Sīvā konkurence starp abiem koalīcijas veidotājiem ir patiesais iemesls, kāpēc joprojām nav panākta vienošanās par nākamās koalīcijas sastāvu.
Lai gan jau vēlēšanu naktī Zatlera Reformu partija (ZRP) un Vienotība viena otrai publiski apliecināja mūžīgu uzticību, aizkulisēs abas partijas kaldina plānus, kā nogremdēt oponentu, un tieši šā apstākļa dēļ Latvija joprojām nav tikusi pie jaunas valdības.
Šādu viedokli Neatkarīgajai pauda pieredzējuši politiķi, kuri savulaik arī paši piedalījušies vairāku valdību veidošanas sarunās, – kādreizējais premjerministra biedrs Ainārs Šlesers, kā arī kādreizējais Tautas partijas (TP) līderis, vairāku valdību loceklis Andris Bērziņš.
A. Šlesers neslēpa, ka, paliekot ārpus 11. Saeimas, viņam ir parādījusies iespēja visus politiskos procesus vērot no malas un paust par tiem tiešus viedokļus. Šlesera Reformu partijas līderis neslēpa: ZRP un Vienotības tielēšanās par trešo sadarbības partneri neesot nekas cits kā cīņa par ietekmi nākamajā valdībā un šim procesam neesot nekāda sakara ar nacionālo pozīciju. «Jau kopš Valda Zatlera lēmuma veidot pašam savu partiju, nevis iekļauties Vienotības rindās, starp abiem spēkiem valda milzīga cīņa par ietekmi. Pirms vēlēšanām Vienotības līderi solīja, ka neiebildīs strādāt ar Saskaņas centru, bet uzreiz pēc vēlēšanām Vienotība savu viedokli mainīja ar mērķi šķelt apjukušās Zatlera Reformu partijas rindas un aizvilināt tos deputātus, kuriem nav pieņemama sadarbība ar kreisajiem. Šādā scenārijā Vienotība plānoja aicināt valdībā nacionālos spēkus un ar viņiem iegūt noteicēja lomu nākamajā koalīcijā. V. Zatlers šo stratēģiju atkoda un, identificējot ārējo ienaidnieku, prata mobilizēt savus kareivjus. Pēc tam Zatlera Reformu partija spēra soli, kuru no viņiem neviens negaidīja: proti, riskējot pamatīgi iedragāt savu reitingu sabiedrības acīs, V. Zatlers tomēr izlēma par labu kreisajiem, kas viņam nodrošinās 53 balsis Saeimā un vadošo pozīciju koalīcijā,» šābrīža politisko norišu slēptos motīvus klāstīja A. Šlesers, piebilzdams: «Vienotība lieliski saprot, ka šādā koalīcijā viņai tiks atvēlēta jaunākā brāļa loma, un maz ticams, ka Valdis Dombrovskis piekritīs būt premjers kreiso spēku valdībā.»
Arī kādreizējais TP līderis Andris Bērziņš, kurš jau vairākus gadus stāv ārpus aktīvās politikas, sarunā ar Neatkarīgo atzina: «11. Saeimas zirgs spēs nest tikai vienu no viņiem. Konkurence starp Vienotību un Zatlera Reformu partiju ir tik sīva, ka līdz nākamajām vēlēšanām spēcīgas partijas statusu saglabās tikai viena organizācija. Otra būs spiesta cīnīties par 5% barjeras pārvarēšanu vai pat iekļauties konkurenta sastāvā,» prognozēja A. Bērziņš. Savukārt A. Šlesers papildina – stratēģiskajā spēlē šobrīd izdevīgāku pozīciju ieņēmusi ZRP un tie, kuriem draud šķelšanās, ir Vienotība. «Vēl pirms nedēļas šķita, ka Vienotība ir apspēlējusi Zatleru, bet šobrīd viss ir diametrāli pretēji un tie, kuriem draud šķelšanās, ir pati Vienotība. Ja Valdis Dombrovskis piekritīs vadīt valdību, kurā strādās Saskaņas centrs, tad Vienotības rindas pametīs Pilsoniskās savienības cilvēki. Savukārt, ja Valdis Dombrovskis izlems palikt ārpus šādas koalīcijas, tad no Vienotības aizies vairāki Saeimas deputāti, piemēram, Artis Pabriks, kuru V. Zatlers varētu iekārdināt ar ārlietu ministra posteni,» klāstīja A. Šlesers.
«Ja ārpus koalīcijas paliks Saskaņas centrs, tad pēc gada viņi varētu rosināt 11. Saeimas atlaišanu, norādot, ka opozīcijā ir atstāts vēlēšanu uzvarētājs. Ja ārpus koalīcijas paliks nacionāļi, scenārijs būs analogs ar argumentu, ka suverēnas valsts valdībā strādā prokrieviski spēki,» pauda A. Bērziņš.
To, ka jau pēc gada, kas saskaņā ar Latvijas likumdošanu ir ātrākais pieļaujamais periods Saeimas atlaišanai, atkal varētu aktualizēties jautājums par neuzticību parlamentam, Neatkarīgajai netieši atzina arī Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līderis Raivis Dzintars. «Ja valdībā nonāks kreisie, būs tikai loģiski, ka nacionāli domājoši politiķi vēlēsies šo situāciju mainīt,» pauda R. Dzintars. Lai gan viņš nesniedza tiešu atbildi par to, vai ažiotāža ap labējo vai kreiso valdību patiesībā ir tikai ZRP un Vienotības cīņa par ietekmi, politiķis tomēr neslēpa: «Abām partijām ir daudzšķautņaini motīvi partneru izvēlē, un es neredzu valstiski svarīgus argumentus par labu SC aicināšanai koalīcijā. Tātad pastāv kādi citi apsvērumi.