Kamēr socioloģisko pētījumu dati liecina par arvien labākām Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK) izredzēm ārkārtas vēlēšanās, tikmēr pašas nacionālās apvienības iekšienē situācija kļūst nestabila, kam par pamatu ir provokācija, kurā iesaistīts vislatvijietis Imants Parādnieks.
Šonedēļ par aiziešanu no nacionālās apvienības VL! TB/LNNK līdzpriekšsēdētāja amata paziņoja ilggadējais tēvzemiešu līderis, eiroparlamentārietis Roberts Zīle. Sarunā ar Neatkarīgo viņš atzina, ka šādas rīcības pamatā ir saspringtais darbs Eiropas Parlamentā, tomēr starp rindām bija noprotama politiķa neapmierinātība ar apvienības iekšienē notiekošajiem procesiem. «Nākamais pusgads būs ļoti saspringts, jo Eiropas Parlamentā tiks skatīti Latvijai ļoti būtiski jautājumi, kas saistīti ar manā kompetencē esošajām transporta un enerģētikas jomām. Esmu atklāti atzinis, ka šajā laikā nevarēšu piedalīties nedz priekšvēlēšanu cīņā, nedz uzņemties partijai svarīgu problēmu risināšanu. Turklāt man nepatīk, ja partiju būvē kā piramīdu, kuras augšgalā ir divi trīs līderi, bet pārējiem netiek dotas iespējas izvirzīties. Tieši tādēļ šogad mūsu apvienības pieteiktais kandidāts premjera amatam neesmu es, bet gan Gaidis Bērziņš, kuram tagad būs iespēja kļūt redzamam,» klāstīja R. Zīle. Politiķis gan neslēpa, ka viņu bažīgu darot atsevišķu vislatvijiešu rīcība, eskalējot attiecības ar tēvzemiešiem. Nacionālajā apvienībā ir apvienojusies radikālāk noskaņotā Visu Latvijai! un viena no vecākajām, pieredzes bagātākajām Latvijas partijām TB/LNNK.
Lai gan abas organizācijas ir uzsākušas virzību uz vienotas partijas izveidi, ik pa laikam kuluāros izskan aizdomas par asumiem, kas valda starp abiem politiskajiem veidojumiem. «Mani uztrauc Imanta Parādnieka domāšanas veids,» atklāja R. Zīle. «Nedrīkst vienas apvienības cilvēkus dalīt labajos un sliktajos. Man ir nepieņemami, ja sponsoram prasa naudu konkrētu cilvēku individuālajām kampaņām, aizmirstot, ka visi esam vienas komandas biedri,» sacīja R. Zīle.
Atklātībā ir nonākusi privāta elektroniskā sarakste starp I. Parādnieku un kādu nezināmo, kurš uzdevies par sponsoru Aivaru Sluci, kurš vislatvijietim piedāvāja 40 tūkstošus latu lielu ziedojumu priekšvēlēšanu kampaņas organizēšanai. Privātajā sarakstē I. Parādnieks uzsvēris, ka nauda būtu jādod tikai konkrētu personu reklamēšanai, īpaši akcentējot Zemgales apgabalu, kurā viņš startē arī pats. Tāpat I. Parādnieks izcēlis pats savu Zemgales apceļošanas tūri, kurai nepieciešamais atbalsts būtu apmēram 9000 latu. Saeimas deputāts, uzskaitot atbalstīšanas vērtās personības, potenciālajam sponsoram norādījis: «Mana pārliecība, ka pareizākais atbalsta sadalījums būtu 10 cilvēku individuālai kampaņai ziedot pa 4000 latu katram.
Šie 10 tad varētu būt – Einārs Cilinskis, Konstantīns Pupurs /Rīga/, Pēteris Bahurs, Nauris Puntulis, Raivis Blumfelds /Kurzeme/, Inese Laizāne /Latgale/, Jānis Dombrava /Vidzeme/, Vineta Poriņa, Mārtiņš Kālis un es / Zemgale/.»
Lieki piebilst, ka visi I. Parādnieka minētie politiķi pārstāv Visu Latvijai! flangu, savukārt par saviem sadarbības partneriem tēvzemiešiem I. Parādnieks viltus Slucim raksta: «Uzreiz varu pateikt, ka šajā kampaņā tēvzemieši neplāno ieguldīt pilnīgi neko, jo apzinās, ka šajās vēlēšanās viņu kandidātiem iekļūt ir vēl mazākas izredzes nekā iepriekšējās.»
R. Zīle, taktiski izvairoties komentēt konkrēto I. Parādnieka saraksti, tomēr akcentēja: «Iespējams, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK kandidāti šajās vēlēšanās varētu justies pamesti. Taču, kaut kas nav pareizi, ja viena saraksta ietvaros apzināti svītro vienus, lai uz augšu varētu pakāpties citi. 10. Saeimas vēlēšanās īpaši izteikti tas bija vērojams tieši Zemgales vēlēšanu apgabalā, un tas mani dara bažīgu arī šajās vēlēšanās.» Jāatgādina, ka pēc 10. Saeimas vēlēšanām klīda baumas, ka vienā sarakstā startējušo vislatvijiešu atbalstītāji apzināti svītroja tēvzemiešus, lai viņu favorīti apsteigtu sarakstā augstāk esošos politiķus.
Arī I. Parādnieks Neatkarīgajai nenoliedza, ka šādi gadījumi tiešām tika fiksēti, taču: «Tā bija pašu vēlētāju vēlme, kuru neviens īpaši neorganizēja. Ceru, ka šajās vēlēšanās tas vairs neatkārtosies.»
Komentējot skandalozās sarakstes publiskošanu, I. Parādnieks atzina: «Tā bija privāta saruna draugu starpā, tādēļ tajā biju maksimāli atklāts. Taču man nav no kā kautrēties – tāds tik tiešām ir mans viedoklis. Visus cilvēkus, kurus minēju kā savus favorītus, es personīgi pazīstu un esmu pārliecināts par viņu spējām. Tieši tādēļ zinu, ka viņu ievēlēšana būtu atbalstāma. Protams, tēvzemiešiem ir tiesības tagad apvainoties, taču, manuprāt, neko aizskarošu vai apmelojošu neesmu pateicis. Skaidrs, ka šī sarakste ar viltus Sluci bija provokācija, tādēļ esmu vērsies Drošības policijā un pie kibernoziegumu izmeklēšanas speciālistiem.