Aizejošā 10. Saeima grasās paplašināt personu loku, kas turpmāk varēs pretendēt uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatu (KNAB). Tā cerēts uzlabot bēdīgo praksi, kad biroja priekšnieku izraudzīšanās un arī pats darbs bijis saistīts ar daudziem skandāliem un domstarpībām.
Saeima ceturtdien otrajā lasījumā akceptēja izmaiņas likumdošanā, nosakot, ka KNAB vadītāja amata kandidātiem vairs netiks izvirzīta obligāta prasība par juridisko izglītību. Vairākums politiķu uzskata, ka prasība pēc jurista kvalifikācijas nepamatoti sašaurina pretendentu loku, jo esot daudz spējīgu cilvēku ar ekonomista vai finansista izglītību, kuri veiksmīgi strādājot vadošos amatos tiesībsargājošajās iestādēs. Šādam viedoklim nepiekrīt kādreizējais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs (Vienotība), jo jurista grāds esot vitāli svarīgs darbam biroja vadībā. Viņš akcentēja, ka biroja priekšnieka ikdienas pienākumi «visciešāk saistīti ar jurisprudences jautājumiem un ne tik daudz ar operatīvās darbības izvērtēšanu. Bieži vien vadītājam jāpiedalās diskusijās, kurās izskan diametrāli pretēji viedokļi, un to izvērtēšanai nepieciešamas zināšanas jurisprudencē».
Arī advokāts, bijušais iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis uzskata, ka juridisko izglītību nevar saukt par maznozīmīgu faktoru. «Ja vēlamies, lai KNAB priekšnieks būtu administratīva figūra, kura neiejaucas operatīvajās darbībās, tad juridiskā izglītība viņam nav nepieciešama. Taču, ja šis cilvēks grib būt biroja vadītājs pēc būtības, šādas izglītības esamība, protams, nāktu tikai par labu,» komentē eksperts.
Tiesa, politiķi neslēpj, ka, pat uzlabojot likumdošanas normas, diez vai izdošoties atvieglot KNAB vadītāja iecelšanas procesu. Kā Neatkarīgajai norādīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (Vienotība): «Birojs nodarbojas ne vien ar korupcijas apkarošanu, bet arī ar partiju finanšu kontroli, bet tas savukārt nosaka lielu ieinteresētību no politiķu puses, lai šajā amatā atrastos pareizais cilvēks.»
Uz KNAB vadītāja amatu būs jāizsludina atklāts konkurss. Pretendentam būs nepieciešama «nevainojama reputācija». Kandidēt varēs persona ar augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību un atbilstošu darba pieredzi, tostarp vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā. No likumprojekta ir svītrota norma par to, ka biroja vadītāja amata pretendents nedrīkst būt iesaistījies partijā.