"Vienotība" cīnīsies ar Zatleru un iekšējiem konfliktiem

Vienotība, kas no triju organizāciju apvienības pārtapusi par vienotu partiju, 11. Saeimas vēlēšanās būs spiesta iesaistīties sīvā konkurencē par vēlētāju ar jaunveidoto Zatlera reformu partiju, kā arī joprojām cīnīsies ar iekšējiem konfliktiem.

Šādu situācijas raksturojumu Vienotībai sniedz eksperti, taču arī pati partija, šķiet, lieliski apzinās, ka šoruden tai, visticamāk, neizdosies atkārtot pagājušo vēlēšanu spēcīgo rezultātu, kad 10. Saeimā tika iegūti 33 deputātu mandāti.

Politologi Filips Rajevskis un Arnis Kaktiņš ir vienisprātis, ka Vienotība arī nākamajā Saeimā būs ietekmīgs spēks ar pietiekami lielu pārstāvniecību, taču prognozēt konkrētu mandātu skaitu esot ļoti grūti. «Potenciālie Vienotības vēlēšanu rezultāti ir ar milzīgu amplitūdu. Šīs partijas elektorāts ir ļoti mainīgs un izdarīs savu izvēli pēdējā brīdī, nobalsojot tiklab par Vienotību, cik, piemēram, par Zatlera reformu partiju,» sarunā ar Neatkarīgo akcentēja F. Rajevskis.

Tāpat eksperti uzsver, ka priekšvēlēšanu retorikā Vienotība ir apliecinājusi lielu politisko elastību, kas pēc vēlēšanām tai ļaus izvērtēt vairākus iespējamos koalīcijas modeļus. Tādējādi politologi uzskata, ka Vienotība varētu sadarboties gan ar kreiso flangu, gan ar Zaļo un zemnieku savienību, gan arī ar nacionālajiem spēkiem.

Viena no lielākajām Vienotības problēmām varētu būt cilvēciskais faktors jeb iekšējie konflikti. Kā zināms, jau ilgāku laiku tiek runāts par slēptām konfliktsituācijām starp Jaunā laika (JL), Sabiedrība citai politikai (SCP) un Pilsoniskās savienības (PS) līderiem. A. Kaktiņš šo situāciju raksturo, uzsverot: «Vienotībā ir daudz cilvēku ar lielu ego, taču šobrīd gruži tiek saslaucīti zem paklāja un, visticamāk, tie atkal parādīsies politiskajā dienaskārtībā.» Jāatgādina, ka pēc

10. Saeimas vēlēšanām viens no asākajiem domstarpību cēloņiem bija ministru portfeļi, kā arī Saeimas priekšsēdētāja amats, ko vēlējās ieņemt vairāki Vienotības līderi. Tāpat slēptas domstarpības starp Vienotības cilvēkiem raisījušās nacionālo jautājumu kontekstā, jo PS šajā jomā pauž daudz konstruktīvāku viedokli par SCP.

11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās Vienotība startē arī ar nesakārtotu jauno kadru politiku. Kā zināms, plašu neapmierinātību ar savu darbību radīja līdzšinējais ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš šajās vēlēšanās nebalotējas. Tāpat šovasar amatu pameta Vienotības pārstāve, iekšlietu ministre Linda Mūrniece, kuras vārds arī nav atrodams vēlēšanu sarakstos. Tikmēr Vienotības komandā figurē praktiski visi tie paši cilvēki, kuri politikā bijuši iesaistīti arī līdz šim, savukārt jaunas, spēcīgas un plašākai sabiedrībai atpazīstamas personības partijai nav izdevies piesaistīt.

***

LOKOMOTĪVES

Rīga

Ģirts Valdis Kristovskis

Vidzeme

Valdis Dombrovskis

Latgale

Jānis Lāčplēsis

Zemgale

Aigars Štokenbergs

Kurzeme

Solvita Āboltiņa

***

EKSPERTA VIEDOKLIS

Arnis KAKTIŅŠ, politologs:

– Manuprāt, Vienotībai ir diezgan labas izredzes būt pie varas arī

11. Saeimas sasaukuma laikā. Visticamāk, tā iegūs mazāku mandātu skaitu, nekā tai bijis līdz šim, taču 5% barjeru Vienotība noteikti pārvarēs un varēs iesaistīties arī sarunās par koalīcijas veidošanu. Vai šajās sarunās Vienotībai būs vadošā pozīcija, būs atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem, kas šobrīd ir ļoti grūti prognozējami. Tiesa, Vienotība jau šobrīd ir tālredzīgi izvairījusies nospraust striktas sarkanās līnijas, kas tai ļaus pēc vēlēšanām runāt praktiski ar visiem politiskajiem spēkiem. Tomēr Vienotība ilgstoši nav varējusi pārvarēt iekšējos konfliktus. Stingras ideoloģijas trūkums ļauj iekšpartijiski veidoties konfliktiem starp spilgtām personībām.

***

NO 4000 zīmju programmas

Ekonomika, finanses un nodokļi ieviest eiro 2014. gadā; pakāpeniski veidot valsts budžeta uzkrājumus; ieturēt nemainīgu nodokļu politiku, pakāpeniski samazinot nodokļu slogu darbaspēkam; panākt zemāko

bezdarba līmeni Baltijā; izveidot Attīstības banku ražošanas atbalstam; panākt taisnīgāku ES tiešo maksājumu sadali Latvijas zemniekiem; uzlabot valsts pārvaldību, sasniedzot

ES valstu vidējos efektivitātes rādītājus.

Sociālā joma

strādājošo vecāku bērniem nodrošināt bērnudārzu no 1,5 gadu vecuma; rūpēties par Latvijas cilvēkresursu atjaunošanu un ģimenes atbalsta politiku; nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju cienīgām vecumdienām; veicināt emigrējušo iedzīvotāju atgriešanos mājās.

Nacionālie jautājumi

rūpēties par cilvēku vienlīdzību valsts un likuma priekšā neatkarīgi no to etniskās piederības, mantiskā stāvokļa vai seksuālās orientācijas.