Vakar, desmit dienas pirms gaidāmajām 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām, darbu sāka vēlēšanu iecirkņi. Lai gan līdz vēlēšanu dienai, t.i., 17. septembrim, balsošana tajos nenotiks, tomēr jau tagad iecirkņos var pieteikties vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot iecirknī, bet vēlēsies to darīt savā dzīvesvietā.
17. septembrī vēlētājiem būs pieejami 950 vēlēšanu iecirkņi Latvijā un 77 vēlēšanu iecirkņi 39 ārvalstīs. Vēlēšanu dienā tie būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00. Savukārt no 7. septembra līdz 16. septembrim vēlēšanu iecirkņi darbosies četras stundas dienā. Šajā laikā vēlēšanu iecirkņos būs iespējams iepazīties ar balsošanas kārtību, vēlēšanām pieteiktajiem deputātu kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem. Jāatgādina, ka par vietām nākamajā parlamentā cīnīsies 13 politiskās organizācijas, kas Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegušas savus sarakstus.
11. Saeimā no Rīgas vēlēšanu apgabala būs jāievēlē
30 deputātu, no Vidzemes vēlēšanu apgabala – 27, no Latgales vēlēšanu apgabala – 15, no Zemgales vēlēšanu apgabala – 15 un no Kurzemes vēlēšanu apgabala – 13 deputātu. Līdz ar to konkurss uz katru deputāta vietu būs visnotaļ sīvs, jo uz 100 parlamentāriešu mandātiem pretendē 1090 politiķu.
Prognozēt vēlēšanu rezultātus joprojām ir sarežģīti, jo partiju reitingi mainās ik nedēļu. Lai gan jau kopš vasaras sākuma līdera pozīcijas nemainīgi ieņem Saskaņas centrs, tomēr arī šīs politiskās organizācijas popularitāte nav nemainīga. Viens no pēdējiem kompānijas GfK socioloģiskajiem pētījumiem liecina, ka par šo partiju savas balsis gatavi atdot 38% balsstiesīgo. Tikmēr Neatkarīgās veiktais pētījums apliecina, ka, neraugoties uz plašo atbalstītāju loku, kreisā flanga vēlētāju skaits tomēr varētu būt tikai apmēram 20%. Izskaitļot partiju, kas gaidāmajās vēlēšanās varētu Saeimā iekļūt ar otru lielāko mandātu skaitu, ir vēl jo sarežģītāk, jo, saskaņā ar dažādiem socioloģiskajiem pētījumiem, šajā pozīcijā pabijusi gan Vienotība, gan Zatlera Reformu partija, gan – ņemot vērā Neatkarīgās lasītāju aptaujas – arī Nacionālā apvienība VL!TB/LNNK, par kuru savas balsis atdotu visvairāk mūsu lasītāju.
Trešajā vietā – gan saskaņā ar socioloģisko kompāniju aptaujām, gan saskaņā ar Neatkarīgās pētījumu – šobrīd atrodas Zaļo un zemnieku savienība, kuras reitings svārstās no apmēram 11 līdz 19%. Līdzīgu rezultātu pašlaik uzrāda arī Zatlera Reformu partija, savukārt visnotaļ neskaidra pagaidām ir vēlētāju gatavība balsot par Vienotību, kuras atbalstītāju loks varētu būt ar ļoti plašu amplitūdu. Piemēram, Factum augusta beigās veiktais pētījums liecināja, ka par Vienotību balsotu 16% vēlētāju, GfK aptaujā simpātijas šim politiskajam spēkam izteica 20% vēlētāju, savukārt Neatkarīgās aptaujā savas balsis Vienotībai atdotu tikai 9% balsotāju.
Vairums aptauju norāda, ka liktenīgas šīs vēlēšanas varētu kļūt Šlesera Reformu partijai LPP/LC, kuras reitings svārstās ap 5%, kas ir barjera iekļūšanai parlamentā. Pārējo vēlēšanās pieteikto partiju izredzes izcīnīt deputātu mandātus ir diezgan apšaubāmas, jo visos pētījumos šo organizāciju reitingi nepārsniedz 1 līdz 3%.