Finanšu ministra vienpusība

LR Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 26. marta sēdē finanšu ministrs Andris Vilks paziņoja, ka nodokļu slogs mums ir zems un nav pietiekams, lai finansētu mūsu ikdienas vajadzības, jo tas ir tikai 26% no IKP, un tam ir tendence samazināties. Jā, tā patiesi ir, piemēram, Francijā nodokļu iekasēšana sasniedz 53% no IKP, un rezultātā viņi dzīvo labāk nekā mēs. Bet tas nenozīmē, ka viņiem ir lielāks nodokļu slogs. Izskatīt tikai šo komponenti budžeta aizpildīšanai - tā ir viepusēja pieeja budžeta veidošanas problēmas risināšanai Latvijā.

 

            Pirmkārt, tas, ko konsekventi nevēlas un nevēlējās izdarīt Dombrovska valdība - veikt reālas reformas, lai racionāli un efektīvāk strādātu visa valsts pārvalde, un, pats galvenais, samazināt tās nekontrolētos un neadekvātos izdevumus.

            2006. gadā, pirms krīzes, visā valsts aparātā, ieskaitot pašvaldības, strādāja 160 tūkstoši cilvēku pie iedzīvotāju skaita vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku, tātad aptuveni 7%. Tagad 183 tūkstoši cilvēku pie faktiskā iedzīvotāju skaita 1,8 miljoniem cilvēku, t. i. 10%. Pieaugums par 150 %! Jautājuma cena ir vairāk nekā 300 miljoni eiro gadā. Tas ir neskaitot savairojušās dažāda veida aģentūras, kuras apkalpo dažādas ministrijas un tiek apmaksātas no budžeta. To patiesās izmaksas nevar noteikt, jo FM to rūpīgi slēpj. Un cik vēl dažādu maksājumu dažādām konsultantu firmām? Un cik vēl daudz kā cita nekontrolēta un neizmērojama... Domāju, ka tie arī ir apmēram 200 miljoni eiro gadā.

            Jūs neticēsiet, bet faktiski budžetā nodokļu iekasējums plānots nedaudz vairāk par 50 %! Nu, kā citādi, jo šīs firmas - paši ierēdņi, viņu radinieki un partijas biedri nemaksātāji. Tā vietā, lai atrisinātu jautājumus par izdervumu samazināšanu, nodokļu iekasēšanu - palielināsim nodokļu slogu tiem, kas tos maksā. Ir taisnība, ka mums ir visaugstākie nodokļi Eiropā gan biznesam, gan strādājošajiem. Kas tālāk vēl varētu sekot reālajiem nodokļu maksātājiem. Domāju, ka nav grūti uzminēt. Iznākumu arī iespējams prognozēt - ienākumi budžetā samazināsies vēl vairāk.

            Jautājums - kas vada valsti? Domājat, ka politiskās partijas un to koalīcijas. Protams, nē. Mūs regulē ierēdņi, nekontrolējami un bezatbildīgi. Vai viņi ļaus sevi samazināt, vai kaut ko uzlabot?

            Nesenais farss ar elektroenerģijas tarifiem skaidri parādīja, kas groza galvu. Paziņojot par tarifu paaugstināšanu, starp citu, vienkārši neadekvātu, politiķi  parādīja, ka viņi vispār nesaprot un arī nevēlas iedziļināties nevienā jautājumā. Nav pat sapratuši, ka viņiem pastāv draudi pirms vēlēšanām, bet, kad saprata, ieslēdza atpakaļgaitu. Nu, kādi šeit iemesli un veselais saprāts?

            Mūsu politiskā sistēma nedarbojas - tas ir acīmredzami.  

Viedokļi

Tas, ka par kiberincidentiem, kas skāruši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), plaši nerunā, nenozīmē, ka uzņēmēji nav pakļauti kiberdraudiem. Ikvienam kaitē izpratnes trūkums par kiberdraudu patieso apjomu un to potenciālo ietekmi ne vien uz MVU, bet arī to partneriem un klientiem. Pastāvošo draudu neapzināšanās liedz iespēju sagatavoties sava uzņēmuma un klientu pasargāšanai.

Svarīgākais