Latvija jau gandrīz desmit gadus muļļā interneta vēlēšanu ieviešanu. Lai gan ebalsošanu dēvē par mūsdienīgu un parocīgu risinājumu, tomēr naudas trūkums un bailes no krāpniecības šo novitāti bremzē.
Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets (MK) gan bez skopošanās atrada budžeta apcirkņos gandrīz miljonu latu, lai turpmāko triju gadu laikā ieviestu elektronisko parakstu vākšanu.
Interneta vēlēšanu jomā Latviju krietni apsteidz kaimiņi igauņi, kuri jau kopš 2005. gada bauda iespēju balsot attālināti. Arī pirms dažām nedēļām notikušajās Igaunijas pašvaldību vēlēšanās elektroniski saņemtas 133 808 balsis, apliecinot, ka vēlētāji labprāt izmanto tehnikas priekšrocības. Tikmēr Latvijā ebalsošana stieg gan naudas trūkumā, gan politiskajās kaislībās.
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne intervijā portālam nra.lv neslēpj: finanšu resora labvēlība nav bijusi mazsvarīga, lai valdība piekristu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lūgumam nākamgad piešķirt 147 000 latu, lai portālā Latvija.lv izveidotu sistēmu parakstu vākšanai tiešsaistē. Vaicāta par to, kādi iemesli – politiski vai ekonomiski – līdz šim kavē ebalsošanas sistēmu, L. Čigāne uzsver, ka galvenās bažas joprojām ir saistītas ar varbūtību falsificēt vēlēšanu rezultātus. «Jautājuma būtība – vai tajā brīdī, kad tiek atdalīta vēlētāja identitāte no viņa izdarītās izvēles, pastāv iespēja pieslēgties sistēmai un ar to manipulēt. Esmu iepazinusies ar Igaunijas pieredzi, secinot, ka simtprocentīgas pārliecības nav arī viņiem,» pauda L. Čigāne. Kādēļ tad igauņi nebaidās no vēlēšanu rezultātu falsificēšanas, kamēr latvieši šo bažu dēļ jau desmit gadus neievieš evēlēšanas? L. Čigāne ir pārliecināta: «Igaunija par savu zīmolu ir izvēlējusies estonia jeb evalsts ideju. Viņu kopējā domāšanā piedien un pienākas šādi erisinājumi. Tikmēr Latvijas sabiedrībā valda zema uzticība gan Saeimai, gan Ministru kabinetam un politikai. Uzticības kopums ir tik trausls, ka, ieviešot interneta balsošanu, varam prognozēt milzīgas spekulācijas par ārvalstu dienestu vai vietējo hakeru iespējām ielauzties sistēmā un falsificēt rezultātus.»
Tajā pašā laikā, piešķirot līdzekļus elektronisko parakstu vākšanas sistēmai, valdība tomēr nav baidījusies no iespējamās krāpšanas. L. Čigāne uzsver – ir milzīga atšķirība starp interneta vēlēšanām un elektronisku parakstu vākšanu. Vēlēšanas ir process ar galīgu, nemaināmu rezultātu, bet parakstu vākšana ir tikai pirmais posms, lai rosinātu tālāku tautas nobalsošanu.
L. Čigāne gan neslēpj, ka summas, par kurām runā eparakstu vākšanas kontekstā, ir tiešām iespaidīgas un, iespējams, ebalsošanas sistēmu varētu izveidot arī ar pieticīgākiem līdzekļiem. Proti, lai nodrošinātu portāla Latvija.lv tiešsaistes sistēmas tehnisko un drošības gatavību parakstu vākšanai tiešsaistes režīmā, nākamgad ir nepieciešami 147 000 latu jeb 209 302 eiro, savukārt 2015. gadā vēl 329 000 latu, bet no 2016. gada un turpmākajos gados – 78 000 latu. FM parlamentārā sekretāre atzina, ka pagaidām nav līdz galam skaidrs, kā un kam tieši ievērojamās summas tērēs, jo portāls Latvija.lv jau pašlaik veiksmīgi darbojas un lietotāji autorizācijai izmanto savas komercbanku paroles.
Jāpiebilst, ka neatrisinātais jautājums par vēlētāju iespējām izmantot mūsdienu tehnoloģiju priekšrocības, jau ir radījis pirmos kuriozus. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nāksies bez maksas izsniegt pases apmēram 1000 cilvēkiem, kuri likuma nepilnību dēļ ir izņēmuši tikai elektroniskās identifikācijas kartes un tādējādi zaudējuši iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās. Kā zināms, lai balsotu elektroniski, pase nebūtu nepieciešama – tā vietā vēlētājs izmantotu elektronisko parakstu vai komercbanku autorizāciju. Taču balsot elektroniski Latvijā joprojām nevar, tāpēc vienīgā iespēja piedalīties vēlēšanās ir došanās uz vēlēšanu iecirkni, kur jāuzrāda pilsoņa pase.
