Caurkritēji gaida ne tik daudz valdību, cik brīvos krēslus

Koalīcijas veidošanas oficiālais virzītājspēks ir partiju centieni atrast visstabilākos sadarbības partnerus un izveidot visspēcīgāko valdību. Tikmēr politiskajās aizkulisēs šo procesu apvij arī daudzas citas intereses, arī katra politiķa merkantilās vēlmes pēc amatiem, ietekmes un parlamentārieša mandāta.

Viena no 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanu spilgtākajām tendencēm bijusi vairāku ministru, kādreizējo valdības locekļu un ilggadēju politiķu palikšana ārpus parlamenta. Turklāt daudzu šādu kandidātu atstāšana ārpus lielās politikas bijis vistiešākais vēlētāju nopelns, jo, neraugoties uz augstajiem kārtas numuriem partiju sarakstos, balsotāji populāros politiķus tomēr aktīvi svītroja. Ne visu caurkritušo politiķu turpmākā karjera ir vienlīdz bezcerīga.

Vieni neveiksminieki var cerēt, ka, neraugoties uz vēlētāju nevēlēšanos redzēt viņus parlamentā, partijas biedri viņiem tomēr uzticēs nozaru ministru portfeļus. Tikmēr tie caurkritēji, kuriem pietrūcis pavisam maz, lai iegūtu parlamentārieša mandātu, var cerēt, ka kārotais krēsls atbrīvosies uzreiz pēc valdības izveides. Jāatgādina, ka partijas, kuras vienojas veidot koalīciju, deleģē savus pārstāvjus arī ministru posteņiem, un bieži vien šajos amatos sēžas parlamentā ievēlētie politiķi. Viņu vietu Saeimā ieņem pirmais aiz svītras palikušais kolēģis no konkrētā vēlēšanu apgabala.

Vienu no lielākajām neveiksmēm ārkārtas vēlēšanās piedzīvojuši kādreizējās Lietussargu grupas līderi, arī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, kura palikusi ceturtā jeb pirmā aiz strīpas Zemgales reģionā, kā arī Lolita Čigāne un Rasma Kārkliņa, kuras bijušas pirmās aiz strīpas Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Maz ticams, ka S. Ēlerte varētu iegūt kāroto darbu Saeimā, jo no Zemgales parlamentā ievēlēti Dzintars Zaķis, Jānis Reirs un Atis Lejiņš, kuri visticamāk netiks virzīti ministru amatiem. Tikpat bezcerīgā situācijā ir arī kādreizējā veselības ministre Ingrīda Circene un kādreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis, kuri, lai arī palikuši pirmie aiz strīpas Kurzemē, tomēr diez vai var cerēt uz Solvitas Āboltiņas vai Janīnas Kursītes-Pakules pārcelšanos uz valdības ēku.

Tikmēr L. Čigānes un R. Kārkliņas izredzes tikt pie deputātu statusa ir visnotaļ lielas, jo viņām savu vietu Saeimā varētu atdot gan šā brīža finanšu ministrs Andris Vilks, gan arī Ilze Vinķele, kura kuluāros tiek minēta kā nākamā labklājības ministre. Vēl jo cerīgāks skats uz politisko nākotni šobrīd varētu būt Ingmāram Čaklajam un Arvilam Ašerādenam, kuri, lai arī palikuši pirmie aiz strīpas Vidzemes apgabalā, tomēr var cerēt, ka savus krēslus 11. Saeimā viņiem atdos premjers Valdis Dombrovskis un arī šā brīža aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš jaunajā valdībā varētu atgriezties ārlietu ministra postenī.

Visi šie scenāriji būs iespējami tikai ar nosacījumu, ja partija Vienotība iekļaujas nākamajā koalīcijā.

Savukārt, tā kā nevienā no pašlaik apspriežamajām koalīcijām pagaidām nefigurē Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), apšaubāmas izredzes atgriezties Saeimā ir savienības pārstāvim, kādreizējam reģionālo lietu ministram Mārim Kučinskim. Lai arī politiskās karjeras vārdā īsi pirms vēlēšanām viņš pameta Tautas partiju, tomēr zaļzemnieku Vidzemes sarakstā M. Kučinskis palika ceturtais jeb pirmais aiz strīpas. Līdzīgas perspektīvas gaida arī līdzšinējo labklājības ministri Ilonu Jurševsku, kura ZZS sarakstā bijusi pirmā aiz līnijas Kurzemes reģionā, kā arī ilggadējo parlamentārieti Jāni Strazdiņu, kurš Rīgā bijis izstieptas rokas attālumā no iekļūšanas 11. Saeimā.

Tikmēr vislielākais nezināmais pagaidām ir abu nacionālo flangu deputātu liktenis. Tā kā Vienotība un Zatlera Reformu partija joprojām nav varējušas atrast kopsaucēju par labu kreisajam vai latviskajam spārnam, iespējamās rokādes Nacionālās apvienības un Saskaņas centra frakcijās vēl ir pāragri prognozēt.

***

Uzziņai

Viedoklis par 11. Saeimas vēlēšanās no partiju sarakstiem svītroto deputātu kandidātu iecelšanu valstiski nozīmīgos amatos

63% noteikti nav pieļaujama

24% drīzāk nebūtu pieļaujama

3% drīzāk pieļaujama

0,4% noteikti pieļaujama

9% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā

Avots: TNS Latvia

Latvijā

Tā dēvētās nodokļu reformas ietvaros par vienu procentu punktu tika samazinātas iemaksas banku pārvaldītajos pensiju otrā līmeņa fondos. Šis viens procentu punkts tiks novirzīts valsts pārvaldītajā pirmajā pensiju līmenī. Tā kā šī pārbīde noteikta uz četriem gadiem, tad tiek lēsts, ka šajā laikā bankas nesaņems 616 miljonus eiro.

Svarīgākais