Apzinoties sabiedrības nostāju jautājumā par tautas vēlētu Valsts prezidentu, vairums partiju pirms Saeimas vēlēšanām deklarē gatavību nodot šīs funkcijas tautas rokās. Politiķi neslēpj, ka drīz vien pēc vēlēšanām partiju degsme grozīt Satversmi visticamāk apsīks un maz ticams, ka 11. Saeima būs spējīga iniciatīvu novest līdz reālām izmaiņām konstitūcijā.
Jau gadiem politiskajā vidē diskutē, cik lielām jābūt Valsts prezidenta pilnvarām un vai valsts augstākās amatpersonas ievēlēšana jāuztic 100 Saeimas deputātiem vai tomēr visai sabiedrībai. Arī šoruden vairums partiju šo jautājumu iekļāvušas savās vēlēšanu programmās.
Vienotības līderis, Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka sākotnēji politiķiem jāvienojas par Valsts prezidenta pilnvaru apjomu un tikai tad jāsāk spriest par tautas tiesībām ievēlēt amatpersonu. «Sabiedrība no tautas vēlēta prezidenta gaidīs lielus darbus, taču, ja amatpersonas pilnvaras būs tikpat nelielas kā tagad, tad cilvēku cerības netiks attaisnotas, un tas var radīt milzīgu iedzīvotāju neapmierinātību,» klāstīja politiķis. Viņš pauda pārliecību, ka 11. Saeima atgriezīsies pie prezidentūras jautājuma, jo praktiski visas vēlēšanās startējošās partijas ir tam pievērsušas uzmanību.
Arī nacionālo spēku nominētais Ministru prezidenta amata kandidāts Gaidis Bērziņš uzskata, ka nākamā Saeima varētu atgriezties pie diskusijas par tautas vēlētu prezidentu, lai gan atrast kompromisu – jo īpaši par prezidenta pilnvaru apjomu – nebūšot viegli. Jāatgādina, ka tieši apvienība VL!-TB/LNNK ir tas politiskais spēks, kurš līdz šim viskategoriskāk iestājies par tautas vēlētu prezidentu un 10. Saeimas laikā vairākkārt nāca klajā ar attiecīgām likumdošanas iniciatīvām.
Tikmēr skeptiskāks savos spriedumos ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš atgādina – diskusija par tautas vēlētu prezidentu ritot jau kopš 90. gadiem, taču tālāk par dažādām akcijām un parakstu vākšanas kampaņām politiķi netiekot. «Partijas šo iniciatīvu nespēj novest līdz konkrētai darbībai, jo viss atduras pret apjomīgām likumdošanas izmaiņām, kas jāveic, lai piešķirtu tautai tiesības vēlēt prezidentu. Tie nav grozījumi tikai Satversmē, bet daudzos pavadošajos dokumentos, kas prasa ilgu, izsvērtu sagatavošanos,» klāstīja ZZS pārstāvis. Viņš neslēpa, ka vairums savienībā ietilpstošo organizāciju konceptuāli ir par tautas vēlētu prezidentu.
Vājas cerības par 11. Saeimas izlēmīgu rīcību Neatkarīgajai pauda arī Saskaņas centra (SC) līderis Valērijs Agešins, pēc kura domām, reālas izmaiņas Satversmē jaunais parlaments varētu veikt tikai tad, ja šo jautājumu sāktu izskatīt uzreiz pēc ievēlēšanas. Politiķis atgādināja, ka konstitūcijas grozīšana paredz milzīgu atbildību, ko vairums politiķu nevēlas uzņemties, tāpēc jautājums par tautas tiesībām iecelt valsts augstāko amatpersonu jau gadiem ir iestrēdzis parlamentā. Turklāt, pēc viņa domām, daudzas partijas – populistisku mērķu vadītas – tēmu par tautas vēlētu prezidentu aktualizē vienīgi pirms vēlēšanām, savukārt, iekļūstot Saeimā, šie priekšvēlēšanu solījumi tiekot aizmirsti. «Saskaņas centrs jau gadiem iestājas par tautas vēlētu prezidentu. Ja pilnvaras netiek mainītas, tad reprezentatīvā Valsts prezidenta ievēlēšana jāatstāj parlamenta ziņā. Savukārt, ja pilnvaras tiek palielinātas, tad valsts augstākā amatpersona jāievēlē tautai,» komentēja V. Agešins.
Arī Zatlera Reformu partija (ZRP) norāda, ka ir nepieciešams grozīt Satversmi, lai dotu tautai tiesības ievēlēt Valsts prezidentu. ZRP uzskata, ka prezidentam būtu jāsniedz tiesības izvērtēt ne vien kandidāti Ministru prezidenta postenim, bet arī pretendenti uz nozares ministru amatiem, par svarīgākajiem nosakot profesionālos kritērijus, nevis politisko konjunktūru ZRP nākusi klajā ar radikālu iniciatīvu parlamentāras krīzes situācijās sniegt Valsts prezidentam patstāvīgas tiesības atlaist Saeimu bez referenduma un izsludināt jaunas pirmstermiņa Saeimas vēlēšanas.