Eksperti un politiķi atzīst, ka Ministru prezidenta amata kandidāti nav izšķirīgais faktors, lai vēlētāji balsotu par kādu politisko spēku, tomēr vairums partiju jau ir nosaukušas savus nominantus. Lielais nezināmais pagaidām ir Zatlera Reformu partijas (ZRP) kandidāts, kura vārdu sola publiskot nedēļas nogalē.
Zaļo un zemnieku savienība premjera amatam tradicionāli izvirzījusi Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kuram joprojām ir augsts sabiedrības atbalsts amata ieņemšanai. Saskaņas centrs gatavs Ministru kabineta vadību uzticēt vai nu Jānim Urbanovičam, vai Nilam Ušakovam.
Partijas Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK premjera amata kandidāts gaidāmajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās būs bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, ziņo BNS.
Šlesera Reformu partijas LPP/LC premjera amata kandidāts ir šīs organizācijas līderis Ainārs Šlesers, kurš sarunā ar Neatkarīgo neslēpa – ir partijas, kuru elektorāts nav atkarīgs no tās kandidāta valdības vadītāja amatam. Pie šādām organizācijām, pēc A. Šlesera domām, Latvijā pieder gan Saskaņas centrs, gan vislatvieši, kuru vēlētājiem ir būtiska šo partiju kopējā nostāja nacionālajos jautājumos. Tikmēr pārējām partijām esot svarīgi nosaukt potenciālo premjeru un ministrus, lai jau pirms vēlēšanām skaidri uzrādītu saviem vēlētājiem spēcīgu komandu.
Partija Vienotība valdības vadītāja posteni gatava atkārtoti uzticēt Valdim Dombrovskim. Partijas Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Neatkarīgajai gan apliecināja, ka, pēc viņa domām, premjera amata kandidāts nav tas faktors, kas spētu radikāli mainīt vēlētāja gatavību balsot par kādu no partijām. «Balsotājiem ir būtiskas personālijas, kuras strādā attiecīgajā politiskajā organizācijā, taču amatus, kurus partija gatava uzticēt šiem cilvēkiem, vēlētāji, manuprāt, neanalizē. Iespējams, balsotājiem trūkst niansētu zināšanu par to, ar ko atšķiras darbs opozīcijā, koalīcijā, valdībā,» klāstīja politiķis. Dz. Zaķis uzskata, ka premjera amata kandidāta nosaukšana ir būtisks aspekts partejisko attiecību sakārtošanai, kā arī svarīgs signāls citām partijām, kas izvērtē potenciālos sadarbības partnerus.
To, ka premjera nominēšana pirms vēlēšanām drīzāk ir spēcīga politiskā tradīcija, nevis vitāli svarīgs faktors, Neatkarīgajai atzina arī polittehnologs Jurģis Liepnieks. «Neapšaubāmi, Latvijā vēlētājs balso par personālijām, ne tik daudz par partijām. Tā bija ar Einaru Repši, Andri Šķēli, Aināru Šleseru. Personības loma ir milzīga, jo pēc vēlēšanām vēlētāji vislielāko atbildību liek tieši uz premjeru. Viņus neinteresē, kā strādā parlaments vai konkrētie ministri. Viss tiek reducēts uz Ministru prezidentu,» uzsvēra eksperts, tajā pašā laikā norādot, ka partiju nosauktie kandidāti valdības vadītāja postenim tomēr ir tikai viens no faktoriem, ko analizē balsotāji. Vairums politiķu un politologu ar lielu interesi gaida šonedēļ plānoto ZRP kongresu, kurā tiek solīts nosaukt politiskā spēka pretendentu Ministru prezidenta amatam. Kuluāros tiek spriests, ka gan ZRP, gan pats Valdis Zatlers lieliski apzinās, ka bijušā Valsts prezidenta zināšanas tautsaimniecībā, ekonomikā un valsts pārvaldē ir nepietiekamas, lai uzņemtos sarežģīto valsts vadības funkciju, taču ZRP tā arī nav izdevies piesaistīt citas spēcīgas personības, kas būtu gatavas ieņemt šo amatu. ZRP pagaidām neizpauž, kādus kritērijus ņems vērā, nominējot premjeru. ZRP valdes loceklis Edmunds Sprūdžs izvairījās sniegt konkrētu atbildi par savu nostāju šajā jautājumā, vien pretnostatot situāciju, ka citas partijas par Ministru prezidenta kandidātu nosaucot smagos noziegumos apsūdzētas personas.
Tikmēr gan A. Šlesers, gan J. Liepnieks un Dz. Zaķis Neatkarīgajai apliecināja, ka, pēc viņu domām, ZRP ir nonākusi neapskaužamā situācijā: nominējot V. Zatleru, ko, visticamāk, gaida šīs partijas ierindas atbalstītāji, partija riskē ar nemākulīgu darbošanos satricināt valsts pārvaldes sistēmu, savukārt nenominējot V. Zatleru, partija riskē sagādāt vilšanos saviem potenciālajiem vēlētājiem.