Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), kura jau vairākus gadus ir izkritusi no aprites, arī pēc 11. Saeimas vēlēšanām, visticamāk, nespēs atgriezties lielajā politikā.
Kamēr socioloģisko pētījumu dati liecina par arvien labākām Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK) izredzēm ārkārtas vēlēšanās, tikmēr pašas nacionālās apvienības iekšienē situācija kļūst nestabila, kam par pamatu ir provokācija, kurā iesaistīts vislatvijietis Imants Parādnieks.
Nespējot vēlētājiem piedāvāt jaunu politiķu paaudzi un mūsdienīgu, šā brīža situācijai pielāgotu skatījumu par nacionālajiem jautājumiem, partija Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) diez vai spēs iegūt kāroto pārstāvniecību 11. Saeimā.
Šlesera reformu partijai LPP/LC 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanas var izrādīties izšķirīgs brīdis, kad politiskais spēks nepārliecinoši, taču noturēsies lielajā politikā vai arī būs spiests strādāt ārpus parlamenta.
Neraugoties uz skaļo antioligarhijas kampaņu, kuras gaitā tika piesaukts Zaļo un zemnieku savienības pārstāvja Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) vārds, šī politiskā spēka atbalstītāju skaits nav būtiski mazinājies, un tas savienībai ļauj cerēt uz pietiekami labu startu ārkārtas vēlēšanās.
Vienotība, kas no triju organizāciju apvienības pārtapusi par vienotu partiju, 11. Saeimas vēlēšanās būs spiesta iesaistīties sīvā konkurencē par vēlētāju ar jaunveidoto Zatlera reformu partiju, kā arī joprojām cīnīsies ar iekšējiem konfliktiem.
Eksperti un politiķi atzīst, ka Ministru prezidenta amata kandidāti nav izšķirīgais faktors, lai vēlētāji balsotu par kādu politisko spēku, tomēr vairums partiju jau ir nosaukušas savus nominantus. Lielais nezināmais pagaidām ir Zatlera Reformu partijas (ZRP) kandidāts, kura vārdu sola publiskot nedēļas nogalē.
Tuvojoties vēlēšanu dienai, arvien precīzāk iezīmējas partiju stratēģija. Savus vēlēšanu sarakstus Centrālajā vēlēšanu komisijā ir iesnieguši divi politiskie spēki, četras partijas pieteikušas kandidātus premjera amatam, bet piecas organizācijas varējušas definēt programmatiskās nostādnes.
Izvērtējot Zatlera reformu partijas definētos nosacījumus potenciālajai sadarbībai ar Saskaņas centru, kreisi orientētais politiskais spēks uzsver: izvirzītie ultimāti ir aizskaroši un nekādas prasības netikšot pieņemtas.
Ventspils mērs Aivars Lembergs tomēr nestartēs 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās, taču viņš tradicionāli tiks pieteikts kā Zaļo un zemnieku savienības Ministru prezidenta amata kandidāts.
Aizejošā 10. Saeima grasās paplašināt personu loku, kas turpmāk varēs pretendēt uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatu (KNAB). Tā cerēts uzlabot bēdīgo praksi, kad biroja priekšnieku izraudzīšanās un arī pats darbs bijis saistīts ar daudziem skandāliem un domstarpībām.
Saeima šodien apstiprināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātes Ditas Roles mandātu, kura nāk Prezidenta kancelejas vadītāja Gundara Daudzes (ZZS) vietā.
Tuvojoties Saeimas ārkārtas vēlēšanu dienai, Latvijas politiskā vide nāk klajā ne vien ar dažādām ierastām priekšvēlēšanu aktivitātēm, bet arī ar virkni savdabīgu paziņojumu, kas apliecina: vairākums politiķu apzinās, ka šīs vēlēšanas daudziem var izrādīties liktenīgas.
Jau 6. augustā līdzšinējā triju partiju apvienība pārtaps par vienotu partiju Vienotība – par ko aizvadītajā nedēļas nogalē vienojās gan partijas Jaunais laiks kongress, gan Pilsoniskās Savienības kopsapulce. Tiesa, apzinoties sīvo konkurenci ar Zatlera Reformu partiju, jaunveidotā organizācija priekšvēlēšanu cīņās iesaistīsies bez divām no redzamām figūrām, t.i., ekonomikas ministra Arta Kampara un kādreizējās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces, kuru reputācija savulaik ir jūtami cietusi.
Bjušais SPRK padomes loceklis Ivars Zariņš, kurš šī gada sākumā pildīja arī Regulatora priekšsēdētāja pienākumus, ir apliecinājis savu gatavību pārstāvēt Saskaņas Centru 11. Saeimas vēlēšanās un būt par “Saskaņas Centra” Zemgales vēlēšanu apgabala līderi.
Valsts prezidents Andris Bērziņš vēlas likumā noteikt precīzus kritērijus premjera un ministra amata kandidātiem. Tā portālam nra.lv norādīja prezidenta juridisko lietu padomnieks Edgars Pastars.
Vairums šā brīža parlamentāriešu, kuru darbam 10. Saeimā sabiedrība ar savu balsojumu referendumā ir ielikusi "neapmierinošu" atzīmi, neredz morālas problēmas piedalīties ārkārtas vēlēšanās.
Ņemot vērā nepieciešamību iekļauties pasažieru pārvadājumu veikšanai paredzētajā valsts budžeta finansējumā, Autotransporta direkcija (ATD) pieņēmusi lēmumu par 112 autobusu reisu slēgšanu atsevišķos maršrutos. Nepieciešamība samazināt ar sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu saistītos izdevumus radusies tādēļ, ka šim mērķim paredzētais valsts finansējums salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir sarucis par aptuveni 20%.
Nacionālā spēka Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars norāda: "esmu saņēmis informāciju, ka galvenais nacionālās apvienības nomelnošanas kampaņas organizators ir Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs".