiskajā spektrā ir vairākas brīvas nišas, un jaundibinātā partija, visticamāk, cer iekarot kādu no tām. «Vienotība, lai arī būdama spēcīga partija, tomēr ir daudzu iekšējo konfliktu plosīta, kas nākamā gada sniegumu vēlēšanās padara ļoti diskutablu. Zaļo un zemnieku savienībai, kā arī nacionāļiem ir spēcīgs, tomēr ļoti konkrēts elektorāts. Tas nozīmē, ka teorētiski labēji konservatīvajā nišā ir brīva vieta,» atzina F. Rajevskis. «Visticamāk, Einara Repšes kustība cer iešūpoties un, ieguldot vēl vairāk naudas, iekarot šo nišu,» komentēja eksperts. Tiesa, politologs uzskata, ka vēlētājus, visticamāk, darīs tramīgus vecā gvarde, kas atgriežas politikā līdz ar E. Repši. Jaunās partijas valdē vakar tika ievēlēts par kādreizējo Vienotības «kasieri» dēvētais Edgars Jaunups, šā brīža Saeimas deputāts, kurš nesen pametis Saskaņas centra frakciju, Vladimirs Reskājs, ilggadējais E. Repšes līdzgaitnieks Dans Titavs, kā arī dažādos skandālos savulaik iesaistītais Emīls Jakrins. Partijas dibināšanas sapulcē tika manīts arī uzņēmējs Pēteris Šmidre, bijušais Latvijas Nacionālās operas vadītājs Andrejs Žagars un bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, kuram pēc Zolitūdes traģēdijas nācies pamest amatu aizdomu dēļ par būvnieku naudas saņemšanu. Organizācijas dibināšanā ir piedalījušies arī uzņēmēji Olafs Berķis, Valērijs Belokoņs u.c.

Paši jaunās partijas veidotāji norāda: «Ticam, ka to varam panākt, atbalstot uzņēmīgus cilvēkus un stiprinot Latvijas uzņēmumus – tikai spēcīgi Latvijas uzņēmēji un konkurētspējīgas ražotnes var nodrošināt labi apmaksātas darba vietas. Ir nepieciešama jauna politikas kvalitāte un izpratne – esam par konstruktīvu un racionālu politiku, kas vērsta uz sadarbību.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais