Tuvojoties vēlēšanu dienai, arvien precīzāk iezīmējas partiju stratēģija. Savus vēlēšanu sarakstus Centrālajā vēlēšanu komisijā ir iesnieguši divi politiskie spēki, četras partijas pieteikušas kandidātus premjera amatam, bet piecas organizācijas varējušas definēt programmatiskās nostādnes.
Daudzas partijas savu sarakstu priekšgalā liek politiķus, kuriem ir zems reitings sabiedrībā.
Vakar Centrālajā vēlēšanu komisijā savu vēlēšanu sarakstu iesniedza partija Vienotība. Partijas pārstāve Laila Timrota Neatkarīgajai apliecināja, ka Rīgas apgabala līderi būs ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un finanšu ministrs Andris Vilks, Vidzemē ar pirmajiem numuriem startēs premjers Valdis Dombrovskis un aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Latgales lokomotīves būs Jānis Lāčplēsis un Aleksejs Loskutovs, Zemgales apgabalā saraksta augšgalā būs tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs un kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, bet Kurzemē pirmās pozīcijas ieņems Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Ints Dālderis. Tāpat ir zināms, ka Vienotība (V) Ministru kabineta vadītāja postenim nominēs līdzšinējo premjeru V. Dombrovski, bet Saskaņas centrs (SC) šim amatam virzīs uzreiz divus pretendentus, t.i., Rīgas mēru Nilu Ušakovu un SC Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība valdības vadību gatava uzticēt Ventspils mēram Aivaram Lembergam, bet Latvijas pirmā partija/Latvijas ceļš šim postenim virzīs savu līderi Aināru Šleseru. Ar premjera amata kandidātu vēl nav tikusi skaidrībā vienīgi Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kura apspriežot vairākas potenciālās valdības vadītāja kandidatūras, arī Roberta Zīles iespējamo nominēšanu.
Neraugoties uz to, ka sabiedrība referendumā paudusi neapmierinātību ar līdzšinējā parlamenta darbu, vairākums 10. Saeimā pārstāvēto partiju ārkārtas vēlēšanās startēs praktiski tajā pašā sastāvā, kādā tās devās arī uz iepriekšējām vēlēšanām. Turklāt tas tiks darīts, neraugoties uz zemajiem šābrīža politiķu reitingiem.
Socioloģisko pētījumu centra TNS Latvia veiktā aptauja parāda, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā nav apmierināti ar pašreizējās valdības darbu. Vidējais vērtējums apmierinātībai ar visu ministru darbu ir tikai 3,8 punkti 10 punktu skalā. Viszemāk ekonomiski aktīvie iedzīvotāji novērtējuši ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska (V) darbu (vidējais novērtējums 3,2 punkti) un ekonomikas ministra Arta Kampara (V) darbu (vidējais novērtējums 3,1 punkts). Nedaudz zem vidējā novērtēts arī kultūras ministres Sarmītes Ēlertes darbs, tāpat veselības ministrs Juris Bārzdiņš un izglītības ministrs Rolands Broks (vidējais novērtējums 3,5 punkti). Savukārt visaugstāko atzīmi nopelnījis premjerministrs V. Dombrovskis (V) (vidējais novērtējums ir 4,5 punkti) un vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) (vidējais novērtējums 4,4 punkti).
Sociologs un pētījumu firmas Latvijas fakti vadītājs Aigars Freimanis sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra: partiju vēlme, neraugoties uz zemo sabiedrības novērtējumu, tomēr vēlēšanu sarakstos iekļaut līdzšinējos ministrus un parlamentāriešus varētu būt skaidrojama ar vēlmi atkārtot labos 10. Saeimas vēlēšanu rezultātus. «Gan Vienotība, gan Saskaņas centrs, Zaļo un zemnieku savienība, kā arī vislatvijieši nenoliedzami ir gandarīti ar mandātu skaitu, kas tika iegūts iepriekšējās vēlēšanās. Tādēļ šīs partijas cer, ka, atkārtojot to pašu kombināciju, viņām izdosies šo rezultātu saglabāt,» analizēja eksperts.