Apzinoties, ka starptautiskā aizdevuma atdošana un vājā ekonomiskā izaugsme vēl vairākus gadus piespiedīs Latviju meklēt veidus, kā optimizēt valsts izdevumus, vairākums partiju savās priekšvēlēšanu programmās sola optimizēt valsts pārvaldi, arī apvienojot dažādas ministrijas.
Piemēram, Saskaņas centrs piedāvā reorganizēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kas būtu apvienojama ar Ekonomikas ministriju. Tāpat kreisais flangs piedāvā apvienot arī Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas. Resoru apvienošanai būtu pakļaujamas arī Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijas.
Līdzīgu piedāvājumu savā priekšvēlēšanu programmā iekļāvusi arī nacionālā apvienība VL!–TB/LNNK, kas VARAM gatava apvienot ar Ekonomikas ministriju, savukārt Labklājības ministriju ar veselības nozares resoru.
Vieni no pirmajiem par ministriju apvienošanu priekšvēlēšanu laikā sāka runāt Šlesera Reformu partijas LPP/LC politiķi, pēc viņu domām, resoru apvienošana ne vien ietaupītu valsts finanses, bet arī padarītu valsts pārvaldi daudz loģiskāku. Partijas līderis Ainārs Šlesers sarunā ar Neatkarīgo akcentēja – Igaunijas, Francijas un daudzu citu valstu piemērs apliecina, ka Ekonomikas un Finanšu ministrijām ir jāstrādā zem viena jumta, jo tas principiāli mainot valsts attieksmi pret nodokļu maksātājiem. «Šobrīd Finanšu ministrija ir represīva instance, kas nodarbojas vienīgi ar naudas iekasēšanu, neiedziļinoties tajā, kā jūtas uzņēmēji un iedzīvotāji. Tikmēr Ekonomikas ministrija labprāt sniegtu nodokļu maksātājiem dažāda veida atbalstu, taču tas rada konfliktu ar valsts vēlmi visos iespējamos veidos aritmētiski iekasēt pēc iespējas vairāk naudas,» klāstīja politiķis. Tāpat A. Šlesers uzskata, ka būtu apvienojamas arī Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas. «Visiem ir skaidrs, ka mēs neesam nekāda lielvara un Latvijas dalība dažādās misijās ir tikai simbolisks solidaritātes žests. Tad kādēļ ir jāuztur tik liels resors, ja pēdējā laika notikumi pasaulē skaidri apliecina, ka starp iekšējo un ārējo drošību vairs netiek novilkta strikta robeža?» akcentēja partijas vadītājs. Arī Izglītības un zinātnes un Kultūras ministrijas, pēc A. Šlesera domām, varētu strādāt vienotā resorā un šādas prakses dzīvotspēju lieliski apliecina Rīgas domē pastāvošā kārtība.
Gan Šlesera Reformu partija LPP/LC, gan partija Vienotība norāda, ka nozīmīgas reformas beidzot nepieciešamas arī valsts pārvaldības jomā, kas skar dažādas aģentūras, valsts kapitālsabiedrības u.tml. Vienotības pārstāvis, Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs Neatkarīgajai uzsvēra, ka valsts esot veiksmīgi sakārtojusi ierēdniecības jautājumu, jo pašlaik valsts pārvaldē strādājot mazākais cilvēku skaits pēdējo 12 gadu laikā. Taču joprojām haoss valdot valsts kapitāla pārvaldības jomā, kuras sakārtošana palīdzētu valsts budžetā papildus iekasēt pat līdz 70 miljonu latu. Arī A. Šlesers norā da, ka būtu apvienojama, piemēram, Privatizācijas aģentūra un Valsts nekustamo īpašumu aģentūra, kuru funkcijas jau sen dublējoties.
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uzskata, ka ministriju apvienošana valsts budžetam sniedz pārāk nelielu fiskālo ietaupījumu, lai šo procesu varētu uzskatīt par labāko valsts pārvaldes sakārtošanas mehānismu. Gan kādreizējais Valmieras mērs un bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis, gan ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norāda – desmit atlaisti ierēdņi un daži ietaupīti rakstāmgaldi nav attaisnojums, lai, apvienojot vairākas ministrijas, kādu no nozarēm padarītu mazsvarīgāku. «Teorētiski var apvienot vides, ekonomikas un reģionālos resorus, taču katrs no šiem jautājumiem ir tik nozīmīgs un ietilpīgs, ka būtu grūti iedomāties, kā to vadīšana varētu notikt, nesākot kādai no nozarēm dominēt pār citām. Negribētos, lai aiz šīs optimizēšanas pazustu tie praktiskie jautājumi, kas ir svarīgi cilvēkiem reģionos,» pauda M. Kučinskis.