Pēc Zolitūdes traģēdijas politiķu sirdsapziņa klusē

Postošais ugunsgrēks sociālās aprūpes centrā Reģi, šausminošais uzbrukums Gulbenes bērnudārzam vai vilcienu sadursme Centrālajā dzelzceļa stacijā – Latvijas politiskā elite ļoti reti uzņemas atbildību, solidarizējoties ar savu tautu.

Arī pašlaik neviens no ministriem nav gatavs atkāpties no amata, tādējādi atzīstot, ka valsts ar savu nolaidību ir bijusi līdzvainīga Zolitūdes traģēdijā.

Latvijas politiķi pēc traģiskiem negadījumiem no siltajiem amatiem atkāpjas ārkārtīgi reti. Politologs Ivars Ījabs atzīst – Latvijā šāda rīcība ir novērojama vienīgi tad, ja vainīgā institūcija ir acīmredzama un atkratīties nav iespējams. Tā 1994. gadā pēc ieslodzīto bēgšanas no Grīvas cietuma no iekšlietu ministra amata nācās aiziet Ģirtam Valdim Kristovskim, bet 1997. gadā šo pašu posteni pēc Talsu traģēdijas zaudēja Dainis Turlais.

2011. gadā pēc traģiskās apšaudes Jēkabpilī iekšlietu struktūra bija jāpamet Lindai Mūrniecei. Pārējos gadījumos ministri nav bijuši gatavi apliecināt – jā, valsts ir līdzvainīga traģiskajos notikumos. Tā 2005. gadā bojā gāja četri cilvēki un vēl 29 cieta, kad netālu no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sadūrās divi elektrovilcieni, taču galva nelidoja nedz tā brīža satiksmes ministram Aināram Šleseram, nedz Latvijas dzelzceļa vadībai. Toreiz par vainīgo tika atzīts vismazākais ķēdes posms – vilciena mašīnists. Politisko vainu 2007. gadā neuzņēmās arī labklājības ministre Dagnija Staķe, kuras pārraudzībā esošajā pansionātā Reģi postošā ugunsnelaimē bojā gāja 26 invalīdi. Uz apsūdzēto sola sēdās vienīgi aprūpes centra direktore un viņas vietnieks.

Latvija būtu zaudētāja

Politologs I. Ījabs atzīst – ministra demisija nevar būt pašmērķis, jo pati par sevi tā nespēj vērst traģisko notikumu uz labu. «Taču ar šo soli amatpersonas solidarizējas ar tautu. Tādējādi tiek parādīts, ka valdība apzinās, cik šausminoša ir situācija, ko valsts ar savu kontroli, uzraudzību vai likumdošanu būtu varējusi novērst,» pauž eksperts. Zolitūdes traģēdijas gadījumā atbilde uz jautājumu – kuram ministram būtu jāatkāpjas? – nav vienkārša. «Uz kuru rādīsim ar pirkstu? Vainīgo ir daudz. Jā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis reprezentē visu valsti un valdību kopumā, tāpēc ideālās pasaules apstākļos viņam, visticamāk, būtu jāatkāpjas. Taču gan viņš, gan valsts kopumā ir ķīlnieki, jo mums nav nevienas spēcīgas figūras, kas spētu šo politiķi aizstāt. Pirmkārt, premjeram atkāpjoties, kristu visa valdība. Otrkārt, aizejot Valdim Dombrovskim, Latvijas valsts un sabiedrība būtu zaudētāji, jo sāktos politiskais haoss,» uzsver eksperts.

Pārmet kluso līdzdalību

Arī kādreizējais iekšlietu ministrs Dainis Turlais, kurš no amata atkāpās pēc Talsu traģēdijas, nevienam nevēlas mest ar akmeni, tomēr uzskata – lai gan Ministru prezidentu Valdi Dombrovski ne pie kā tieši nevar vainot, taču viņam būtu jājūtas līdzvainīgam. «Par to, ka ilgus gadus ir raudzījies uz savu ministru darbiem un nedarbiem caur pirkstiem. Par to, ka šobrīd stingri nepieprasa, piemēram, ekonomikas ministra atkāpšanos. Par kluso līdzdalību, kas ļāvusi izkropļot būvniecības uzraudzības sistēmu,» norāda D. Turlais. «Politika ir vara, bet vara – tā ir atbildība. Jā, atbildības mēdz būt dažādas – morālā, politiskā, kriminālā un administratīvā. Taču, lai uzņemtos politisko atbildību, nav jāgaida nedz tiesa, nedz atzinumi. Tas ir sirdsapziņas jautājums. Jau gadiem visiem bija labi zināms, ka būvniecības nozare ir kliba ar abām kājām. Visi šīs nozares netikumi guļ pašā virspusē, un tikai slinkais tos neredz. Ja reiz Daniels Pavļuts piekrita sēsties ministra krēslā, tad kādēļ ministrs visu šo laiku principiāli neuzstāja, ka sistēma ir jāsakārto?» retoriski vaicā D. Turlais.

Atbildība būs vainīgo sodīšanā

Talsu traģēdijas upuru advokāti medijiem ir norādījuši, ka abas smagās katastrofas ir salīdzināmas un, iespējams, šobrīd būtu jāatkāpjas tieši iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Tiesa, nedz I. Ījabs, nedz D. Turlais tam nepiekrīt, uzsverot – policijai un glābšanas dienestiem nav ko pārmest. Arī pats R. Kozlovskis sarunā ar Neatkarīgo atzīst: «Mana politiskā atbildība ir rezultāts policijas izmeklēšanā un vainīgo noskaidrošanā. Kopā ar Valsts policijas priekšnieku mēs esam devuši solījumu, ka katrs vainīgais sēdīsies uz apsūdzētā sola un atbildēs par notikušo neatkarīgi no tā, vai tā būs bezdarbības vai nolaidības forma, vai apzināta rīcība. Ja šis solījums netiks turēts, tā būs mana politiskā atbildība.»

Greiza sirdsapziņa

Un tomēr. Latvijas politiķu sirdsapziņa reizēm tiešām strādā greizi. Tā kādreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers sēru dienā – svētdienas vaka

rā – izlēma nevis izrādīt solidaritāti Latvijas sabiedrībai, bet kopā ar kundzi apmeklēt pazīstamā Lietuvas modes mākslinieka Joza Statkeviča kolekcijas šovu Viļņā. Latvijai visskumjākajās sēru dienās, kad traģēdijas upurus pieminēja daudzviet pasaulē, kādreizējais prezidents ballējās Viļņā, lai gan tieši viņš 2009. gadā ar savu parakstu izsludināja strīdīgos grozījumus Būvniecības likumā, ar kuriem tika likvidēta Valsts būvinspekcija un līdz ar to – arī ģenerāla valsts uzraudzība pār visiem būvniecības procesiem. Kā zināms, brīžos, kad Valsts prezidents Saeimas lēmumus uzskata par absurdiem, viņš var kļūt par pēdējo bastionu, lai cīnītos ar neloģiskām likumdošanas iniciatīvām.

***

Amatpersonu demisijas pēc traģiskiem negadījumiem

- 2005. gadā Argentīnā, kādā Buenosairesas klubā, ugunsgrēkā bojā gāja 180 jauniešu un vairāk kā 726 guva ievainojumus. Plašos protestos Buenosairesas ielās izgāja simtiem cilvēku, protestēja pret to, ka amatpersonas un likumdošana ir ļāvusi darboties klubam, kuram nav avārijas izeju. Buenosairesas drošības lietu sekretārs Huans Karloss Lopess, kurš bija atbildīgs par sabiedrisko vietu pārbaudēm, atkāpās no amata.

- 2006. gadā, gadu pēc traģēdijas, kad Shipholas lidostā Amsterdamā gāja bojā 11 cilvēki, no amatiem atkāpās divi Nīderlandes valdības ministri. Liela daļa vainas par bojāgājušajiem bija jāuzņemas tieslietu ministra Pīta Heina Donnera un mājokļu lietu ministres Sibillas Dekkeres pārraudzībā esošajām institūcijām un to radītajai likumdošanai.

- 2012. gadā, pusotru gadu pēc festivāla Love Parade traģēdijas, kurā dzīvību zaudēja 21 cilvēks, no amata atkāpās festivāla rīkotājpilsētas Dīsburgas mērs Ādolfs Zauerlands.