Priekšvēlēšanu laikā partijas bieži piemin uzlabojumus un sasniegumus, ko tās sola savam elektorātam, taču, cīnoties par balsotāju labvēlību, politiķi ignorē jautājumu par neizbēgamo budžeta konsolidāciju, kas sev līdzi nesīs virkni nepopulāru lēmumu.
Šajā nedēļas nogalē, sestdienas naktī taps zināms eventuālais vēlētāju balsojums par 11. Saeimas sastāvu. Partijas šo atbildīgo brīdi sagaidīs kur, nu kurā, kopīgi vērojot televīziju translācijas no vēlēšanu iecirkņiem un uzzinot pirmos provizoriskos rezultātus.
To, ka Ministru prezidenta amata kandidāti ir viens no būtiskākajiem partiju trumpjiem, kā arī to, ka šāda līmeņa amatpersonām politiskā pieredze tomēr ir vitāli svarīga, apliecināja arī vakar Latvijas Universitātē notikusī diskusija, kurā retorikā un izpratnē par valsts pārvaldi sacentās populārāko partiju nominētie premjeri.
Kamēr partijas priekšvēlēšanu periodā piesaka karu oligarhiem, korupcijai un valsts nozagšanai, vēlētāji norāda: daudz vairāk par politisko konjunktūru un varas pārdali viņus interesē labklājības jautājumi un tautsaimniecības uzplaukums.
Jauniešu kustības "Vienota Latvija" priekšsēdētājs un viens no biedrības "Dzimtā valoda" līderiem Eduards Svatkovs ir pārliecināts, ka tieši "Vienota Latvija" publiskā spiediena rezultātā Vladimirs Lindermans un viņa kompānija pagājušo piektdien tomēr iesniedza Centrālajā vēlēšanu komisijā vairāk nekā 12 000 parakstus par krievu valodu kā otro valsts valodu.
11. Saeimas priekšvēlēšanu laiku raksturojot krietni mazāks uzbāzīgu reklāmu daudzumu, nekā ierasts – Neatkarīgajai apliecināja vairāki eksperti. Īsais sagatavošanās laiks gan nav partijām ļāvis izstrādāt pārdomātus vēstījumus, tādēļ to saturs ir daudz populistiskāks un nepārdomātāks nekā citos priekšvēlēšanu periodos.
Saeima šodien pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām", nosakot, ka Saeimas vēlēšanās 17.septembrī atsevišķi vēlēšanu iecirkņi balsotājiem būs atvērti līdz pulksten desmitiem vakarā.
23. septembrī Saeima rīko tradicionālo atvērto durvju dienu, aicinot iedzīvotājus aplūkot Saeimas namu, iepazīt tā arhitektūru un vēsturi, kā arī vairāk uzzināt par deputātu ikdienas darbu. Apmeklēt Saeimu īpaši aicināti skolēni.
Vakar, desmit dienas pirms gaidāmajām 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām, darbu sāka vēlēšanu iecirkņi. Lai gan līdz vēlēšanu dienai, t.i., 17. septembrim, balsošana tajos nenotiks, tomēr jau tagad iecirkņos var pieteikties vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot iecirknī, bet vēlēsies to darīt savā dzīvesvietā.
Tautas partijas pārstāvis Edgars Zalāns ir viens no tiem 10. Saeimas politiķiem, kurš nekandidēs ārkārtas vēlēšanās, jo arī viņa pārstāvētā organizācija izlēmusi nepretendēt uz vietām jaunajā parlamentā. Šodien - pēdējā plenārsēdē, kurā E. Zalāns piedalās kā parlamentārietis- sarunā ar portālu nra.lv viņš atzina: viņš ir skeptisks par to vai jaunā Saeima spēs apmierināt sabiedrības vēlmi pēc radikāli jaunas politikas, bet tas, savukārt, jau nākamajā pavasarī var radīt jaunu neapmierinātības vilni, kas būšot vēl smagāka nekā iepriekšējā uzticības krīze politiķiem.
Jau pēc nedēļas Latvijā notiks ārkārtas Saeimas vēlēšanas, kurās nestartēs viens no Vienotības līderiem Kārlis Šadurskis. Šodienas plenārsēdes pārtraukumā, atzīstot, ka šī, iespējams, būs viena no pēdējām sēdēm, kurā viņš piedalās kā deputāts, K. Šadurskis portālam nra.lv atzina: viņš nenožēlo aiziešanu no Saeimas, jo pamatā tomēr sevi jūt kā pedagogu.
Šorīt, pirms apstiprinātās darba kārtības izskatīšanas, Latvijas Saeima ar klusuma brīdi pieminēja hokejistu Kārli Skrastiņu, kurš vakar gāja bojā aviokatastrofā.
Apzinoties, ka starptautiskā aizdevuma atdošana un vājā ekonomiskā izaugsme vēl vairākus gadus piespiedīs Latviju meklēt veidus, kā optimizēt valsts izdevumus, vairākums partiju savās priekšvēlēšanu programmās sola optimizēt valsts pārvaldi, arī apvienojot dažādas ministrijas.
Lai gan līdz 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām atlikušas vēl gandrīz trīs nedēļas, četras pieredzējušākās partijas, kas bijušas pārstāvētas arī līdzšinējā parlamentā, jau paguvušas krietni patērēt budžetus, ko saskaņā ar likumdošanu politiskās organizācijas drīkst izlietot priekšvēlēšanu aģitācijai.
Apzinoties sabiedrības nostāju jautājumā par tautas vēlētu Valsts prezidentu, vairums partiju pirms Saeimas vēlēšanām deklarē gatavību nodot šīs funkcijas tautas rokās. Politiķi neslēpj, ka drīz vien pēc vēlēšanām partiju degsme grozīt Satversmi visticamāk apsīks un maz ticams, ka 11. Saeima būs spējīga iniciatīvu novest līdz reālām izmaiņām konstitūcijā.
No šodienas darbu sāk Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) diennakts uzziņu tālrunis par 11.Saeimas vēlēšanām. Tālruņa numurs ir 67049999, un tālrunis vēlētājiem būs pieejams līdz šā gada 18.septembrim.
Nodrošinot priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) secinājis, ka 20 dienas pirms aģitācijas aizlieguma viena politiskā partija ir sasniegusi 63% un vēl divas partijas – aptuveni 50% no likumā noteikto pieļaujamo izdevumu apmēra visu veidu reklāmas izvietošanai, pasta pakalpojumiem, labdarības pasākumu finansēšanai un sponsorēšanai.
Neraugoties uz satraukumu, ko pirms trim mēnešiem raisīja Saeimas balsojums, ar kuru par jauno Valsts prezidentu tika ievēlēts Andris Bērziņš, jau tagad jaunā valsts vadītāja darbu pozitīvi vērtē gandrīz 41% Latvijas iedzīvotāju.
Viena no spilgtākajām iezīmēm, kas Saeimas ārkārtas vēlēšanas izcels uz citu balsojumu fona, ir visdažādākie kompromati, kas šoruden regulāri parādās publiskajā telpā. Pieņēmuši lēmumu divas reizes samazināt aģitācijas tēriņus, ko partijas drīkst izlietot ārkārtas vēlēšanu gadījumā, politiķi tagad ir spiesti meklēt bezmaksas paņēmienus, kā izcelties starp konkurentiem, un šķiet, ka vairākums partiju tieši melno PR jeb kompromatu cīņas atzīst par visefektīvāko ieroci.
Īsais laiks starp pērn notikušajām un šoruden plānotajām Saeimas vēlēšanām, kā arī likumdošanas izmaiņas, kas ierobežo partiju tēriņus, vairākumam politisko organizāciju liedz izvērst tik vērienīgas kampaņas, kā tas bijis iepriekš.
Ar katrām Saeimas vēlēšanām sarakstu kļūst mazāk, tomēr partiju priekšvēlēšanu cīņa kļūst – jo gadu, jo sīvāka. Tam par iemeslu ir gan tas, ka arvien retāk vēlētāji pieņem emocionālus lēmumus, gan arī tas, ka līdz ar stingrajiem priekšvēlēšanu reklāmas ierobežojumiem partijas cenšas sevi popularizēt kompromatu cīņās un agresīvā konfrontācijā.