Lai pasargātu godīgos maksātājus no savu kaimiņu parādiem un no neapzinīgiem apsaimniekotājiem, Saeima ir veikusi grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, paredzot iespēju par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem norēķināties ar tiešajiem maksājumiem, t.i., bez nama pārvaldnieka starpniecības.
Par likumdošanas grozījumiem atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs norāda: «Šāda iespēja būs viens no risinājumiem parādu problēmai. Tāpat, slēdzot tiešos līgumus, iedzīvotāji vairs nebūs spiesti maksāt starpniekiem, kuri bieži vien neuzskata par vajadzīgu norēķināties tālāk par siltumu, ūdeni un citiem pakalpojumiem.»
Jaunā kārtība arī izskaudīs aplamo praksi, ka mājas pārvaldnieks par pakalpojumiem norēķinās nepilnīgi, pieļaujot ilgstošu parādu uzkrāšanu, vai arī samaksā par komunālajiem pakalpojumiem ar naudu, ko mājas iedzīvotāji paredzējuši citiem mērķiem, piemēram, mājas remontam.
Tādējādi likuma jaunā redakcija nosaka, ka iedzīvotāji varēs tieši norēķināties par siltumenerģijas vai apkurei nepieciešamās dabasgāzes piegādi, kā arī par kanalizācijas, atkritumu izvešanas pakalpojumiem un par koplietošanas elektroenerģiju. Tiesa, grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā nosaka, ka tiešie norēķini par pakalpojumiem uzsākami ne agrāk kā 2015. gada 1. oktobrī, izņemot gadījumus, kad dzīvojamās mājas īpašnieks un pakalpojuma sniedzējs par tiešajiem norēķiniem vienojušies jau iepriekš.
