Koalīcijas veidošanas oficiālais virzītājspēks ir partiju centieni atrast visstabilākos sadarbības partnerus un izveidot visspēcīgāko valdību. Tikmēr politiskajās aizkulisēs šo procesu apvij arī daudzas citas intereses, arī katra politiķa merkantilās vēlmes pēc amatiem, ietekmes un parlamentārieša mandāta.
Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli apstiprinājusi 11. Saeimas vēlēšanu galīgos rezultātus. Līdz ar to ir zināmi arī visi 100 jaunā parlamenta deputāti, kuriem nāksies sabiedrībai pierādīt, ka ārkārtas vēlēšanas nav bijušas veltīgas.
Kopš 90. gadiem atrodoties mūžīgo opozicionāru statusā, šobrīd kreisā flanga politiķiem – līdz ar Zatlera Reformu partijas labvēlību – beidzot ir parādījusies reāla iespēja iekļauties valdošajā koalīcijā.
Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” šodien norādījusi: nacionālā apvienība, līdzīgi kā Zatlera Reformu partija, ieved politikā daudzus jaunus deputātus. Tāpēc būtu lietderīgi sarīkot kopīgu sanāksmi, kurā piedalītos visi 11. Saeimā ievēlētie abu partiju deputāti, lai abi politiksie spēki nepiespiestā atmosfērā varētu viens ar otru iepazīties tuvāk.
Kustība "NĒ! Saskaņas centram valdībā!" norāda - vakar portāla draugiem.lv administrācija bez paskaidrojumiem esot dzēsusi no portāla šīs kustības lapu, kura īsā laikā bija pulcējusi vairāk nekā 2000 cilvēku, kuri iestājas pret Saskaņas centra dalību valdībā.
Šlesera Reformu partijas līderis Ainārs Šlesers uzsver: Zatlera Reformu partijas (ZRP) un Vienotības (V) tielēšanās par trešo sadarbības partneri neesot nekas cits kā ciņa par ietekmi nākamajā valdībā un šim procesam neesot nekāda sakara ar nacionālo pozīciju.
Par vienu no Latvijas politiskās vides tradīcijām kļuvusi divkosība, kad partijas, cenšoties nonākt valdošajā koalīcijā un rast kompromisus ar potenciālajiem sadarbības partneriem, jau dažas dienas pēc vēlēšanām gatavas atkāpties no solījumiem, kuriem pateicoties, balsotāji šīs partijas ievēlējuši Saeimā.
Koalīcijas veidošanas procesam kļūstot arvien sarežģītākam, kuluāros izskan minējumi par Zaļo un zemnieku savienības nonākšanu valdībā. Šādas sadarbības cena varētu būt ZZS atteikšanās no sadarbības līguma ar partiju Latvijai un Ventspilij, kuras līdera Aivara Lemberga vārds izskanējis oligarhu kontekstā.
Socioloģiskās aptaujas liecina: sabiedrībā par nākamās koalīcijas sastāvu valda tikpat pretēji viedokļi kā politiskajā vidē. Trešdaļa vēlētāju uzskata, ka visspēcīgāko koalīciju veidotu labējie spēki, taču tikpat liels ir arī kreisās valdības atbalstītāju skaits.
Vēlēšanu rezultāti liecina, ka elektorāts Zatlera Reformu partijai (ZRP) ir sniedzis lielu uzticības kredītu, tomēr politiskajos kuluāros spriež, ka tuvināšanās kreisajam flangam varētu to mazināt.
Mēģinājumi pēc būtības mainīt Latvijas politisko vidi snieguši gaužām niecīgu rezultātu – lielākā daļa 11. Saeimas deputātu būs tie paši politiķi, kuri strādāja arī 9. Saeimā, kuras darbības stils kļuva par pamatu tautas centieniem atbrīvoties no vecās politiķu gvardes.
Kamēr Zatlera Reformu partija nespēj izšķirties par vislatvijiešu vai Saskaņas centra aicināšanu valdībā, tikmēr starp abiem spēkiem sākusies asa polemika, kas nepieciešamības gadījumā var kļūt par formālu iemeslu, lai kādu no partijām atstātu ārpus valdības.
Viena no spilgtākajām 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanu iezīmēm bijusi ne vien zemā balsstiesīgo aktivitāte, bet arī vēlētāju gatavība pēc būtības iedziļināties partiju sarakstos, kas izpaudās arī kā daudzie svītrojumi tieši partiju pirmajiem numuriem, kuriem elektorāts nav nedz aizmirsis, nedz piedevis nevienu veco grēku.
Centrālās vēlēšanu komisijas novērojumi liecina: kreisā spēka atbalstītāji daudz aktīvāk apliecinājuši savas simpātijas un retāk ķērušies pie kāda politiķa svītrošanas, iekams labējo spēku elektorāts rīkojies diametrāli pretēji.
Spriežot pēc apkopotās informācijas par ārkārtas vēlēšanās izdarītajiem svītrojumiem partiju sarakstos, vēlētāji šogad nelabprāt atbalstījuši politiskās dinastijas.
Savulaik balsotāji labprāt vēlējās, lai Saeimā strādātu tautā iemīļoti mākslinieki. Dažādās Saeimās parlamentārieša mandātu ieguva gan komponisti Raimonds Pauls un Imants Kalniņš, gan aktieris Ivars Kalniņš un citi mūziķi, aktieri un komponisti.
Pretēji citiem gadiem, Latvijas vēsturē pirmo Saeimas ārkārtas vēlēšanu nakti vairākums partiju pavadīja klusā gaisotnē. Provizoriskos rezultātus bez skaļām ovācijām sagaidīja gan uzvarētāji, gan zaudētāji, turklāt ap vieniem naktī vairākumā restorānu un biroju, kur partijas pulcējās pie svētku galdiem, bija manāmi tikai paši izturīgākie atbalstītāji.
Ārkārtas vēlēšanu uzvarētāja lauri pienākas partijai Saskaņas centrs (SC), tomēr koalīcijas veidošanas iniciatīvu šobrīd uzņēmusies Zatlera Reformu partija, kas guvusi otro labāko rezultātu.
Lai gan pagaidām nav zināmi pat provizoriskie vēlēšanu rezultāti, gan Vienotības līderis Valdis Dombrovskis, gan Zatlera Reformu partijas vadītājs Valdis Zatlers norāda: tieši viņi ir viens otra favorīti, ar kuriem pirmajiem tiks sāktas sarunas par koalīcijas veidošanu.
Šodien ārkārtas vēlēšanās tiek vēlēta 11. Saeima. Šim mērķim ir izveidoti 1027 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem 950 vēlēšanu iecirkņi atrodas Latvijā, bet 77 vēlēšanu iecirkņi 39 ārvalstīs. Vēlēšanu iecirkņu darba laiks ir no pulksten 7.00 līdz 20.00. Vienlaikus Latvijā būs 124 vēlēšanu iecirkņi, kas strādās ilgāk – līdz 22.00.
Katram no politiskajiem spēkiem, kas šajā nedēļas nogalē startēs Saeimas ārkārtas vēlēšanās, ir savi trumpji, kas visspēcīgāk uzrunā potenciālos balsotājus: viena partija sola nepieļaut jaunus taupības pasākumus, cita piesaka karu korupcijai un oligarhiem.