Nodokļu slogs paliek lielākais Baltijā

Nākamais gads būs zīmīgs ar nelielu, taču principiālu darbaspēka nodokļu mazināšanu. To nosaka vakar Saeimā atbalstītais 2014. gada valsts budžets. Tiesa, šis var kļūt par pēdējo brīdi, kad baudām valsts labvēlību.

 Valdība ir devusi mājienu par nodokļu nezūdamības principu. Proti, ja nākamgad tiek izdabāts darba devējiem un strādājošajiem, tad turpmāk nodokļu slogs būtu jāpārceļ uz patēriņu un īpašumu, kas nozīmētu pievienotās vērtības un nekustamā īpašuma nodokļu kāpumu.

Akceptējot nākamā gada valsts budžetu, likumdevēji lēmuši palielināt minimālo algu, tāpat arī samazināt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Lielāks kļūs arī neapliekamais minimums un nodokļu atvieglojumi par apgādībā esošām personām. Tiesa, eksperti norāda – lai arī nodokļu sloga mazināšana ir pozitīvs solis, tomēr Latvijas ģimenes arī turpmāk darbaspēka nodokļos maksās visvairāk Baltijā. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķini liecina, ka pat pēc pozitīvo izmaiņu ieviešanas Latvijas strādājošie tomēr joprojām būs ar nodokļiem vissmagāk apkrautie iedzīvotāji Baltijā. Latvijā 2014. gadā ģimenei ar diviem nepilngadīgiem bērniem, kuru vecāki mēnesī pirms nodokļu nomaksas pelna 750 eiro (527 latus) katrs, ikmēneša ienākumi pieaugs par 36 eiro (25 latiem), tomēr mēneša kopējie ienākumi būs par 44 eiro (31 latu) mazāki nekā tādas pašas algas pelnošajiem Lietuvā un par 93 eiro (65 latiem) mazāki nekā Igaunijā. Eksperti uzskata, ka vislielākais atspaids strādājošajiem nākamgad būs tieši minimālās algas kāpums.

Tiesa, valdības vadītāja Valda Dombrovska, kā arī finanšu ministra Andreja Vilka līdzšinējās norādes nepārprotami liecina, ka turpmākajos gados valsts meklēs arvien jaunus veidus, kā papildināt budžetu. Arī vakar viena no galvenajām idejām, ko pirms budžeta apspriedes vēlējās atgādināt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, bija princips – lai tērētu vairāk, ir arī vairāk jāiekasē. «Iesniegto priekšlikumu apjoms tālu pārsniedz reālās budžeta iespējas. Mūsu vēlme un spējas tērēt diemžēl joprojām krietni pārsniedz mūsu spējas pelnīt, tādēļ, balsojot par nākamā gada budžetu, aicinu deputātus būt atbildīgiem,» pauda premjers, norādot: «Ilgtspējīgu izaugsmi var nodrošināt tikai uz stabiliem pamatiem, nevis ar dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem.» V. Dombrovskis arī atgādināja: «Lai varētu piešķirt līdzekļus papildu izdevumiem, ir jābūt reālam segumam ieņēmumu daļā. Šī gada nodokļu ieņēmumi turpina uzrādīt nelielu plāna pārpildi. Attiecīgi izvērtējot reālos budžeta ieņēmumu rādītājus šī gada desmit mēnešos, esam palielinājuši vairāku nodokļu ieņēmumu prognozes. PVN prognoze par 9,2 miljoniem eiro, akcīzes nodokļa prognoze par 0,7 miljoniem eiro, par 9,6 miljoniem eiro ir palielinātas plānotās valsts kapitālsabiedrības dividenžu iemaksas, ir palielinātas arī vairākas citas ieņēmumu pozīcijas.»

Asa diskusija vakar izvērtās arī par mikrouzņēmuma nodokli, kuru četru gadu laikā nolemts paaugstināt no pašreizējiem 9 līdz 15%. Ierosmes oponenti uzskata, ka jaunā kārtība būs slogs uzņēmējiem, savukārt grozījumu virzītāji norāda – pašreizējā kārtība veicina nodokļu krāpniecību, kā arī liedz mikrouzņēmumu darbiniekiem sociālās garantijas. Arī V. Dombrovskis atgādināja, ka 2009. gadā tā brīža finanšu ministrs iesniedza Saeimai izanalizētu, precīzi aprēķinātu un ar uzņēmējiem saskaņotu valdības ierosmi par mikrouzņēmuma nodokli 20% apmērā. Tiesa, Saeimā toreiz ļoti negaidīti parādījās ideja par 9% likmi, kas netika pamatota ar aprēķiniem.

***

2014. gada valsts budžets paredz arī:

- 7,1 miljonu eiro mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem.

- Tiks palielināts akcīzes nodoklis autogāzei. Nodokļa likme līdzšinējo 90 latu vietā par 1000 kilogramiem gāzes būs 113 lati. Gala cena par litru pieaugs par 1,54 santīmiem.

- Tiks paaugstināts IIN atvieglojums par apgādājamajām personām no 80 uz 116 latiem. Ja šobrīd atvieglojuma summa ir 19,2 lati, tad nākamgad tie būs 27,84 lati mēnesī.

- Palielināts neapliekamais minimums no 45 līdz 53 latiem. Strādājošā ieguvums – 1,92 lati mēnesī.

- Samazināta sociālo iemaksu likme – darba ņēmēju pusē no 11% uz 10,5%, bet darba devēju pusē no 24,09% uz 23,59%.

- Augs minimālā alga – līdz 225 latiem.

- Jaunie vecāki varēs izvēlēties – saņemt vecāku pabalstu līdz bērna 1,5 gadu vecumam 43,75% apmērā no bruto algas vai arī saņemt to līdz bērna gada vecumam 60% apmērā. No nākamā gada 1. janvāra bērna kopšanas pabalsta apmērs pieaugs no 100 latiem līdz 120 latiem.

- Nākamgad tiks palielināts dabas resursu nodokļa slogs zemes dzīļu resursiem, sadzīves atkritumu apglabāšanai poligonos, videi kaitīgām precēm. Ar nodokli tiks aplikta arī ūdens resursu lietošana elektroenerģijas ražošanai mazajās hidroelektrostacijās.

- No 2014. gada 1. janvāra tiks ieviests subsidētās enerģijas nodoklis.

- Turpmākajos gados pakāpeniski tiks palielināts mikrouzņēmumu nodoklis. Nākamgad vēl saglabāsies pašreizējā likme 9% apmērā, 2015. gadā tā būs 11%, 2016. gadā – 13% un, sākot ar 2017. gadu, – 15%.

- Tiks ieviesta autoceļu lietošanas nodeva transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem un kuri tiek izmantoti kravu

autopārvadājumiem.

- Rīgas un Ventspils brīvosta, kā arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona turpmāk ieskaitīs budžetā maksājumu par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu. Jaunā ostu nodeva tiks izmantota autoceļu attīstībai