Priekšvēlēšanu laikā partijas bieži piemin uzlabojumus un sasniegumus, ko tās sola savam elektorātam, taču, cīnoties par balsotāju labvēlību, politiķi ignorē jautājumu par neizbēgamo budžeta konsolidāciju, kas sev līdzi nesīs virkni nepopulāru lēmumu.
Latvijā bijuši daudzi precedenti, kas apliecina: saldie priekšvēlēšanu solījumi mēdz krasi atšķirties no politiķu rīcības pēc iekļūšanas parlamentā. Šķiet, līdzīga situācija var veidoties arī šogad, jo partijas joprojām nav saviem vēlētājiem skaidri pateikušas, uz kādu nozaru rēķina tās būs gatavas samazināt nākamā gada tēriņus.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sarunā ar Neatkarīgo neslēpa: viņaprāt, pēc vēlēšanām pēkšņi var izrādīties, ka valsts finansiālais stāvoklis ir daudz sarežģītāks, nekā to šobrīd cenšas uzrādīt Finanšu ministrija. «Iespējams, oktobra beigās sabiedrību gaida nepatīkami pārsteigumi, tostarp daudz nopietnāka konsolidācija, nekā tiek minēts šobrīd,» klāstīja politiķis.
Arī Zatlera Reformu partija (ZRP) uzskata, ka budžeta konsolidācija ir esošās valdības uzdevums un tas, ka valdība vēl nav pateikusi, kādā veidā tiks taupīti budžeta izdevumi, nav pieņemams. Šāda taktika esot vērtējama kā bailes no atbildības vēlētāju priekšā. Arī ZRP uzskata, ka šādā situācijā vēlētājiem pēcvēlēšanu dienā var nākties piedzīvot «skarbus Ziemassvētkus». Nonākot valdībā, ZRP sola budžetu konsolidēt uz ēnu ekonomikas samazināšanas rēķina, kā arī optimizējot funkcijas valsts pārvades institūcijās un novēršot funkciju dublēšanos.
Par to, ka budžeta stāvoklis, visticamāk, nav spīdošs, liecina arī finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) vilcināšanās konkretizēt 2012. gada valsts budžeta konsolidācijas apjomu. Par šo tematu tiek runāts aplinkus, nevēloties pirms vēlēšanām tracināt sabiedrību. Ja vēl vasarā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sacīja, ka budžets pildoties labi un nākamgad izdevumi būs jāmazina tikai par 50 līdz 80 miljoniem latu, tad šobrīd A. Vilks jau min 100 miljonus, piebilstot, ka praksē reālais grieziens var izrādīties arī daudz lielāks. Tiesa, šobrīd valdība baidās minēt pat eventuālus konsolidācijas skaitļus, vien solot, ka tie taps zināmi oktobra otrajā nedēļā. «Nezinot skaitļus, būtu nepareizi vēlētājiem solīt kādu konkrētu rīcību. Visticamāk, mēs arī nākamā gada budžetā neļausim mazināt subsīdijas, skolotāju algas un pensijas, taču tas būs atkarīgs no kopējiem budžeta rādītājiem. Tiesa, jau tagad iestājamies pret Vienotības vēlmi ieguldīt ap 70 miljoniem latu aviokompānijā airBaltic. Ja valdībai nav 20 miljonu pensiju indeksācijai, ja vēl nav zināms budžeta reālais stāvoklis un nepieciešamā konsolidācija... kā šādā brīdī drīkst tērēt tik milzīgu summu viena uzņēmuma glābšanai?» sašutumu neslēpa A. Brigmanis.
Līdzīgu viedokli Neatkarīgajai pauda arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līderis Raivis Dzintars – līdzekļu ieguldīšana lidsabiedrībā airBaltic neesot saprātīga. Tāpat nacionālās apvienības pārstāvis klāstīja, ka šis politiskais spēks nākamā gada budžeta konsolidācijas iespējas saredz vairāku ministriju apvienošanā, kā arī jaunu nodokļu ieviešanā banku transakcijām, luksusa precēm un neizmantotajam nekustamajam īpašumam. «Mēs esam par to, lai trūkstošā nauda tiek ņemta no tiem, kam tā ir, nevis kā šobrīd – no tiem, kam tās vairs nav,» sacīja R. Dzintars. Savukārt VL!TB/LNNK pārstāvis Einārs Cilinskis piebilda: «Pensijas nedrīkst aiztikt, arī naudu kultūrai un izglītībai mēs nekad nepiekristu mazināt. Taču nacionālā apvienība iestājas par progresivitātes principu iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmā ar slieksni attiecīgi 10 un 20 tūkstoši latu gadā pēc nodokļu nomaksas.»
Gan nacionālā apvienība, gan Vienotības pārstāvis Dzintars Zaķis Neatkarīgajai atzina, ka reformas varētu piedzīvot bezdarbnieku pabalstu sistēma. «Sociālā budžeta izdevumi joprojām ir lielāki par ieņēmumiem. Skaidrs, ka pensijas nedrīkst mazināt, arī māmiņalgas neviens negrasās atcelt. Tātad daudz rūpīgāk būs jāizvērtē bezdarbnieku pabalstu piešķiršanas kārtība un apmēri. Tāpat būtu jāreorganizē pabalstu sistēmas administrēšana, lielākas pilnvaras deleģējot pašvaldībām. Uz vietas konkrētās personas vai ģimenes reālā situācija ir labāk redzama un pašvaldības spēj izvērtēt, kam kāds atbalsts nepieciešams,» uzsvēra Dz. Zaķis.
Tikmēr Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs uzsver: konsolidācija pašos pamatos bijusi kļūda, kuru nedrīkst turpināt arī nākamgad. «Jā, Latvijai ir dārga, neefektīva valsts pārvaldes sistēma, taču tēriņu mazināšana nedrīkst būt kampaņveidīga. Izdevumu optimizēšana jāveic stratēģiski, ilgstošā periodā un tā, lai sabiedrībai tas nebūtu sāpīgi. Savukārt Dombrovskis pašmērķīgi vēlas 2014. gadā ieviest eiro, šīs idejas vārdā upurējot iedzīvotāju intereses. Uzskatu, ka nākamgad budžeta deficīts var būt arī lielāks par trim vai pieciem procentiem un tad arī konsolidācija nebūs nepieciešama,» pauda politiķis.
***
Uzziņai
Iespējamais 2012. gada budžeta konsolidācijas apjoms
Optimistiskais scenārijs
Ap 50 miljoniem latu
Šā brīža solījumi
Ap 100 miljoniem latu
Reāli iespējamā konsolidācija
Ap 150 miljoniem