Dombrovska demisiju Briselē neizprot

 
©Scanpix

Valda Dombrovska pēkšņā demisija Eiropā ir uztverta ar neviltotu neizpratni. Latvijas valdības krišana, kas notikusi mēnesi pirms eiro ieviešanas, nav nākusi par labu arī Latvijas tēlam, kārtējo reizi aktualizējot jautājumu par mūsu valsts prognozējamību.

Tā rezonansi, ko V. Dombrovska demisija ir radījusi Briselē, Neatkarīgajai aizkulišu sarunās raksturo vairāki Eiropas Parlamenta politiķi.

Viena no trim figūrām, kas nosaukta kā potenciālais valdības vadītājs, ir Eiropas Parlamenta deputāts, Vienotības politiķis Krišjānis Kariņš. Viņa kandidatūra – līdztekus Artim Pabrikam un Intam Dālderim – tiek apspriesta starppartiju pārrunās. Tiesa, kuluāros ir izskanējušas norādes, ka, piemēram, Valsts prezidenta uzrunātais Eiropas komisārs Andris Piebalgs atteicās no virzības premjera amatam, nevēloties komfortablo ikdienu Briselē mainīt pret smago un nenovērtēto darbu Latvijā. Tikmēr K. Kariņš sarunā ar Neatkarīgo apliecina, ka būtu gatavs atteikties no daudziem tik tīkamā eiroparlamentārieša mandāta, lai uzņemtos valdības veidošanu nebūt ne vieglajos politiskajos apstākļos. K. Kariņš arī neslēpa, ka V. Dombrovska atkāpšanās no amata Eiropas Parlamentā ir raisījusi ļoti daudz neatbildētu jautājumu. «Emocionālā ziņā viņa rīcība bijusi pareiza un ir devusi labumu sabiedrībai. Brīdī, kad visi vainu vēla cits uz citu, Valdis Dombrovskis bija gatavs uzņemties atbildību, savā ziņā mazinot kopējo spriedzi, kas pēc Zolitūdes traģēdijas valdīja sabiedrībā,» pauž K. Kariņš. «Taču Latvijas tēlam valdības krišana nav nākusi par labu. Jo īpaši tik īsi pirms eiro ieviešanas, kad mūsu valstij ir pievērsta pastiprināta uzmanība. Ļoti daudzi Briseles politiķi ir neizpratnē, kādēļ premjers izlēma demisionēt. Bet tas savukārt nenāks par labu nedz uzņēmējdarbības, nedz investīciju videi,» bija pārliecināts politiķis. Šo viedokli Neatkarīgajai apliecināja arī vairāki citi aptaujātie Eiroparlamenta pārstāvji, norādot, ka Briselē joprojām valda neizpratne par patiesajiem V. Dombrovska aiziešanas iemesliem.

Tiesa, paralēli jautājumam par valdības krišanas globālajām sekām, šobrīd politiskajās aizkulisēs aktīvi tiek apspriests arī tas, kā brīvprātīgā demisija ietekmēs paša V. Dombrovska tālāko karjeru. Proti, jau kopš vasaras izskan viedoklis, ka tieši V. Dombrovskis ir viens no reālākajiem pretendentiem Eiropas Komisijas prezidenta amatam. Arī šobrīd ir ziņas, ka viņš iekļauts tā dēvētajā īsajā sarakstā, kur figurē vēl tikai Īrijas un Somijas kandidāti. Tiesa, par demisijas iespaidu uz V. Dombrovska tālāko karjeru izskan pretrunīgi viedokļi. K. Kariņš uzskata, ka V. Dombrovska lēmums Eiropā tiks augstu novērtēts, tikmēr Briseles aizkulisēs izskan norādes, ka aiziešana tomēr varētu mazināt viņa izredzes uz augsto posteni, jo daudz vēlamāks būtu kandidāts ar spēkā esošām premjera pilnvarām. Tikmēr Latvijā pēkšņi ir sākušās vairākas aktivitātes, kas atzinīgi novērtē V. Dombrovska līdzšinējo darbību. Proti, sociālajā tīklā facebook jau vairāk nekā 800 balsotāju iesaistījušies kustībā Valdis Dombrovskis for a President of the European Commission. Tāpat interneta vidē ir izveidota mājaslapa paldiesvaldim.lv. Lai gan abos gadījumos tiek īpaši uzsvērts tapušo kustību apolitiskais raksturs, tomēr Neatkarīgās aptaujātie eksperti izsaka aizdomas, ka aktivitātes ir rosinājuši politiskajām aprindām tuvu stāvoši cilvēki, lai izspiestu no premjera demisijas maksimālu politisko izdevīgumu.