Prezidenta vilcināšanās rada vairāk neskaidrību
Jo ilgāka ir Valsts prezidenta pauze nākamā premjera nominēšanā, jo neizprotamāki ir politiskās nākotnes scenāriji. Eksperti brīdina, ka popularitātes svārsts ir ļoti mainīgs un, apspēlējis Vienotību ar premjera demisiju, Andris Bērziņš riskē pats tapt apspēlēts ar jaunās valdības veidošanu.
Politologs Filips Rajevskis uzsver, ka Valsts prezidenta konsekventā nevēlēšanās pieņemt Arta Pabrika kandidatūru nākamā valdības vadītāja amatam rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Savukārt prezidenta norāde, ka jauni partiju nominanti tiek gaidīti līdz 7. janvārim, kam sekošot paša A. Bērziņa favorīta nosaukšana, raisa pārdomas par Valsts prezidenta pilnvarām.
Jaunas valdības izveidē tradicionāli lielākā problēma ir bijusi pašu partiju nespēja vienoties par visiem tīkamu premjeru, taču tad, ja šādu vienošanos beidzot ir izdevies panākt, Valsts prezidents parasti šo figūru akceptē. Savukārt šoreiz notiek pretējais. Citkārt nesaticīgās partijas ir varējušas diezgan ātri rast kopīgu valodu par Arta Pabrika kandidatūru, iekams prezidentam šis politiķis joprojām nešķiet pieņemams.
F. Rajevskis norāda, ka argumenti par nepietiekamām fiskālajām zināšanām un Arti Pabriku kā vāju pretendentu ir baltiem diegiem šūti, radot aizdomas, ka patiesie nepatikas iemesli meklējami kaut kur citur. Tikmēr aizkulisēs baumo, ka A. Bērziņam pret A. Pabriku ir senas un dziļas antipātijas, kas kļuvušas par nepārvaramu šķērsli kompromisa meklēšanā.
«Andris Bērziņš bija vienīgā amatpersona, kura pēc Zolitūdes traģēdijas rīkojās saskaņā ar sabiedrības noskaņojumu un nosauca lietas īstajos vārdos. Komplektā ar premjera demisiju tas viņam radīja milzīgu popularitātes kāpumu un nāca par sliktu Vienotībai. Taču šā brīža neizprotamā vilcināšanās ar nākamā premjera nominēšanu palaiž svārstu pretējā virzienā, un, jo ilgāka būs kavēšanās, jo neizdevīgākā situācijā nonāks pats prezidents, » atzina eksperts. Politologs arī apšaubīja iespēju, ka A. Bērziņam izdosies «izvilkt no pieduktnes kādu spēcīgu, negaidītu kandidātu». «Kas notiks, ja šādu kandidātu prezidents tā arī nespēs atrast? Un ja nu prezidents atrod kādu, kas patīk viņam, bet kuram nav Saeimas vairākuma atbalsta? » daudzos nezināmos prognozēja eksperts.
Līdz ar neskaidro A. Bērziņa pozīciju arī politiskajos kuluāros nākotnes scenāriji drīzāk tiek zīlēti, nevis konstruēti. V. Dombrovskis ir kategoriski apliecinājis, ka nestartēs kā nākamais premjers, savukārt citu spēcīgu kandidātu, kas turklāt piekristu šim izaicinājumam, nav daudz nedz partijās, nedz ārpus politiskā laukuma. Kuluāros ir izskanējis gan Latvijas pastāvīgā pārstāvja NATO Māra Riekstiņa, gan Reformu partijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vārds. Tāpat tiek baumots, ka Vienotība kā nākamo premjeru varētu virzīt šā brīža Saeimas Budžeta komisijas vadītāju Jāni Reiru. Šis politiķis tiek minēts arī kā potenciālais finanšu ministrs jaunā sastāva valdībā.
Mainoties valdībai, kopumā savus amatus varētu saglabāt vairāku resoru vadītāji, arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Tikmēr valdības maiņa varētu būt labs brīdis, lai pati Vienotība atbrīvotos no iekšējiem opozicionāriem. Amatu, visticamāk, zaudēs labklājības ministre Ilze Vinķele, kurai jau ilgstoši ir konflikts ar Vienotības eliti. Finanšu ministrs Andris Vilks, kura attiecības ar partijas vadību esot visnotaļ vēsas, tomēr varētu saglabāt ietekmi, jo Vienotībā tiekot novērtētas gan viņa zināšanas un kompetence, gan godīgā attieksme pret darbu. Pat ja A. Vilks zaudētu ministra posteni, iespējams, viņš tiktu aizrotēts Saeimas Budžeta komisijas vadībā.