Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Politika

Uzticības topa augšgalā – tiesībsargi un prezidents

Augstskolas, baznīca, plašsaziņas līdzekļi iepretim politiskajām partijām, komercbankām un arī korupcijas apkarotājiem – aizejošajā, 2013., gadā sabiedrība ir precīzi iezīmējusi institūcijas, kurām tā vēlas vai nevēlas uzticēties.

Socioloģisko pētījumu centra SKDS pētījums pēc Neatkarīgās pasūtījuma atklāj, kurām valsts un sabiedriskajām institūcijām Lavijas iedzīvotāji ir gatavi izsniegt uzticības kredītu.

Uzticamāko institūciju galvgalī jau vairākus gadus atrodas izglītības iestādes – skolas, augstskolas, bērnudārzi. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis sarunā ar Neatkarīgo ar prieku norāda: «Skolai, skolotājiem mēs uzticam pašu dārgāko – savus bērnus, tāpēc izglītības iestāžu nozīmi nav iespējams pārvērtēt, un būtu pat dīvaini, ka šī uzticība būtu zema. Gribētos, lai sabiedrība vairāk novērtē tos cilvēkus, kuri zināmā mērā nosaka mūsu bērnu nākotni. Tieši tādēļ par valsts virsmērķi būtu jākļūst izglītībai, panākot, ka sabiedrības uzticības līmenis kļūst vēl augstāks.»

Saka paldies

Tikmēr četrus straujākos reitinga kāpumus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šogad ir piedzīvojusi Latvijas Banka (+28), tiesu sistēma (+26), kā arī Valsts policija (+22) un Latvijas Republikas Valsts prezidents (+21).

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns sarunā ar Neatkarīgo neslēpj gandarījumu par pētījuma rezultātiem. «Ir jūtams, ka smaga darba rezultātā tieslietu sistēmā ir sākusies attieksmes maiņa pret veicamo darbu. Ceru, ka šis process nostiprināsies un sabiedrībā atgriezīsies ticība tiesiskumam.»

Pēc tam, kad 2011. gadā par tiesībsargu tika iecelts Juris Jansons, arī šī institūcija sāka baudīt arvien lielāku sabiedrības uzticību – no mīnus 11 procentpunktiem pēc iepriekšējā tiesībsarga Romāna Apsīša nomaiņas līdz plus 28 punktiem šajā gadā.

«Domāju, ka ir vairāki iemesli, kāpēc cilvēki tiesībsarga institūcijai uzticas vairāk nekā iepriekš. Pirmkārt, jau tas, ka esam aktīvi sabiedrības informēšanā un izglītošanā. Otrkārt, jautājumu izzināšanā un risināšanā aicinām iesaistīties arī pašu sabiedrību, piemēram, caur konsultatīvajām padomēm vai sabiedrības iesaistīšanu bezmaksas izglītības jautājumā. Augstais sabiedrības uzticības vērtējums ir apliecinājums tam, ka mūsu darbs ir sabiedrībai vajadzīgs un svarīgs,» uzsver tiesībsargs Juris Jansons.

Līdzīgus pateicības vārdus sabiedrībai pauž arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kura pārziņā esošā Valsts policija kopš deviņdesmito gadu beigām ir piedzīvojusi milzīgu reitinga lēcienu. Sarunā ar Neatkarīgo iekšlietu ministrs uzsver: «Vēlos pateikt paldies ikvienam policistam, kas devis ieguldījumu Valsts policijas sabiedrības augstajā vērtējumā. Tas viennozīmīgi ir liels gandarījums un motivācija pašam dienestam, kas vienlaikus uzliek arī lielu atbildību nākotnē par darba rezultātu.»

Arī Valsts prezidenta pārstāve Līga Krapāne apliecina, ka prezidents augstu novērtē viņam izrādīto sabiedrības uzticēšanos. «Uzticēšanās pieaugums ir skaidra liecība tam, ka sabiedrība arī turpmāk no Valsts prezidenta institūcijas sagaida aktīvu un pārliecinošu rīcību nozīmīgu jautājumu risināšanā. Tas nav kredīts un nav arī apbalvojums. Tas ir uzdevums un vienlaikus cilvēku novērtējums padarītajam. Par to – liels paldies!»

Latvijas Banka – vienaldzīga

Nozaru ministri un Valsts prezidents nekavējas pateikties sabiedrībai par izrādīto uzticību, bet Latvijas Banka pret sava reitinga kāpumu izturas vienaldzīgi. Šāda attieksme gan varētu šķist nedaudz dīvaina, ņemot vērā, cik daudz pūļu un naudas valsts ir ieguldījusi, lai vairotu iedzīvotāju uzticēšanos eiro ieviešanas procesam un caur to – arī Latvijas Bankai kā institūcijai. Šobrīd, kad bankas reitings no mīnus 18 punktiem pērn beidzot ir pakāpies līdz plus 10, bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs vien norāda, ka nebūtu korekti analizēt pašam savas institūcijas sniegumu. Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis pilnībā atsakās no klātienes komentāriem. Neiegūstot pašas bankas viedokli, par reitinga kāpuma iemesliem vaicājām ekonomistam Pēterim Strautiņam. Viņaprāt, viens no argumentiem varētu būt milzīgais valsts finansējums, kas atvēlēts eiro kampaņai. Tāpat sabiedrība, visticamāk, augstu novērtē cenu stabilitāti, kas tiek saistīta tostarp ar Latvijas Bankas virsuzraudzību. «Prognozētā inflācija nav notikusi, un patērētāji to, visticamāk, saista ar uzņēmēju uzraudzīšanu. Taču vispozitīvāk Latvijas Bankas reputāciju, manuprāt, ir ietekmējis pats eiro ieviešanas fakts. Pārejot uz vienoto valūtu, Latvijas Banka valsts iedzīvotājiem simboliski apliecina, ka tā var izdarīt to, ko savulaik ir solījusi. Citiem vārdiem – savulaik apsolot un tagad ieviešot eiro, banka ir pierādījusi savu efektivitāti un arī ietekmi,» analizē eksperts.

KNAB piedzīvo uzticības krīzi

Tikmēr institūciju sarakstā, kam sabiedrība neuzticas, ir vērojama neapskaužama stabilitāte. Proti, viszemāko Latvijas iedzīvotāji atbalstu tradicionāli bauda politiskās partijas, Saeima, kā arī Ministru kabinets, turklāt šī aina atkārtojas gadu no gada. Politikas eksperti atzīst, ka šī tendence diemžēl ir cieši nostiprinājusies un tuvākajos gados, visticamāk, nemainīsies. «Politika pašos pamatos tiek uzskatīta par nepievilcīgu nodarbi. Šī iemesla dēļ arī jauni, talantīgi cilvēki nelabprāt iesaistās partiju darbībā,» norāda SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Viszemāk novērtēto institūciju sarakstā jau vairākus gadus atrodas arī komercbankas, kurām iedzīvotāji uzticas tikai nedaudz vairāk nekā politiķiem. Tiesa, Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis sarunā ar Neatkarīgo atzīst – kopvērtējums neatspoguļo bankas klientu ikdienas darbības, kuru pamatā ir uzticēšanās finanšu institūcijai. «Cilvēki savās bankās ņem kredītus, saņem algas, izmanto kredītkartes. Ja katram klientam tiktu vaicāts individuāls vērtējums par viņa konkrēto banku, domāju, ka uzticēšanās līmenis būtu augstāks. Taču kopējā skepse pret bankām ir pašsaprotama. Jau četrus gadus diskusija pasaulē, Eiropā un arī Latvijā ir ievirzīta vienotā gultnē. Proti, kādam ir jāuzņemas atbildība par globālo ekonomisko krīzi, un par tādām tiek uztvertas komercbankas,» klāsta M. Bičevskis.

Zināmu uzticības krīzi 2013. gadā ir piedzīvojis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas, ilgstoši baudot sabiedrības atbalstu, šogad ir nonācis nemīlētāko institūciju sarakstā. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks uzsver: «Uzticību Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ietekmē daudzi un dažādi mainīgie lielumi – gan biroja darbības specifika un veiktie pretkorupcijas pasākumi, gan KNAB iekšējo procesu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos. Šā gada negatīvā publicitāte varēja ietekmēt sabiedrības vērtējumu, taču, vērtējot iestādē saņemto iesniegumu un sūdzību skaita pieaugumu 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. un 2011. gadu, vērojama sabiedrības uzticības pieauguma tendence KNAB darbam. Birojs arī turpmāk pievērsīs lielu uzmanību tam, lai stiprinātu sadarbību ar iedzīvotājiem un vairotu sabiedrības uzticību un atbalstu pretkorupcijas pasākumiem kopumā.».