Vienotības rindas kļūst ciešākas

Jau 6. augustā līdzšinējā triju partiju apvienība pārtaps par vienotu partiju Vienotība – par ko aizvadītajā nedēļas nogalē vienojās gan partijas Jaunais laiks kongress, gan Pilsoniskās Savienības kopsapulce. Tiesa, apzinoties sīvo konkurenci ar Zatlera Reformu partiju, jaunveidotā organizācija priekšvēlēšanu cīņās iesaistīsies bez divām no redzamām figūrām, t.i., ekonomikas ministra Arta Kampara un kādreizējās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces, kuru reputācija savulaik ir jūtami cietusi.

Partijas Jaunais laiks (JL) Domes priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Artis Kampars vakar paziņoja par lēmumu nestartēt 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Lai gan šāds solis netika sīkāk paskaidrots, A. Kampars akcentēja, ka turpmāk viņš visus spēkus veltīšot jaunās partijas nostiprināšanai. Ministrs atzina, ka viņa līdzšinējā darbībā esot bijušas tostarp arī kļūdas, taču pamatā A. Kampars pauda apmierinātību ar paveikto un daudzu ekonomisko rādītāju augšupeju. Jāatgādina, ka, A. Kamparam atrodoties ministra postenī, plašu rezonansi ieguva vairāki skandāli, kas bija saistīti ar viņa vārdu. A. Kamparam tika pārmesta izgāšanās sarunās ar Krieviju par gāzes tarifiem, tāpat arī bezdarbība energoapgādes krīzes situācijā gada sākumā, aizdomīgi fakti deklarācijā, kas lika nojaust par nelegāliem ienākumiem, kā arī krāpšanās ar nodokļiem viņam piederošajā uzņēmumā.

11. Saeimas vēlēšanu batālijās Vienotība iesaistīsies arī bez kādreizējās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces, kura savu noiešanu no politiskās skatuves pamato ar nogurumu. Jāatgādina, ka L. Mūrniece no Jaunā laika saraksta tika ievēlēta gan 8., gan 9. Saeimā. Einara Repšes valdībā viņa bija Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, Aigara Kalvīša valdībā - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre, no 2006.gadā - aizsardzības ministre, bet no 2009. gada marta līdz šā gada jūnijam - iekšlietu ministre, kura iesniedza demisiju pēc Jēkabpils traģiskajiem gadījumiem, kā arī pēc aizdomām par policijas darbinieku līdzdalību kādā zādzībā no automašīnas.

Tikmēr Vienotība jau nākamnedēļ plāno apstiprināt deputātu kandidātu sarakstus 11. Saeimas vēlēšanām, kā arī premjera amata kandidātus. Apvienības valde jau šodien sāks skatīt jautājumu par kandidātu sarakstiem, tikmēr premjera amata kandidātu paredzēts apstiprināt partijas Vienotība dibināšanas sapulcē 6. augustā. Tiesa, jau tagad ir zināms, ka šī kandidatūra viennozīmīgi būs Valdis Dombrovskis. Tāpat ir zināms, ka Kurzemes vēlēšanu apgabala līdere būs Solvita Āboltiņa, Vidzemē ar pirmo numuru startēs V. Dombrovskis, Rīgā ‒ ārlietu Ģirts Valdis Kristovskis, bet Zemgalē-tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs, kamēr Latgales vēlēšanu apgabalā pirmais numurs būs bijušais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais