Priekšvēlēšanu reklāmu mazāk, saturs – agresīvāks, bet nepārliecinošāks

11. Saeimas priekšvēlēšanu laiku raksturojot krietni mazāks uzbāzīgu reklāmu daudzumu, nekā ierasts – Neatkarīgajai apliecināja vairāki eksperti. Īsais sagatavošanās laiks gan nav partijām ļāvis izstrādāt pārdomātus vēstījumus, tādēļ to saturs ir daudz populistiskāks un nepārdomātāks nekā citos priekšvēlēšanu periodos.

Par vienu no pozitīvākajām ārkārtas vēlēšanu iezīmēm eksperti atzīst pieticīgās aģitācijas kampaņas.

Iluzors priekšstats

Politologs Filips Rajevskis gan uzsver, ka priekšstats par reklāmas apjomu samazināšanos varētu būt iluzors, jo «vēlēšanu apgabalu sistēma šīs reklāmas vienkārši sadalījusi pa reģioniem. Iespējams, mēs Rīgā, vienkārši neredzam to, kas notiek citur Latvijā, tādēļ rodas iespaids, ka reklāmu ir mazāk.»

Savukārt ekonomiste Raita Karnīte ir pārliecināta: jo neuzbāzīgākas un klusākas ir partiju reklāmas pirmsvēlēšanu periodā, jo augstāka būs kopējā vēlētāju aktivitāte vēlēšanu dienā. «Šīs vēlēšanas, manuprāt, atšķiras ar to, ka sabiedrība kļūst arvien principiālāka un krasāk polarizējas, kas nozīmē, ka priekšvēlēšanu aģitācija cilvēkus ietekmē arvien mazāk. Tie vēlētāji, kuri principiāli nevēlas nākamajā parlamentā redzēt atlaistās Saeimas pārstāvjus, balsos par jaunpienācējiem neatkarīgi no solījumiem, programmām vai reklāmām. Tie, kurus neapmierina Saskaņas centra augstie reitingi, balsos par latvisko flangu, neiedziļinoties šīs partijas piedāvājumā. Vēlētāji ir kļuvuši nedzirdīgāki, viņi mazāk analizē un izvērtē partiju vēstījumus, tieši tādēļ, jo mazāk politiķi reklamēsies pirms vēlēšanām, jo mazāk balsotāji tiks nokaitināti un vēlētāju aktivitāte būs augstāka,» klāsta eksperte.

Bezmaksas kanāli

Tāpat R. Karnīte uzskata, ka šo vēlēšanu labā iezīme ir partijām daudz pieejamākie bezmaksas izteiksmes kanāli, t.i., publiskās diskusijas televīzijās un laikrakstos. «Šobrīd arī mazajām partijām ir tikpat liela iespēja sevi parādīt un pierādīt kā bagātajiem politiskajiem spēkiem, bet tas nenoliedzami liecina par demokrātiju,» uzsvēra R. Karnīte.

Kā negatīvo tendenci ekonomiste min arvien lielāko cinismu, ar kādu pie varas esošie politiskie spēki pirms vēlēšanām maldina balsotājus. «Politiķi uz jautājumiem neatbild tieši, viņi noklusē svarīgus faktus un par savām nākotnes iecerēm runā aplinkus,» pārliecināta R. Karnīte.

Politologs F. Rajevskis šo iezīmi definē kā priekšvēlēšanu solījumu kvalitātes pazemināšanos. «Šogad elektorātam sola visu, ko vien var vēlēties, lai gan partijas lieliski apzinās, ka tās nebūs spējīgas solījumus pildīt. Gribat pensijas? Lūdzu! Pabalstus? Būs! Tā ir klaja melošana, jo politiķiem nav ilūziju par valsts budžeta iespējām,» norāda politologs.

Nepārliecinoši vēstījumi

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis kā negatīvu faktu min partiju nepārliecinošos vēstījumus. «Šogad ļoti jūtams tas, ka vēlēšanas tik tiešām ir ārkārtas. Izskatās, ka daudzām partijām tās nākušas negaidīti, tādēļ to rīcība ir nepārliecinoša, bet vēstījumi nesagatavoti,» atzina A. Jaunsleinis. Pēc viņa domām, neraugoties uz populistiskajām priekšvēlēšanu kampaņām, daudzām partijām, kas strādājušas 10. Saeimā, savu vietu parlamentā izdosies saglabāt arī turpmāk. Šādu varbūtību pašlaik apliecina arī vairākums socioloģisko pētījumu, kas apšauba vienīgi Šlesera Reformu partijas LPP/LC iekļūšanu nākamajā Saeimā. «Neuzticības izteikšana parlamentam nav jāpersonificē ar attiecīgās Saeimas sastāvu, jo 10. Saeimas atlaišana nebija vērsta pret konkrētajiem cilvēkiem, bet gan drīzāk pret procesiem un sistēmu kā tādu. Daļa politiķu, visticamāk, savus mandātus saglabās,» atzina eksperts.

Politologs F. Rajevskis par šo vēlēšanu novitāti uzskata partiju savstarpējo komunikāciju ar reklāmām: «Šogad pirmo reizi publiskajā telpā izskan tāda priekšvēlēšanu aģitācija, kurā partija ne tikai slavina pati sevi, bet arī atmasko oponentus. Amerikas Savienotajās Valstīs šāds paņēmiens ir ļoti izplatīts, bet Latvijā tas ir radikāli jauns instruments, kas priekšvēlēšanu konkurenci padara daudz agresīvāku.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais